24. oktobris 2023 / Nr. 43 (1309)

Pie lasītājiem dodas otrais konkurences tiesībām veltītais tematiskais žurnāls.

Šajā tematiskajā numurā kopumā ir publicēti astoņi raksti. Konkurences padomes locekļi Kārlis Piģēns un Līga Daugaviete analizē jauno Konkurences padomes darbības stratēģiju līdz 2029. gadam, sniedzot lasītājam pārskatu par galvenajiem aspektiem un attīstības virzieniem, ko paredz šī stratēģija.

Dr. iur. Lauris Rasnačs un Beāte Petrone sniedz ieskatu par vispārīgu iepriekš novērtēto zaudējumu jēdziena izpratni, aplūkojot to kā rīku konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā radītu zaudējumu piedziņai. Rakstā autori izdara secinājumus par to, kāpēc analogas prakses attīstīšana Latvijā varētu būt noderīga kā privātā, tā publiskā sektora tirgus dalībniekiem.

To, kādos gadījumos var konstatēt meitas sabiedrības atbildību pār mātes sabiedrības izdarītu konkurences tiesību pārkāpumu, savā rakstā pēta Artūrs Punculis. Tēmas kontekstā viņš analizē nesenu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā Sumal, S.L. pret Mercedes Benz Trucks España, S.L. Savukārt Reinis Ivanovs aplūko izaicinājumus Eiropas Savienības konkurences tiesību ieviešanā un ieviešanas sekas uz konkurences tiesību pārkāpēju savstarpējām tiesiskajām attiecībām, analizējot solidāro atbildību konkurences tiesībās.

Tāpat žurnālā tiek apskatīts konkurences tiesību un ilgtspējas sinerģijas aspekts. Šī gada vasarā ir stājusies spēkā Eiropas Komisijas pieņemtā Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem un regula par specializācijas nolīgumiem, kā arī to skaidrojošās vadlīnijas jeb pamatnostādnes, kas nosaka, kādas uzņēmumu starpā slēgtas horizontālas vienošanās ir atbrīvojamas no konkurences tiesībās paredzētā vienošanās aizlieguma. Tāpat pamatnostādnēs ir ieviesta jauna nodaļa par ilgtspējas nolīgumiem, ko citstarp savā rakstā aplūko Jurijs Georgs Rusakovs, vērtējot konkurences tiesību lomu zaļās politikas mērķu sasniegšanā.

Būtiski, ka šajā izdevumā īpaša uzmanība ir tikusi pievērsta arī konkurences tiesību piemērošanai digitālajos tirgos. Elīza Roshofa vērtē platformas tirgus varu izmanto konkurenci ierobežojošā veidā. Atsevišķs raksts veltīts arī killer acquisitions jeb iznīcinošo iegāžu tematikai digitālajos tirgos, ieskicējot apvienošanās regulējuma robežas un problemātiku mūsdienās. Rakstā sniegts pārskats par apvienošanās darījumiem digitālajos tirgos ar mērķi likvidēt potenciālu konkurentu. Vienā rakstā analizēta tiesu prakse konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos.

Ceram, ka sagatavotie raksti lasītājiem radīs interesi, rodot stimulu kā lasīt, tā arī iepazīt un izprast konkurences tiesības!