Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 6.–12.septembris

14. Septembris 2010 • NR. 37 (632)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darbnespēju un darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pusēm savstarpēji vienojoties

14. Septembris 2010 • NR. 37 (632)

Darba tiesisko attiecību izbeigšana, pusēm savstarpēji vienojoties, ir patstāvīgs divpusējs darījums, tādēļ pārejoša darbnespēja pati par sevi nevar grozīt divpusēju vienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 114. pantam. Šajā tiesību normā paredzētais atlaišanas pamats nav uzteikums pēc darba devēja iniciatīvas, kad darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs

14. Septembris 2010 • NR. 37 (632)

Pagājušā gada pirmsvasaras periodā juristu saimē viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem bija par to, kāds ir kapitālsabiedrības valdes locekļa statuss un vai tas ir darba ņēmējs Direktīvas 92/85 izpratnē. Arī "Jurista Vārda" lapaspusēs notika izvērsta diskusija starp diviem polarizējošiem viedokļiem (Liberte V. Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Jurista Vārds, 10.03.2009., Nr. 10; Šturms A. Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana. Jurista Vārds, 28.04.2009., Nr. 17; Kravale S. Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks, Jurista Vārds, 12.05.2009., Nr. 19). Arī tiesai nācās lemt par šo jautājumu, un polemika sasniedza tādu strupceļu, ka Augstākās tiesas Senāta Civiltiesību departaments 2009. gada 13. maijā nolēma ar prejudiciālu jautājumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā (toreiz vēl Eiropas Kopienu Tiesa). Latvijas Augstākā tiesa uzdeva šādus jautājumus: 1. Vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē? 2. Vai tas, ka Komerclikuma 224. panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85/EEK 10. pantam un Eiropas Savienības Tiesas atziņām? Šā gada 2. septembrī ģenerāladvokāts Īvs Bots (Yves Bot) publiskoja savas pārdomas un atbildes uz Latvijas tiesas jautājumiem, kuras piedāvās Eiropas Savienības Tiesai. Viņš atzina, ka arī kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs un grūtniecības dēļ to nedrīkst atbrīvot no amata. Turpmāk tiks sniegts ieskats ģenerāladvokāta galvenajās atziņās. Ar ģenerāladvokāta atzinuma pilnu tekstu lietā C‑232/09 Dita Danosa pret LKB Līzings SIA var iepazīties latviešu valodā Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā (www.curia.europa.eu). ...

Kristaps Ābelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiziskās personas maksātnespējas procesa jaunais regulējums

14. Septembris 2010 • NR. 37 (632)

2010. gada 1. novembrī stāsies spēkā jaunais Maksātnespējas likums1 (turpmāk tekstā – Jaunais likums). Par Jauno likumu publiskajā telpā ir izskanējuši pretēji viedokļi tieši saistībā ar fizisko personu maksātnespējas procesu. Šajā rakstā sniegts neliels ieskats par Jaunā likuma būtiskākajām izmaiņām attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesu un tā izpratni, salīdzinot to ar spēkā esošo Maksātnespējas likumu2 (turpmāk tekstā – Iepriekšējais likums). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Spēkā esošā un jaunā Maksātnespējas likuma salīdzinājums

14. Septembris 2010 • NR. 37 (632)

Maksātnespējas procesu un procesus, kas vērsti uz maksātspējas atjaunošanu, kā komersantiem, tā arī fiziskām personām Latvijā regulē Maksātnespējas likums,1 kas spēkā stājies 2008. gada 1. janvārī. Likums grozīts vienu reizi – 2009. gada 1. jūlijā, kad tas cita starpā papildināts ar VII1 nodaļu2 – tiesību normām par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Lai arī Maksātnespējas likums spēkā ir vien nedaudz vairāk nekā divus gadus, kas tiesību normas pastāvēšanai ir ļoti īss laiks, ar 2010. gada 1. novembri spēkā jāstājas jaunam Maksātnespējas likumam, kuru Saeima pieņēmusi 2010. gada 26. jūlijā.3 Nepieciešamība pēc jaunām tiesību normām pamatota ar Latvijas Republikas saistību izpildi pret Starptautisko valūtas fondu4 un to, ka šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu ar komersantu maksātnespēju saistītajām problēmām. Diskutabls ir jautājums, vai nepieciešams pavisam jauns likums vai būtu pieticis ar jau esošā likuma grozījumiem, tomēr atbilde uz šo jautājumu rakstā netiks sniegta. Raksta mērķis ir salīdzināt pašreiz spēkā esošo un jauno Maksātnespējas likumu un novērtēt, vai jaunais Maksātnespējas likums sniegs risinājumu šobrīd aktuālajām problēmām tiesiskās aizsardzības procesā. Jāpiebilst, ka rakstā salīdzinājums aprobežojas vien ar to tiesību normu pārskatu, kas attiecas uz juridisko personu tiesiskās aizsardzības procesu. Plānots juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesa atšķirības un īpatnības iztirzāt atsevišķi nākamajos rakstos. ...

