2.maijs 2023 / Nr.18/19 (1284/1285)

Šis “Jurista Vārds” ir veltīts mākslīgajam intelektam, datiem un tehnoloģijām, un ir jau trešais tematiskais izdevums šajā tiesību virzienā.  Pirmais “Jurista Vārda” tematiskais numurs “Mākslīgais intelekts – tieslietu nozares un visas sabiedrības dzīvē”, kas bija veltīts mākslīgajam intelektam, tika publicēts 2019. gadā, bet pēc tam šis jautājums ir aplūkots 2020. gada grāmatžurnālā “Dati kā tehnoloģiju laikmeta resursi: izmantošana un aizsardzība”. 

Šajā, jaunākajā “Jurista Vārda” izdevumā, kas veltīts mākslīgā intelekta, datu un tehnoloģiju mijiedarbībai, līdztekus rakstiem, kur skaidrotas pamattiesības kopsakarā ar mākslīgo intelektu, kā arī vērsta uzmanība uz nepieciešamību veikt risku novērtējumus, sniegts arī ieskats izmeklēšanas darbībās, vērtējot tās kriptovalūtas kontekstā. Vēl citā rakstā apskatīts temats par viedo sistēmu operatoru vainojamības modeli. Tematiskajā numurā var atrast arī divus rakstus, kas veltīti Chat GPT: vienā rakstā šis jautājums apskatīts no autortiesību perspektīvas, t.i., vai autortiesības attiecināmas uz darbu, kas radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību. Savukārt otrā raksta autors analizē mākslīgā intelekta ietekmi uz juridiskās izglītības procesu, pretnostatot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, kā arī tā radītos riskus. 

Vienlaikus šajā numurā var iepazīties ar pavisam jaunu tematu – neirotiesībām. Autore savā rakstā ir norādījusi, piemēram, uz ļoti neparastu atklājumu, t.i., “ar specifiska signāla palīdzību (P300 viļņi) iespējams attālināti, personai nezinot, veikt galvas smadzeņu signālu ierakstus, ko pēc tam izmanto sensitīvas informācijas atšifrēšanā”. Tāpat autore minēto tematu apskata arī no cilvēktiesību konteksta. 

Tematiskajā numurā piedāvāts arī ļoti aktuāls raksts par mākslīgā intelekta godīgas izmantošanas pierādīšanas pienākumu patērētāju tiesībās. Savukārt citā rakstā no personas datu aizsardzības perspektīvas apskatītas darba devēja iespējas aizvietot caurlaides ar biometrijas risinājumiem. Tāpat numurā skaidrots, kādai jābūt darba devēja un tehnoloģiju mijiedarbībai. Šajā kontekstā minams arī raksts, kurā autors vērtē datu aizsardzības speciālista uzdevumu aizstāvēt datu subjekta intereses un izaicinājumus, ar kuriem sastopas datu aizsardzības speciālisti.