Jurista Vārda satura arhīvs

Tieslietu padome lemj par tiesnešu pārcelšanu

12. Marts 2013 • NR. 10 (761)

Ar Tieslietu padomes lēmumu tiesnese Dina Suipe ar 11. martu tiek pārcelta tiesneša amatā no Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama uz Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesu. Tieslietu padome arī atbalstījusi Augstākās tiesas tiesneses Dainas Treijas lūgumu apstiprināt viņu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā un noteikusi pēc apstiprināšanas Saeimā par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pildīt tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas ...

Tieslietu padome

žurnāls / Informācija

Atbalsta tiesnešu iecelšanu amatos

12. Marts 2013 • NR. 10 (761)

Tieslietu padome atbalstījusi Eduarda Veisa iecelšanu Balvu rajona tiesas priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem un Alberta Kokina iecelšanu Jelgavas tiesas priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem. Abu tiesas priekšsēdētāju kandidatūras atbalstītas atkārtoti – E. Veiss Balvu tiesu vada jau kopš 1986. gada, bet A. Kokins Jelgavas tiesu – kopš 1995. gada. Atbalstīta arī Jelgavas tiesas tiesneses Līgas Ašmanes iecelšana Jelgavas tiesas priekšsēdētāja ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Vērtē brīvo juridisko profesiju kvalifikācijas un eksaminācijas prasības

12. Marts 2013 • NR. 10 (761)

Pirms pāris nedēļām, 26. februārī, Ministru kabineta sēdē pieņemts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par ar tiesu varu tieši saistīto profesiju – zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru, zvērinātu tiesu izpildītāju un maksātnespējas procesa administratoru – kvalifikācijas un turpmākas eksaminācijas prasībām. Pieņemot zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto atskaiti par pašreizējo situāciju, valdība šajā sakarā izvirzījusi jaunus uzdevumus. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Redaktora sleja

Bez tiesībām nav kultūras. Bez kultūras nav īstas dzīves

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

Tiesību kvalitāti nosaka kultūra. To precīzi raksturo Vasilija Sinaiska un žurnāla "Jurists" pamattēze: "Bez tiesībām nav kultūras. Bez kultūras nav īstas dzīves." Raksturojot tiesību un kultūras saistību, V. Sinaiskis norādīja, ka spēks kā tiesību elements nav raksturīgs izpratnei par tiesībām kā kultūras vērtību. Tiesību spēks ir nevis tās iespējā ārēji piespiest, bet cilvēku un sabiedrības kulturālā izpratnē par tām. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas pieteikuma Satversmes tiesai grozīšana; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

Tā kā administratīvās tiesas iniciēta pieteikuma Satversmes tiesai iesniegšanas mērķis ir pareizi izskatīt tiesas izskatīšanā esošo lietu, lietas pareizas izskatīšanas labad tiesai līdz pat lietu noslēdzoša nolēmuma pieņemšanai ir pienākums vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, ja ir pamats secināt, ka lietā piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei. Ja Satversmes tiesa vēl nav izlēmusi jautājumu par sākotnēji iesniegtā pieteikuma virzību, ir lietderīgi grozīt sākotnēji iesniegto pieteikumu. Tā kā Satversmes tiesa nav ar spriedumu izvērtējusi šobrīd lietā piemērojamo tiesību normu, kas noteic Centrālās vēlēšanu komisijas un Senāta kompetenci, atbilstību varas dalīšanas principam, kas izriet no Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas iekārtas principa, ir pamats iesniegt attiecīgu pieteikumu. Gadījumā, ja Centrālā vēlēšanu komisija atteikusies reģistrēt un nodot parakstu vākšanai likumprojektu, balstoties uz juridiskiem argumentiem par likumprojekta neatbilstību Satversmei, administratīvajai tiesai nav šķēršļu šo ar juridiskiem apsvērumiem pamatoto lēmumu pilnībā pārbaudīt pēc satura, tātad būtībā ir jāpārbauda vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstība Satversmei. Lēmums, ar kuru Centrālā vēlēšanu komisija atsakās reģistrēt un nodot parakstu vākšanai vēlētāju iesniegtu likumprojektu, nav administratīvais akts, jo tiek pieņemts likumdošanas procesa ietvaros, liedzot vēlētājiem tiesības uz likumdošanas procesu. Vēlētāju iniciatīvas mērķis ir piedalīties likumdošanas procesā, un pieteikums tiesā, pārsūdzot Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ir vērsts uz likumdošanas iniciatīvas tālāku īstenošanu. Nav noraidāms vispārīgs administratīvās tiesas pienākums pārbaudīt tāda Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma tiesiskumu, ar kuru tā konkrētā gadījumā liedz personām īstenot to tiesības. Neatbilstība pieļaujamai tiesas kompetencei veidojas tieši tajā ziņā, ka likums noteic Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības veikt likumprojekta pilnīgu saturisku kontroli, tostarp par piedāvāto likuma normu satversmību, un tiesai veikt pārbaudi par šāda lēmuma pamatotību pēc būtības, tādējādi nododot tiesas kontrolei likumprojekta saturu. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Domu mantojums