Arta Snipe, Normunds Šlitke

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par jauno Maksātnespējas likumu un ne tikai

14. Septembris 2010 • NR. 37 (632)

Jau kopš jūnija, kad Valsts prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdeva atpakaļ jaunpieņemto Maksātnespējas likumu,1 likumprojekts ir raisījis plašu polemiku sabiedrībā un presē. Tomēr diskusija galvenokārt risinājusies ap fiziskās personas maksātnespējas regulējumu, bet uzmanības centrā ir parādu dzēšanas termiņš, kurā parādnieks var atbrīvoties no atlikušajām saistībām.2 Pateicoties diskusijām, likumprojekts šajā sadaļā ir tapis tiesiski kvalitatīvs. No otras puses, gandrīz nederīgs ir kļuvis juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējums, tāpat kvalitāti zaudējis arī tiesiskās aizsardzības procesa regulējums. Pastāv pamatotas bažas, ka ar jauno likumu radītais regulējums likvidēs juridiskās personas maksātnespējas procesus kā tādus, līdz ar to nopietni kaitējot uzņēmējdarbības videi Latvijā. Šajā rakstā autori, praktizējoši maksātnespējas administratori, sniegs savu viedokli par galvenajām kļūdām juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, kā arī sniegs savu ieskatu, kā regulējumu varētu uzlabot. ...

žurnāls / Īsziņas

"Jurista Vārds" – arī ārzemju latviešu presē

14. Septembris 2010 • NR. 37 (632)

Laikraksta "Brīvā Latvija" rudens laidienā (Nr. 33(1163), 2010. gada 28. augusts – 3. septembris) Ojārs Celle, atsaucoties uz "Jurista Vārdu", informē par šīsvasaras valststiesību semināru Bīriņos. ...

žurnāls / Īsziņas

Iekustas bezstrīdus lietu izņemšana no tiesu kompetences

14. Septembris 2010 • NR. 37 (632)

Saeima sāk spert pirmos reālos soļus, lai tiesas un citas iestādes kaut daļēji tiktu atbrīvotas no tām neraksturīgām darbībām. Daļu pienākumu, ko līdz šim veica tiesas un Uzņēmumu reģistrs, plānots nodot zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi piecu normatīvo aktu grozījumus un iesniegusi tos izskatīšanai Saeimā. Šā gada 8. septembrī tos skatīja Saeimas Juridiskā komisija un nolēma nodot izskatīšanai Saeimā pirmajam lasījumam. ...

žurnāls / Notikums

"Jurista Vārds" meklē talantus tiesību zinātnē

14. Septembris 2010 • NR. 37 (632)

Jau piekto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas jauno tiesībzinātnieku pirmos soļus tiesību zinātnē. Pirmie četri JV rīkotie konkursi jau pierādījuši, ka Latvijā, protams, netrūkst talantīgu jaunu juristu. Konkursos godalgotie darbi pēc publicēšanas žurnālā izpelnījušies galvenokārt atzinīgas lasītāju atsauksmes, tā pierādot, ka arī jurista iesācēja (vai pat vēl studenta) atziņas var būt vērtīgas Latvijas juristu saimei. Pašiem konkursantiem dalība šajā pasākumā savukārt ir vērtīga vismaz divos aspektos: pirmkārt, uzdrīkstēšanās atdot savu darbu pieredzējušu tiesību zinātnieku un praktiķu stingrajam vērtējumam kā savas pašapziņas un savā ziņā pat drosmes pārbaude; otrkārt, gadījumā, ja darbs tiek godalgots un publicēts JV, tas ir lielisks jaunā censoņa vārda pieteikums Latvijas juristu vidē. Domājams, ka mūsdienu darba tirgū šāds panākums var izrādīties arī noderīgs fakts jurista biogrāfijā kā radošuma, uzņēmības un centības apliecinājums potenciālā darba devēja acīs. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad jaunie juristi un tieslietu studenti konkursam var iesniegt gan speciāli rakstītu darbu, gan arī studiju procesā tapušu pētniecisku darbu (tajā skaitā bakalaura darbu, diplomdarbu un maģistra darbu, kas aizstāvēts ne agrāk par 2009. gadu). Šajā reizē konkursa darbi ir jāiesniedz līdz 2010. gada 5. oktobrim. Iesniegtos darbus vērtēs "Jurista Vārda" zinātniski konsultatīvā padome un redakcija, kā arī redakcijas pieaicinātie eksperti. Uzvarētājiem tiks piešķirts nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" abonements nākamajam gadam, iespēja publicēt atzinību guvušo darbu "Jurista Vārdā", kā arī VSIA "Latvijas Vēstnesis" piešķirtās naudas balvas un juridiskā literatūra. Šajā numurā publicējam konkursa nolikumu. Atbildes uz interesējošajiem jautājumiem par konkursu var iegūt, arī sazinoties ar organizatoriem (e-pasts: gatis.litvins@lv.lv). "Jurista Vārda" redakcija aicina jaunos juristus un tieslietu studentus iesniegt savus pētījumus konkursam! ...

