Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Redaktora sleja

20. Marts 2018 /NR. 12 (1018)

Diskusijām par tā dēvētajiem čekas maisiem derētu pielikt punktu. Tāpēc, ka ir daudz svarīgāki jautājumi, kas jārisina. Čekas maisu tēmu vajadzētu nomainīt ar diskusiju par valsts ekonomisko attīstību, izvirzot mērķi, uz ko tiekties turpmākajos gados. Par to, ka pilna aina čekas maisos nav, reiz publicētā intervijā "Jurista Vārdā" norādīja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors Indulis Zālīte.1 Viņš ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Tiesību prakse

Darba devēja tiesības pārbaudīt darbinieka darba datoru

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Darba devējam ir tiesības iepazīties ar darbinieka darba datora cietā diska saturu, izņemot situācijas, kad darbinieks attiecīgos saturu ir skaidri un korekti norādījis kā "privātu". Šādu atziņu 22. februārī ir paudusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lietā "Libert pret Franciju" (pieteikums Nr. 588/13), kur SNCF (Francijas dzelzceļa sabiedrības) darbinieks Ēriks Libērs pēc atgriešanās darbā no piespiedu atpūtas secināja, ka darba devējs ir piekļuvis viņa darba datoram un personīgajam saturam. ...

Toms Krūmiņš

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesas spriedums Achmea lietā

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Tieši pirms nedēļas, 2018. gada 6. martā, Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja ar nepacietību gaidīto spriedumu lietā C-284/16 “Slovākijas Republika pret Achmea BV”,1 kurā tika skatīta ES dalībvalstu starpā noslēgto divpusējo ieguldījumu līgumu (angļu val. – bilateral investment treaties jeb BITs), īpaši tajā ietverto ieguldītāju – valstu, strīdu izšķiršanas mehānismu (angļu val. – investor-state dispute settlement jeb ISDS) saderība ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībām. Kā sagaidīts, EST secināja, ka ES dalībvalstu starpā noslēgtajos divpusējos ieguldījumu līgumos ietvertās šķīrējtiesu klauzulas ir pretrunā ES tiesībām, kā arī noteica, ka šķīrējtiesas, kas izveidotas, pamatojoties uz šādiem līgumiem, nevar tikt uzskatītas par “kādas dalībvalsts tiesām” Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. panta izpratnē un līdz ar to tās nevar vērsties EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Tiesību prakse

Profesionālās darbības daļējas atjaunošanas gadījumā personai nav jāparedz tiesības uz vecāku pabalstu

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

2018. gada 15. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-09-01 “Par likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta pirmās daļas 3. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam”. Apstrīdētā norma paredzēja, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz vienam gadam, ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto) un kā pašnodarbinātais bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 110. pantam. ...

Evija Novicāne

žurnāls / Numura tēma

Valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Pirms dažiem gadiem veiktā pētījumā secināts, ka valstīs ar augstu ekonomiskās attīstības līmeni noteicošie faktori, kas ietekmē uzņēmuma nonākšanu līdz maksātnespējai, ir uzņēmuma vecums, lielums un pieejamie resursi. Vienlaikus minētajā pētījumā secināts, ka Latvijā situācija ir atšķirīga, jo salīdzinoši liels ir to gadījumu skaits, kad maksātnespējas cēlonis ir prettiesiska vai neētiska uzņēmēju rīcība.1 ...

Armands Smans

žurnāls / Numura tēma

Civiltiesiskās un krimināltiesiskās atbildības savstarpējā mijiedarbība un nošķiršana

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Kriminālatbildība ir pats smagākais juridiskās atbildības veids.1 Tiesību doktrīnā kriminālatbildība tiek skaidrota kā fiziskai personai valsts vārdā uzlikts piespiedu pienākums par izdarīto noziedzīgo nodarījumu atbildēt saskaņā ar Krimināllikumu un šajā likumā paredzētajos gadījumos izciest sodu, kas saistīts ar viņas personiskās brīvības, atsevišķu tiesību vai mantiska rakstura ierobežojumiem.2 Juridisku pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības rada konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas fakts3 jeb noziedzīga nodarījuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā.4 Savukārt civiltiesiskā atbildība ir saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina vai aizstāj citu, jau pārkāptu saistību vai sakarā ar deliktu rodas no jauna un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas, atlīdzinot zaudējumus, dodot mantisku kompensāciju vai citādu apmierinājumu kreditoram, turklāt šī pienākuma izpildei iespējama valsts piespiedu līdzekļu piemērošana.5 ...

