7. decembris 2021 / Nr. 49 (1211)

Apraksts

“Jurista Vārda” 2021. gada 7. decembra laidiens zinātniskās redaktores prof. Ph.D. (Cantab.) Inetas Ziemeles vadībā ir veltīts Satversmes tiesas 25 gadu jubilejai. Numurā ir iekļauti raksti par attīstību Satversmes tiesas judikatūrā un darba metodēs. Tas ir “skats no iekšpuses”, proti, šo rakstu autori ir Satversmes tiesas tiesneši, padomnieki un tiesnešu palīgi, kas šajos rakstos tomēr pauduši savu personisko viedokli. Ir zināmas likumsakarības autoru tēmu izvēlēs, kas parāda divas lietas. Proti, pati tiesa ir nepārtrauktā iekšējā vērtību sarunā. Otrām kārtām, tās darba metodes ir veidotas tādējādi, lai tiesa būtu efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms, taču Satversmes tiesa bez vispārējo tiesu un administratīvo tiesu efektīvas darbības viena pati būtu nepietiekams tiesību aizsardzības līdzeklis.

Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas un tiesas padomnieka Gata Bārdiņa raksts izseko cilvēka cieņas konceptā balstītās judikatūras attīstību. Lai gan tiesa iedvesmu smēlusi šajā vērtībā tieši pēdējos gados, taču jau agrīnie spriedumi šo vērtību atpazīst un konkretizē.

Ļoti būtiska tiesiskas valsts principa attīstība saistās ar absolūtā aizlieguma izvērtēšanas metodoloģijas ienākšanu Satversmes tiesas vispārējā cilvēktiesību ierobežojuma izvērtējuma metodoloģijā, par kuru raksta Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs un tiesneša palīdze Ieva Šnepste. Absolūtā aizlieguma izvērtēšana ir nepieciešamība, jo tā ir “monētas otrā puse” tiem gadījumiem, kad cilvēka tiesība ir liegta pēc būtības. Turklāt absolūtā aizlieguma izvērtējums pastāv gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas, gan Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

Satversmes tiesas tiesneses palīgs Kalvis Engīzers ir pievērsies vēl vienai būtiskai attīstībai Satversmes tiesas judikatūrā, proti, labas likumdošanas principa konkretizācijai vairākos nolēmumos, pamatoti šo principu definējot kā tiesiskas valsts principa nepieciešamu elementu un īpaši Latvijas sabiedrības attīstības stadijā norādot uz tā lomu, vēršoties pret demokrātijas eroziju Latvijā. Savukārt, Latvijas tiesību sistēmai arvien pamatīgāk nostiprinoties kā daļai no Eiropas Savienības tiesiskās telpas, Satversmes tiesa arī iegūst jaunu lomu plašākā Eiropas Savienības ietvarā. Līdz ar to ir svarīgi, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieka Alda Laviņa un tiesas

padomnieka Ulda Krastiņa raksts parāda tiesas iekšējās debates par savu jauno lomu šajā kontekstā un analizē tiesas pēdējo gadu izvēles attiecībā uz Eiropas Savienības sekundāro tiesību aktu un Satversmes sazobi, kā arī skaidro tiesas kompetenci, gan nodrošinot Satversmes virsvadību, gan sekmējot Latvijas tiesību sistēmas saskaņu ar Eiropas Savienības tiesību sistēmu. Nav šaubu, ka arī šajā jomā ir jāturpina konceptuālas debates un jāveido tiesas prakse. Satversmes tiesas Juridiskā departamenta vadītāja Kristapa Tamuža un Satversmes tiesas padomnieces Elīnas Podzorovas veidotais kopsavilkums par pēdējiem pieciem gadiem Satversmes tiesas judikatūrā veiksmīgi atspoguļo tieši šīs pašas tēmas, kuras šī laidiena satura veidotāji izvēlējās kā īpaši izdalāmas. Līdz ar to judikatūras kopsavilkums veiksmīgi papildina visu autoru paustās pārdomas un analīzi.

Tiesas padomnieka Sandija Statkus un tiesnešu palīdžu Baibas Bakmanes, Lāsmas Lipkinas, Madaras Šenbrūnas un Elīnas Circenes, kā arī tiesas padomnieces Elīnas Podzorovas raksti par to, kā tieši darbojas Satversmes tiesa, lemjot par pieteikuma vai konstitucionālās sūdzības pieņemamību, un kādā sazobē tā ir ar kopējo tiesību aizsardzības sistēmu valstī, īpaši tiesu sistēmu ar tiesu pieteikuma institūta starpniecību, sniedz arī ļoti praktiski izmantojamu informāciju attiecībā uz pieteikumu pieņemamību Satversmes tiesā ikvienam, kam ir svarīga savu tiesību aizsardzība. Taču vienlaikus šo autoru raksti veiksmīgi parāda tiesiskuma un varas dalīšanas principos balstītās tiesību aizsardzības sistēmas vienotību un iekšējo loģiku Latvijā, kā arī apliecina to, cik svarīgi, lai katram mehānismam un tā kompetencei ir sava skaidra vieta un loma. Jānorāda, ka autoru raksti arī atklāj tās vietas mehānismā, kuras līdz galam vēl nav izstrādātas.

Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa raksts ir īpaši noderīgs pieteikuma iesniedzējiem, jo tajā ir pieejama koncentrēta pamācība tam, kas ir juridiskais pamatojums, kādam mērķim tiesa to prasa un kā to sagatavot. Kā autors pamatoti norāda, lielais vairums gadījumu, kad kolēģija ir atteikusi pieteikumu, ir tie, kuros nav sniegts vai nav sniegts pietiekams juridiskais pamatojums. Šis raksts pieteikumu iesniedzējiem sniedz iespēju no minētās kļūdas nākotnē izvairīties.