Ēriks Kalnmeiers

žurnāls / Nedēļas jurists

Ēriks Kalnmeiers

14. Septembris 2010 • NR. 37 (632)

žurnāls / Redaktora sleja

Pasažieri – optimisti, kaut autobuss bez benzīna

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

Pagājušajā piektdienā sanākusī Latvijas Tiesnešu konference noslēdza Latvijas tiesu varas “rupora” – Tieslietu padomes – pirmā sastāva veidošanu, ievēlot sešus tās locekļus – vienu no zemesgrāmatu tiesnešu vidus, trīs no rajonu (pilsētu) tiesām un divus no apgabaltiesām. Dažas dienas pirms tam savu delegātu uz Tieslietu padomi (TP) izvirzīja Augstākās tiesas plēnums. Savukārt ex officio jeb sava amata dēļ šajā padomē darbosies Augstākās tiesas ...

žurnāls / Notikums

Izveido Disciplinārtiesu un ievēl tiesnešu pārstāvjus Tieslietu padomē

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

Pagājušajā nedēļā tiesu varā risinājās divi zīmīgi notikumi – pirmdien pulcējās Augstākās tiesas plēnums, bet piektdien – Latvijas Tiesnešu konference. Abu pasākumu svarīgākie uzdevumi bija dažādu amatpersonu vēlēšanas, tajā skaitā tādās jaunizveidotās institūcijās kā Disciplinārtiesa un Tieslietu padome, kas top pēc šovasar izdarītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu". Disciplinārtiesas uzdevums būs izvērtēt Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskumu, un to veidos seši senatori – pa diviem no katra Senāta departamenta. Savukārt Tieslietu padomes uzdevums būs piedalīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes sastāvā būs pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī vēlēti locekļi – viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši (no tiem – viens zemesgrāmatu nodaļu tiesnesis, trīs rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi apgabaltiesu tiesneši). ...

žurnāls / Īsziņas

Vai aizstāvība ir iejaukšanās tieslietās

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

Francijas pirmā lēdija Karla Bruni sadusmojusi Irānas plašsaziņas līdzekļus un to publikācijās izpelnījusies amorālas sievietes un prostitūtas apzīmējumus pēc tam, kad viņa bija paudusi atbalstu Irānā par laulības pārkāpšanu uz nāvi notiesātajai Sakinehai Mohamadi-Aštiani, 31. augustā informēja LETA/AFP. Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī laulātā draudzene par prostitūtu nodēvēta Irānas konservatīvajā laikrakstā "Kayhan". "K. ...

žurnāls / Īsziņas

Noteikti ierobežojumi ziedojumiem

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

Saeima 2. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Grozījumi likumā paredz, ka ziedojumiem vai dāvinājumiem kapitālsabiedrības drīkstēs atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas, informēja Saeimas preses dienests. Ierobežojums attieksies arī uz kapitālsabiedrību "meitassabiedrību" ziedojumiem. Lai saņemtu ...

žurnāls / Īsziņas

Modernizēs lietu tiesības

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

Ministru kabinets 31. augustā pieņēma koncepciju Civillikuma lietu tiesību daļas modernizācijai, informēja Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu spēkā esošās Civillikuma lietu tiesību daļas normas un novērstu nepilnības spēkā esošajā lietu tiesību normatīvajā regulējumā. Tāpat koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu iespēju Civillikumu papildināt ar jauniem tiesību institūtiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Rājiens zemesgrāmatu nodaļas tiesnesei