Jānis Kubilis

žurnāls / Numura tēma

Tiesvedības apturēšana civillietā sakarā ar krimināllietu

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Ņemot vērā, ka persona, izdarot noziedzīgu nodarījumu, var vienlaikus arī radīt kaitējumu citai personai, nereti ir iespējama situācija, kurā viena un tā paša nodarījuma izdarīšanas rezultātā tiek ierosināts kriminālprocess, kā arī cietušais ceļ prasību par radītā kaitējuma kompensēšanu. Personai, kurai nodarīts kaitējums citas personas prettiesiskas rīcības rezultātā, ir tiesības uz kompensāciju, un šādas tiesības cietušajam izriet no materiālajām tiesību normām.1 Taču, lai efektīvi un pilnvērtīgi nodrošinātu minēto tiesību aizsardzību, procesuālajām tiesībām nevajadzētu tikt iztulkotām un piemērotām tādā veidā, kas neattaisnojami un nesamērīgi ierobežo cietušā tiesības. ...

Māris Leja

žurnāls / Numura tēma

Krāpšanas un piesavināšanās norobežošana no civiltiesiska delikta

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Krimināltiesību saikne ar citām tiesību nozarēm ir kompleksa. No vienas puses, tiesību vienotība prasa, lai krimināltiesības neatzītu par krimināli sodāmu to, ko atļauj citas tiesību nozares: krimināltiesības ir simtprocentīgi sekundāras tiesības, kas drīkst paredzēt sodu tikai tad, ja rīcība ir aizliegta arī ar civiltiesību vai publisko tiesību normām.1 Tāpēc saskaņā ar civiltiesībām atļautu rīcību nevar atzīt par sodāmu saskaņā ar krimināltiesībām.2 Tajā pašā laikā krimināltiesības ir patstāvīga tiesību nozare, tāpēc krimināltiesībās ne vienmēr saistošs ir civiltiesību vai citu tiesību nozaru vērtējums. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Par Tieslietu padomes 5. marta sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Nosaka tiesas, to atrašanās vietas un darbības teritorijas Pēc tiesu teritoriālās reformas, kas noslēdzās 1. martā, Latvijas tiesu sistēmu veido desmit rajona (pilsētas) tiesas, sešas apgabaltiesas un Augstākā tiesa. Tieslietu padome pieņēma vēsturisku lēmumu, nosakot katru tiesu, tās darbības teritoriju un atrašanās vietu. Lēmums vēsturisks gan tādēļ, ka nosaka, kāds ir Latvijas tiesu teritoriālais sadalījums pēc tiesu reformas, ...

Satversmes tiesa

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesa tiekas ar Francijas juridisko eliti

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Satversmes tiesas un Francijas Valsts padomes sadarbības ietvaros no 28. februāra līdz 2. martam Satversmes tiesas delegācija Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles vadībā oficiālā vizītē viesojās Parīzē, Francijā. Vizītes laikā ar Francijas Valsts padomes locekļiem, Francijas Konstitucionālās padomes un Kasācijas tiesas tiesnešiem, kā arī Francijas tieslietu ministri Nikolu Belubē (Nicole Belloubet) tika diskutēts par vairākām abām valstīm aktuālām tēmām. Vizītes ietvaros Satversmes tiesas delegācija apmeklēja arī Francijas vēstniecību Latvijā, kur tikās ar Latvijas vēstnieku Francijā Imantu Lieģi. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Informācija

Egils Levits turpinās pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības Tiesā

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Sakarā ar 14 tiesnešu un piecu ģenerāladvokātu pilnvaru termiņa beigām 2018. gadā, Eiropas Savienības Tiesā (EST) šogad notiek vairāku tiesnešu un ģenerāladvokātu pilnvaru pagarināšana, kā arī jaunu amatpersonu iecelšana. Pēc Latvijas valdības iniciatīvas pilnvaras uz sešiem gadiem pagarinātas arī EST tiesnesim no Latvijas – Egilam Levitam. ...

žurnāls / Īsziņas

Sešās minūtēs nolaupa piecus miljonus

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Zagļu grupa no "Lufthansa" lidmašīnas, kurai bija paredzēts lidot no Brazīlijas uz Šveici, nolaupījusi piecus miljonus dolāru skaidrā naudā, 5. martā paziņoja policija. Laupīšana lielā lidlaukā pie Sanpaulu pastrādāta dažu minūšu laikā, un pagaidām neviens nav aizturēts. Virakopusas starptautiskās lidostas kravas terminālī zagļi iekļuvuši ar pikapu, uz kura bija uzlīmes, kas atgādina skrejceļa drošības kompānijas ...

žurnāls / Īsziņas

Internetā vervē starpniekus naudas atmazgāšanā

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Valsts policija 8. martā informēja, ka sākusi kriminālprocesu par gadījumiem, kad ar interneta sludinājumu starpniecību noziedznieki meklējuši tā dēvētos "naudas mūļus" jeb personas, ar kuru starpniecību legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Šogad Latvijā konstatēts reāls darba piedāvājums, kas pēc pazīmēm līdzinās "mūļu vervētāja" piedāvājumam. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde konstatējusi ...

