10.janvāris 2023 / Nr.1/2 (1267/1268)

Publisko iepirkumu tiesiskā vide Latvijā soli pa solim regulāri tiek pilnveidota. Taču būtiskas izmaiņas notiek salīdzinoši reti – parasti kādu ārēju faktoru ietekmē.

Grozījumu iepirkumu likumos, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, būtiskumu var pielīdzināt publisko iepirkumu tiesiskās vides izmaiņām, kas notika 2006. gadā, kad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija jāaizstāj likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” ar tādu, kas atbilst Eiropas Savienības 2004. gada direktīvām iepirkumu jomā, un izmaiņām 2016. gadā, kad Latvijas likumi bija steidzami jāsalāgo ar 2014. gada direktīvu būtiskajiem noteikumiem. Salīdzinoši neilgi pēc šīm izmaiņām tika pieņemti līdz šim spēkā esošie iepirkumu likumi, kas ieviesa vēl vairākas būtiskas papildu izmaiņas.

Ikvienam varētu būt savs skaidrojums par iemesliem, kuru dēļ tika sākta šī kārtējā būtiskā iepirkumu tiesiskā regulējuma reforma. Tomēr, šķiet, pašreizējiem būtiskajiem grozījumiem sākotnējo politisko impulsu deva vairāku notikumu kumulatīvais efekts. 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi visos likumos, kas attiecas uz iepirkumiem, kas būtībā ir līdzīgi: Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā.

Kā katra jauna tiesiskā regulējuma gadījumā, arī šajā reizē būs nepieciešams laiks, kamēr pasūtītāji, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un tirgus dalībnieki ar tiem detalizēti iepazīsies un iemācīsies pielietot. Turklāt tikai praktiskās lietošanas gaitā noskaidrosies, vai izdarītie grozījumi ir pietiekami saprotami un praktiski piemērojami, kā arī vai tie nodrošina iecerēto rezultātu. Tāpēc šis tematiskais žurnāls ir veltīts vairākiem jauninājumiem, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, kā arī ar tiem saistītiem problēmjautājumiem.