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

Tiesnešu disciplinārkolēģija par darba pienākumu nepildīšanu piemērojusi disciplinārsodu – rājienu – Gulbenes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesei Inesei Čakšai, liecina Augstākās tiesas interneta mājaslapā pieejamā informācija. Disciplinārlietu pret I. Čakšu ierosināja tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Lieģis. Izskatot ierosināto lietu, Tiesnešu disciplinārkolēģija atzina, ka Gulbenes zemesgrāmatu nodaļas tiesnese I. Čakša nav veikusi ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 30.augusts–5.septembris

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Galīgā soda noteikšana atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51. pantam

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo no tā ir atkarīgs lēmums par galīgā soda noteikšanu vai nenoteikšanu atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51. panta nosacījumiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

Francija Francijā kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir paredzēta divos normatīvajos aktos: Francijas kriminālkodeksā (turpmāk tekstā – Francijas KK) un Muitas kodeksā.1 Francijas KK2 nav vienas universālas normas, kurā ir paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā tas ir regulēts mūsu valsts Krimināllikumā, bet gan ietver normu kopumu – speciālās normas, kas paredz atbildību par ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu loma šķīrējtiesas veselībā

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

"Šķīrējtiesas sirds ir tās procesuālajās tiesībās",1 jo, nesaņemot vajadzīgo, tā novārgs, novājinot visu organismu līdz ar sevi pašu. Šķīrējtiesas organismam ir vajadzīgas stipras procesuālās tiesības. Dažādu vainu novārdzināto atstājot bez "zālēm pret juridiskām kaitēm",2 nav cerību uz situācijas uzlabošanos. Respektējot, ka šķīrējtiesu nozare ir praktiķu tiesības, izklāsta sākumā ir praktiski apsvērumi, kāpēc bez šķīrējtiesu rīcībā esošiem adekvātiem pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem mazinās to priekšrocības. Tālāk tiks aplūkots nozīmīgākajos starptautiskajos šķīrējtiesas dokumentos iekļautais regulējums, bet raksta noslēgumā uzsvērta nepieciešamība pēc pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem, lai nepieļautu netaisnīgumu šķīrējtiesas procesā. ...

Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darbinieku aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

Latvija jau sešus gadus ir Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) dalībvalsts, un iekšējā tirgus darbība ietver uzņēmumu koncentrāciju, nacionālu un pārrobežu apvienošanos, pārņemšanu, kopuzņēmumus un uzņēmumu un uzņēmumu grupu transnacionalizāciju. Komercsabiedrības tiek reorganizētas, mainās uzņēmumu īpašnieki. Darbiniekiem kā lielākajai sabiedrības ekonomiski aktīvajai daļai ir nepieciešama taisnīga un saprotama aizsardzība. To apliecina arī galvenais tiesību avots attiecībā uz uzņēmuma pāreju – 2001. gada 12. marta ES Padomes Direktīva 2001/23 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (turpmāk tekstā – Pārejas direktīva),1 kas ir viena no visbiežāk apstrīdētajām direktīvām2 ES. ES teritorijā telekomunikāciju un citu līdzīgu sektoru tirgus liberalizācija, kā arī ekonomikas tendence pārorientēties no lieliem uzņēmumiem uz vidējiem un maziem uzņēmumiem un citi līdzīgi faktori ir izraisījuši lavīnveida restrukturizāciju.3 Latvijā spilgts restrukturizācijas piemērs ir šā brīža publiskā sektora reforma un Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas slēgšana privātajā sektorā 2007. gadā. Uzņēmuma pārejas institūts pastiprina darba tiesību vēsturiski izveidojušos galveno mērķi – aizsargāt ekonomiski un personiski atkarīgos darbiniekus no darba devēja patvaļīgas rīcības uzņēmuma īpašnieka vai darba devēja maiņas gadījumā. Uzņēmuma pārejas būtība: līdz ar uzņēmuma aktīviem – materiālām un nemateriālām vērtībām – uzņēmuma ieguvējam pāriet sociālā atbildība par darbiniekiem. Šajā aspektā darbu var uzskatīt par darbinieka vērtību un pat īpašumu, kas ir aizsargājams. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neslavas celšana plašsaziņas līdzeklī