žurnāls / Īsziņas

Jauns personas datu apstrādes likumprojekts

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Ministru kabinets 6. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas izstrādāto likumprojektu "Personas datu apstrādes likums". Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteikto – Eiropas Savienības dalībvalstīm nepieciešams izstrādāt nacionālo regulējumu, lai sekmētu regulas piemērošanu. Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs šā gada 25. maijā tiek uzsākta regulas ...

žurnāls / Īsziņas

Paplašinās notāru sniegtos pakalpojumus

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Saeima 8. martā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Notariāta likumā, kas paredz stiprināt notariāta institūtu, paaugstināt zvērinātu notāru darbības efektivitāti un sekmēt ēnu ekonomikas novēršanu. Likuma grozījumi paredz modernizēt notāru darbību procesu – turpmāk notāri aktus un apliecinājumus varēs sagatavot elektroniski. Papildus, izmantojot Notāru informācijas sistēmā esošo ...

žurnāls / Īsziņas

Atkārtoti ieceļ SAB direktora amatā

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Saeima 8. martā atkārtoti iecēla Jāni Maizīti Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā. Saeima J. Maizīti SAB direktora amatā pirmoreiz apstiprināja 2013. gada 14. martā. Pirms tam J. Maizītis ieņēma Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra amatu, desmit gadus bija ģenerālprokurors, strādājis par virsprokuroru un izmeklētāju, tieslietu ministra padomnieku. SAB ...

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša objektivitāti vienveidīgu lietu turpmākā izskatīšanā, ja vienā no lietām kasācijas instances tiesa ir atcēlusi spriedumu

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Tiesnešu ētikas komisija ir saņēmusi vairāku apelācijas instances tiesas tiesnešu iesniegumu ar lūgumu skaidrot, vai apstāklis, ka vienā lietā kasācijas instances tiesa ir atcēlusi spriedumu, nerada šaubas par viņu objektivitāti citu vienveidīgu lietu turpmākā izskatīšanā un vai tas nav pamats tiesnešiem atstatīties no šo lietu izskatīšanas. Turpinājumā – izvilkums no Tiesnešu ētikas komisijas 2018. gada 16. februāra skaidrojuma1 saistībā ar tai uzdotajiem jautājumiem. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Redaktora sleja

Noziedzīgs nodarījums vai civiltiesisks strīds?

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Par civiltiesību un krimināltiesību nošķiršanu laikam visbiežāk nākas domāt, kad kriminālprocesu tiek lūgts ierosināt par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas ir ar civiltiesiskam strīdam raksturīgām pazīmēm, un kad tiek saņemts lēmums, ar kuru atteikts ierosināt kriminālprocesu, jo nav ticis saskatīts iespējams noziedzīgs nodarījums, bet gan norādīts uz civiltiesiska strīda pastāvēšanu. Par civiltiesību un krimināltiesību ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pamats tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanai

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Apstāklis, ka apsūdzētais ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes laikā atteicās runāt ar ekspertu, nevar būt par pamatu tiesu psihiatriskās ekspertīzes neveikšanai vispār, jo stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze sniegtu atbildes uz procesa virzītāja uzdotajiem jautājumiem. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Informācija par 2018. gada 27. febuārī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padome nosaka tiesnešu amata pienākumu izpildes vietas

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

No 1. marta, kad noslēdzas tiesu teritoriālā reforma un pirmās instances tiesu reorganizācija, Latvijā darbu turpina deviņas vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesas. Pildot likumā “Par tiesu varu” paredzēto pienākumu, Tieslietu padome pieņēma vēl pēdējos lēmumus, kas saistīti ar tiesu reformu, proti, katram tiesnesim noteica amata pienākumu izpildes vietu tiesas darbības teritorijas ietvaros. ...

Rolands Neilands

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Reālnastu arhaisms

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Tas, ka Civillikuma pamatā ir tiesību normas no likuma, kas pieņemts pirms pusotra gadsimta, izskaidro, kādēļ Civillikumā ir sastopami vairāki arhaiski tiesību institūti. Viens no šādiem arhaiskiem tiesību institūtiem ir reālnastas. Lai secinātu, vai šis feodālo tiesību institūts ir nepieciešams mūsdienu tiesībās, rakstā ir apskatīta reālnastu vēsture – no reālnastu izveidošanās pirmsākumiem Franku valstī līdz reālnastu pārņemšanai Civillikumā, kā arī sniegts ieskats par reālnastu skaitliski lielāko izmantošanas veidu mūsdienās. ...