Dažas piebildes pie Kārļa Dišlera raksta

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

[1] Šajā "Jurista Vārda" numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēts Kārļa Dišlera raksts "Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus".1 Šajā īsajā rakstiņā K. Dišlers izklāsta pārdomas par tam laikam aktuālo konstitucionālo tiesību gadījumu, kā arī to lakoniski komentē. Tā kā attiecīgais gadījums laika biedriem bijis labi zināms, K. Dišlers nav izvērsis lietas faktisko apstākļu izklāstu, ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus?

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vajadzīgo parakstu skaitu (1000 balstiesīgu pilsoņu parakstiem) tika iesniegts Satvērsmes grozījumu projekts, kuŗu, pēc iesniedzēju domām, Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties vajadzēja virzīt tāļāk, t. i. paziņot pašvaldībām, ka atklāta publiska parakstu vākšana zem ierosinājuma. Centrālajai vēlēšanu komisijai radās šaubas, vai iesniegtais Satvērsmes grozījumu projekts ...

Juris Janums

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Korespondences aizsardzības trūkumi elektronisko sakaru tīklos

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

Latvijā internetu regulāri izmanto 70,3% iedzīvotāju.1 Tas ir pieejams visās2 874 publiskajās bibliotēkās3 un visās pašvaldībās.4 Ar katru gadu internets kļūst aizvien lētāks,5 turklāt attīstās informācijas tehnoloģijas un informācijas sabiedrības pakalpojumi, padarot internetu arvien vairāk pieejamu ikvienam, tādējādi arvien vairāk kļūstot par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Taču, pieaugot interneta lietotāju skaitam, pieaug arī datornoziegumu upuru skaits. Tāpēc vienlaikus rodas jautājums: vai personas korespondence un cita pārraidāmā informācija elektronisko sakaru tīklos Latvijā ir pietiekami skaidri noteikta un aizsargāta? ...

Andris Melkers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pozitīvo tiesību unifikācija Ziemeļvalstīs: izcelšanās un attīstība

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

Neraugoties uz Dānijas, Norvēģijas, Islandes, Zviedrijas un Somijas (turpmāk – Ziemeļvalstis) ģeogrāfiski tuvo atrašanos Latvijai, kā arī ciešu vēsturisku un kultūras saikni ar mūsu valsti, Latvijas tiesību zinātnē ievērojami trūkst informācijas par Ziemeļvalstu tiesībām visās tiesību zinātnes apakšnozarēs. Šāda problēma Latvijā vājina gan zinātniskas, gan praktiskas sadarbības iespējas jurisprudencē ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Raksta mērķis ir vēsturiskā skatījumā juridiski analizēt pozitīvo tiesību unifikācijas ģenēzi Ziemeļvalstīs. Mūsdienu Ziemeļvalstu pozitīvās tiesības ir vienveidīgas un darbojas vienotā tiesiskā telpā, kas tiesību zinātnē tiek dēvēta par Ziemeļvalstu tiesību sistēmu. Vienlaikus jāatzīmē, ka informāciju par Ziemeļvalstu unificētām pozitīvām tiesībām nav iespējams pilnvērtīgi piemērot, ja tā nesatur vēsturisku aspektu. ...

...

2378

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

15. Jūlijs 2025

Nr 28 (1498)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-16:30
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"