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

Izlasot "Jurista Vārdā" (17.08.2010., Nr. 33) publicēto A. Judina rakstu "Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos", jāteic, ka konceptuāli piekrītu autora paustajām nostādnēm, tomēr pie atsevišķiem jautājumiem vēlētos pakavēties. Lai arī personas goda, cieņas un reputācijas tiesiskajai aizsardzībai Latvijā ir daudz problēmu (nepārdomātie grozījumi Krimināllikumā, kā rezultātā tika izslēgts gan KL 271. pants, gan KL 156. un 158. pants, vārda brīvības nepamatota absolutizēšana, neizpratne par civiltiesiskās un krimināltiesiskās jurisdikcijas aprisēm u. c.), šā raksta mērķis ir pievērsties diviem jautājumiem: pirmkārt, vai elektroniskie informācijas līdzekļi būtu atzīstami par masu saziņas jeb plašsaziņas līdzekļiem; un, otrkārt, vai plašsaziņas līdzekļa redaktors (galvenais redaktors) ir saucams pie kriminālatbildības (jāpiebilst: lai arī šobrīd juridiskajā telpā saistībā ar neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī aktualizējies tieši redaktora kriminālatbildības jautājums, ne mazāk aktuāls visu šo laiku ir bijis arī jautājums par žurnālista atbildību). ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Nedēļas jurists

Māris Lejnieks

7. Septembris 2010 • NR. 36 (631)

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltīta starptautiska konference

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

žurnāls / Redaktora sleja

Priekšvēlēšanu līgumu (ne)juridiskā daba

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

Vilks apsola zaķim, ka turpmāk ēdīs tikai sēnes un ogas, pele kopā ar visu dzimtu apņemas labprātīgi kļūt par kaķa pusdienām, visi kopā apstiprina vienošanos, ka vasaras nebūs mokoši karstas, bet ziemā valdīs saprātīgs vēsums... Sapnis? Nē, priekšvēlēšanu laiks. Šoreiz jaunas vēsmas aģitācijas procesā ienesuši politisko partiju un nevalstisko organizāciju “līgumi” (memorandi, saprašanās protokoli u. tml.). Tie savā ziņā turpina uz 8. Saeimas ...

žurnāls / Īsziņas

Īrijā palielinās piespiedu prostitūcija

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

Īrijā palielinās prostitūcijā piespiedu kārtā iesaistīto sieviešu skaits, atsaucoties uz laikrakstu "Irish Times", 24. augustā informēja LETA. Labdarības organizācija "Ruhama", kas sniedz palīdzību prostitūtām, pagājušajā gadā palīdzējusi 196 prostitūcijā iesaistītām sievietēm, kas ir par 22% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Trīs no sievietēm, kurām palīdzību sniegusi organizācija, bijušas Latvijas valstspiederīgās, turklāt ...

žurnāls / Īsziņas

Izbēgušais brīvprātīgi atgriežas cietumā

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

Pirms nedēļas no Murru cietuma Igaunijā izbēga divdesmitgadīgs ieslodzītais Ruslans Villonens, taču pēc 24 stundām viņš brīvprātīgi atgriezās ieslodzījuma vietā, 24. augustā informēja LETA. Ieslodzītais tika turēts vidējas drošības pakāpes cietumā. Apsargs atklāja cietumnieka prombūtni svētdienas rītā pulksten 6.30, tūlīt nekavējoties tika sākta viņa meklēšana. Tomēr tās pašās dienas vakarā pulksten 22.30 R. Villonens, kurš izcieta sodu ...

žurnāls / Īsziņas

Nodrošinās personu datu aizsardzību

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

Datu valsts inspekcija ir sākusi pārbaudi par kompānijas "Google Inc." pakalpojuma "StreetView" ieviešanas atbilstību fizisko personu datu aizsardzības prasībām, 24. augustā informēja Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Kompānija "Google Inc." 23. augustā informēja Datu valsts inspekciju par pakalpojuma "StreetView" ieviešanu Latvijā, kur plānots veikt panorāmas ...

žurnāls / Īsziņas

Konstitūcijas gadadienai veltīta konference

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris piedalījās zinātniski praktiskajā konferencē "Konstitūcija – valsts demokrātiskās attīstības pamats", kas 27. un 28. augustā notika Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska. Konference bija veltīta Kazahstānas konstitūcijas 15. gadadienai, kura tika pieņemta tautas nobalsošanā 1995. gada 30. augustā. Konferencē piedalījās ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 23.–29.augusts

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzētā un cietušā paziņojums par izlīgumu

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 536. panta pirmo daļu cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Izlīguma īstenošana ir cietušā un apsūdzētā tiesības, nevis pienākums. Izlīgums ir vienošanās starp noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, apsūdzēto un cietušo noziedzīgā nodarījumā, turklāt šī vienošanās ir labprātīga. Izlīguma īstenošanā tiesa iniciatīvu neizrāda, jo tādā gadījumā tiesa izteiktu viedokli par personas vainīgumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

Amerikas Savienotās Valstis Pamatoti var uzskatīt, ka Amerikas Savienotās Valstis vienas no pirmajām saskārās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu masveida ietekmi uz valsts tautsaimniecību, turklāt tās arī pirmās apzinājās nepieciešamību normatīvo aktu līmenī izstrādāt adekvātus šķēršļus naudas "atmazgātājiem". Līdz ar to var pamatoti apgalvot, ka ASV ir ļoti liela pieredze noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un apkarošanā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Probācijas uzraudzība un dzimumnoziegumu recidīvs

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību jeb dzimumnoziegumi ir smagi likumpārkāpumi, kas rada lielu kaitējumu gan tiešajiem to upuriem, gan arī visai sabiedrībai kopumā. Dzimumnoziedzība ir atzīstama par aktuālu sabiedrības problēmu, tomēr tās risināšana netiek organizēta augstā profesionālā līmenī. Tradicionālā valsts reakcija uz dzimumnoziegumiem ir formāla un neefektīva, jo sabiedrība tiek pasargāta no dzimumnoziegumu recidīva tikai tik ilgi, kamēr pārkāpēja uzvedību stingri kontrolē, proti, pārkāpējs atrodas pirmstiesas apcietinājumā vai viņam tiek izpildīts brīvības atņemšanas sods. ...

žurnāls / Domu mantojums

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam. Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Diskusija par Starptautiskās tiesas konsultatīvo viedokli Kosovas jautājumā

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

Rīgas Juridiskā augstskola 20. augustā rīkoja starptautisko tiesību diskusiju par Starptautiskās tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo viedokli.1 Šī diskusija turpināja profesores Dr.iur. Inetas Ziemeles aizsākto tradīciju pulcēt vienkopus starptautisko tiesību mācībspēkus, praktiķus un interesentus, lai apspriestu aktuālos starptautisko tiesību jautājumus un kopīgi stiprinātu starptautisko tiesību zināšanas un tradīciju Latvijā.2 Šoreiz kā galvenais apspriešanas temats tika piedāvāts Starptautiskās tiesas viedoklis par tautu tiesībām uz pašnoteikšanos. Tāpat tika diskutēts par Latvijas rakstveida pozīciju Starptautiskajai tiesai šajā lietā. Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Ģenerālā asambleja 2008. gada 8. augustā pieņēma rezolūciju 63/3, ar kuru vērsās pie Starptautiskās tiesas ar jautājumu, vai Kosovas vienpusējā neatkarības deklarācija atbilst starptautiskajām tiesībām. Starptautiskā tiesa savā konsultatīvajā viedoklī uz šo jautājumu atbildēja tādējādi, ka starptautiskās tiesības nesatur specifisku aizlieguma normu šādām vienpusējām deklarācijām. Desmit tiesas tiesneši balsoja par un četri tiesneši balsoja pret. ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Nedēļas jurists

Mārtiņš Paparinskis

31. Augusts 2010 • NR. 35 (630)

žurnāls / Redaktora sleja

Satversmes tiesas pamatlicēji

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Latvijas konstitucionālo tiesību teorijā konstitucionālās justīcijas idejas tēvu loma atvēlēta Paulam Šīmanam un Helmutam Štegmanam. P. Šīmans 1930. gadā publicētajā rakstā aicināja Latvijas valsts iekārtas funkcionēšanas defektus mazināt, izveidojot speciālu tiesu – Valsts tiesu, kura pārbaudītu likumu atbilstību Satversmei. Savukārt H. Štegmans, būdams Saeimas deputāts, 1934. gadā attiecīgo ideju formulēja kā priekšlikumu Satversmes grozījumiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzlabos notāru kvalifikācijas pārbaudi

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Valsts sekretāru sanāksmē 19. augustā izsludināja virkni grozījumu zvērinātu notāru eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtībā, kurus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti un pārstāvji no Zvērinātu notāru padomes. Grozījumi vēl jāakceptē valdībā. Ar jaunajiem noteikumiem plāno mainīt secību un kārtību, kādā kārtojams eksāmens vai ārkārtas kvalifikācijas pārbaude: eksāmena vai ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes trešā daļa turpmāk noteikta ...

žurnāls / Īsziņas

Precizē notiesāto nodarbinātības kārtību

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Ministru kabinets 17. augustā pieņēma notiesāto personu iesaistīšanas darbā un darba samaksas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Ar jaunajiem noteikumiem tiks paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi notiesāto personu nodarbināšanai par samaksu saimnieciskajā apkalpē brīvības atņemšanas iestādē, iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās ...

žurnāls / Īsziņas

Zemes dienestam jauna vadītāja

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Ministru kabinets 17. augustā apstiprināja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores amatā Elitu Baklāni-Ansbergu, kura līdz šim bija VSIA "Latvijas Valsts mērnieks" valdes priekšsēdētāja. Kopš 2010. gada 20. marta Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora amats bija vakants. Šā gada jūnijā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tika izsludināts atklāts pretendentu konkurss uz vakanto VZD ģenerāldirektora amatu. Ar tieslietu ...

žurnāls / Īsziņas

Pieaug fiktīvu laulību skaits

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Aptuveni 10–15% Īrijā noslēgto laulību varētu būt fiktīvas, lai apietu imigrācijas noteikumus, brīdina Īrijas laulību reģistrācijas dienests, 17. augustā informēja LETA. Īrijas laulību reģistrācijas dienesta austrumu reģiona nodaļas vadītājs Deniss Praiors norāda, ka ievērojami pieaudzis aizdomīgu laulību daudzums, turklāt laulību reģistrētājiem ir ierobežotas pilnvaras bloķēt šādas laulības. "Esmu vērojis ceremonijas, kur laulību noslēgšanai ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 16.–22.augusts

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atbilstīga atlīdzinājuma noteikšana morālā kaitējuma gadījumā

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Latvijas Republikas Satversme ikvienam garantē tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tostarp nodarīta morālā kaitējuma gadījumā. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu, kas nodarīts administratīvajā procesā, paredzētas arī Administratīvā procesa likumā. Šo tiesību īstenošanu administratīvajā procesā detalizētāk regulē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Nosakot morālā kaitējuma atlīdzinājumu, iestādei un tiesai ir jāizvērtē visi būtiskie apstākļi un izvēlētā risinājuma pamatā jābūt racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Pretējā gadījumā tiktu pieļauts patvaļas aizlieguma principa pārkāpums. Lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu. Tādējādi, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tas attiecas gan uz atlīdzinājuma veida izvēli (iestādes atvainošanās vai atlīdzinājums naudā), gan atlīdzinājuma apmēru, ja izvēlēts atlīdzinājums naudā. Ņemot vērā, ka morālā kaitējuma atlīdzinājumam ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam, tad atlīdzinājuma noteikšanā ir izmantojami citstarp tie paši kritēriji, pēc kuriem noteic un vērtē nodarīto morālo kaitējumu. Līdz ar to morālā kaitējuma atlīdzinājums ir atkarīgs no kaitējuma rakstura, kaitējuma nodarīšanas apstākļiem, kā arī citiem būtiskiem apstākļiem. Atbilstoši vienlīdzības principam morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā jāņem vērā arī citos (jo sevišķi – salīdzināmos) gadījumos noteikto atlīdzinājumu veids un apmērs. Salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam ir jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos gadījumos – atšķirīgam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur iestāde no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Jāņem arī vērā, ka, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs. Izskatot lietu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, tiesai ir ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums, bet arī jāpamato, kādēļ tā uzskatījusi atlīdzinājumu par atbilstīgu. Pamatojumam ir jāparāda, ka tiesa ir ņēmusi vērā un izvērtējusi visus atlīdzinājuma noteikšanā būtiskos apstākļus un ka tiesa, nosakot atlīdzinājumu, nav balstījusies vienīgi uz saviem subjektīvajiem ieskatiem, bet gan uz racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Šāds pamatojums ir būtisks, lai ikviens varētu pārliecināties par tiesas nolēmuma tiesiskumu. Iestādes atvainošanās kā patstāvīgs atlīdzinājums ir iespējams tad, ja aizskārums nav smags. No minētā izriet, ka smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājumam ir jābūt naudā un ka vienu pašu atvainošanos likumdevējs šādā gadījumā neuzskata par atbilstīgu atlīdzinājumu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. panta ceturtajā daļā ietvertās tiesību normas vārdiskais skanējums, no kura izriet, ka iestādes atvainošanās arī kā papildu atlīdzinājums ir iespējams vienīgi tad, ja aizskārums nav smags, vērtējams kā pārāk plašs. Var būt gadījumi, kad smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājums naudā tikai kopā ar iestādes atvainošanos ir atzīstams par atbilstīgu. Līdz ar to, piemērojot teleoloģisko redukciju, atzīstams, ka iestādes atvainošanos kā papildu atlīdzinājumu var noteikt arī smaga aizskāruma gadījumos. Saskaņā ar tiesību normām personu var aizturēt, ja tai konstatējami nepārprotami psihiski traucējumi un ja persona ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas. Gadījumā, ja policisti konstatē, ka persona uzvedas dīvaini, bet policisti kā nespeciālisti psihiatrijas jomā nevar izvērtēt, vai tas liecina par personas psihiskiem traucējumiem un vai persona ar šādiem traucējumiem var radīt apdraudējumu sev vai citiem, policisti var pieaicināt ārstu un paļauties uz tā vērtējumu. Taču arī tad policistiem jāspēj paskaidrot (kaut vai atsaucoties uz ārsta atzinumu), ka persona radīja apdraudējumu sev vai citiem. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Šā gada 10. augusta padomes sēdē izskatīti un pieņemti lēmumi šādos jautājumos. Ar 2010. gada 10. augustu no Zvērinātu advokātu kolēģijas pēc pašas vēlēšanās atskaitīta zvērināta advokāte Zigrīda Lībane. Uz laiku no 2010. gada 28. jūnija līdz 2011. gada 1. septembrim darbība advokatūrā apturēta zvērinātai advokātei Dacei Silavai-Tomsonei. Zvērinātai advokātei Dacei Dričei apturētā darbība advokatūrā pagarināta līdz 2010. gada 25. oktobrim. ...

Mārtiņš Drāke, Evija Ajute

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Cik daudz juristi zina par informācijas tehnoloģijām

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu pētnieciskā laboratorija 2010. gadā ir veikusi eksprespētījumu par dažādu informācijas resursu izmantošanu juristu praktiskajā darbā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot juristu zināšanas un prasmes, jurisprudencē lietojot informācijas tehnoloģijas. Pētījums ļauj izdarīt vispārīgus secinājumus par informācijas izmantošanas tendencēm juristu darbā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Daudzās Eiropas valstīs un ne tikai tajās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana gan normatīvajos aktos, gan arī tiesu praksē ir risināta agrāk, nekā tas noticis Latvijā. Mūsu valsts tiesu praksi šajā jomā var vērtēt kā relatīvi neilgu un vēl nestabilu, par ko liecina tās nevienveidība, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka vairāk nekā desmit gadi ir pilnīgi pietiekams laiks, lai normatīvo aktu regulējums tiktu sakārtots, lai praksē nerastos duālas situācijas, piemērojot attiecīgās normas. ...

Edvīns Balševics

žurnāls / Intervija

Tiesu procesi būs iespējami arī attālināti

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Tiesu administrācija Latvijas tiesu sistēmā ievieš būtiskus jauninājumus, lai ar video un skaņu iekārtu starpniecību varētu attālināti veikt tiesvedības procesus. Izmantojot Šveices valdības piešķirto finansējumu, Tiesu administrācija īsteno nozīmīgu projektu "Latvijas tiesu modernizācija". Šis projekts paredz vairākas aktivitātes, viena no tām – tiesu un ieslodzījuma vietu aprīkošana ar videokonferenču un audio aparatūru – ir saistīta gan ar tehnoloģiju ieviešanu Latvijas tiesās, gan principiāli jaunām tiesvedības procesuālām iespējām. Par to, kādi būs attālinātu tiesvedības procesu ieguvumi un kā norit video un skaņu iekārtu ieviešana Latvijas tiesās, intervijā skaidro Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Tiesu prakses apkopojums par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ko veikusi Augstākā tiesa 2008. gadā,1 sniedz visai plašu un detalizētu ieskatu gan par kļūmēm šķīrējtiesu un rajonu tiesu darbā, gan arī par attiecīgo likuma normu traktējumu. Taču prakse vēl un vēl izvirza jaunus jautājumus, kā arī liek sīkāk noskaidrot dažu tiesību normu saturu. Pēc Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā – CPL) 2009. gada 5. februāra grozījumiem par izpildu rakstu izsniegšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka dzīves vai atrašanās vietas, nevis pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas kā iepriekš. Līdz ar to ir paplašinājies to rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu skaits, kam nākas izlemt šos jautājumus. Šajā rakstā apskatīti daži jautājumi, kas nav skarti jau minētajā tiesu prakses apkopojumā vai parādījušies jau pēc tā pabeigšanas. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

žurnāls / Redaktora sleja

Tautas vēlēts prezidents

17. Augusts 2010 • NR. 33 (628)

Valsts prezidents Valdis Zatlers savā šā gada uzrunā parlamentā prezentēja vīziju par nepieciešamo konstitucionālo reformu. Līdztekus jautājumiem, kas saistīti ar Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu, V. Zatlers rosināja debates par Valsts prezidenta ievēlēšanas modeļa maiņu, proti, pāreju uz visas tautas tieši vēlētu prezidentu. Aizvadītajā nedēļā Valsts prezidents tikās ar savu Konstitucionālo tiesību komisiju, lai turpinātu darbu pie ...

...

518

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Augusts 2025

saturs abonēt

e-žurnāls