Rūta Kunkulberga

žurnāls / Numura tēma

Tiesības uz informāciju, kas nav administratīvās lietas materiāli

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Satversmes tiesa 2017. gada 22. decembra spriedumā lietā Nr. 2017-08-01, vērtējot ierobežojumu administratīvajai tiesai grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu, apskatījusi vienu no tiesību uz taisnīgu tiesu aspektu. Tomēr tiesību uz taisnīgu tiesu tvērums ir plašs un aptver arī tādas būtiskas privātpersonas tiesības kā tiesības uz aizstāvību, kas ietver arī tiesības iepazīties ar iestādes rīcībā esošu informāciju. Rakstā tiek sniegts viedoklis par iestādes pienākumu izsniegt tās struktūrvienību vai amatpersonu administratīvā akta sagatavošanas laikā radītu informāciju, kas paredzēta iestādes iekšējai lietošanai, ievērojot Informācijas atklātības likumā (turpmāk – IAL) paredzētās privātpersonas tiesības uz informāciju, tiesu prakses atziņas un citu valstu regulējumu. ...

Uģis Zeltiņš

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas spriedums "konkurences sodu" lietā: vairāk atbildības administratīvajām tiesām

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

2017. gada 22. decembrī Satversmes tiesa noraidīja Administratīvās apgabaltiesas pieteikumus pret Administratīvā procesa likuma normu, kas tiesai liedz grozīt pārsūdzēto administratīvo aktu. Satversmes tiesas sprieduma rezolutīvā daļa šķietami apstiprina Konkurences padomes “ekskluzīvas tiesības lemt par soda apmēru konkurences lietās”.1 Sprieduma motīvi gan vedina izdarīt tieši pretēju secinājumu. ...

Andris Rimša

žurnāls / Numura tēma

Izpildvaras piemēroto kriminālsodu atbilstība tiesībai uz taisnīgu tiesu

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Satversmes tiesas spriedums Moller Auto lietā1 ir padziļinājis plaisu starp Latvijas un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) procesuālajām tiesībām konkurences lietās un administratīvajās tiesībās kopumā. Tas arī rada bīstamu tendenci valstij iejaukties indivīda brīvībā un sodīt indivīdu bez attiecīgām cilvēktiesību garantijām. Šī komentāra pirmajā sadaļā Satversmes tiesas spriedums tiek apskatīts kontekstā ar ilglaicīgu tendenci Eiropas valstīm kriminālrakstura sodus ietērpt administratīvos sodos, kas tādējādi ļauj valsts varai ērtāk, lētāk un ātrāk sodīt indivīdu, ierobežojot indivīda procesuālās garantijas. Otrajā sadaļā Satversmes tiesas pieeja tiek salīdzināta ar ES konkurences tiesībās pastāvošajām procesuālajām garantijām. Visbeidzot, trešajā sadaļā tiek izklāstīti jautājumi, kas paliek neatbildēti pēc Satversmes tiesas sprieduma Moller Auto lietā. ...

Debora Pāvila

žurnāls / Numura tēma

Konkurences pārkāpumu lietas Latvijā netiek skatītas pilnas jurisdikcijas tiesā

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Konkurences likuma pārkāpuma lietas izpētes, izlemšanas, naudas sodu aprēķināšanas un iztiesāšanas procesi nav taisnīgi un neatbilst jaunākajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksē noteiktajiem tiesību uz taisnīgu tiesu standartiem. Vājākie Konkurences padomes administratīvā procesa punkti, autores kā konkurences tiesībās specializējušās advokātes ieskatā, ir pietiekama neiepazīstināšana ar apsūdzību par Konkurences likuma pārkāpumu, efektīvas tiesu kontroles neesamība pār izmeklēšanas darbību veikšanu, praktiski neesošs termiņš aizstāvības sagatavošanai, formāla mutvārdu uzklausīšana, izmeklēšanas un sodīšanas funkciju nenošķiršana un pārmērīga rīcības brīvība naudas sodu aprēķināšanā.1 Šādā kontekstā lasot pirmo Satversmes tiesas spriedumu, kurā vērtēta konkurences tiesību pārkāpumu lietu iztiesāšanas procesa satversmība, pārņem vilšanās sajūta par zaudētu iespēju kaut nedaudz ierobežot Konkurences padomes visvarenību, ko tai piešķīris likumdevējs. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Numura tēma

Diskusija par Satversmes tiesas spriedumu un Konkurences padomes pilnvarām

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam zvērinātu advokātu Deboras Pāvilas, Andra Rimšas, Uģa Zeltiņa un Konkurences padomes juristes Rūtas Kunkulbergas rakstus saistībā ar Satversmes tiesas (ST) 2017. gada 22. decembra spriedumu, kurā tiek vērtēta konkurences tiesību lietu iztiesāšana. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Juridiskā literatūra

Neatļautas darbības piecpadsmit nokrāsas – Digestu 3. sējums

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Klajā nācis apjomīgs pētījums par neatļautu darbību kā pamatu civiltiesiskai atbildībai.1 Tas ir trešais sējums sērijā "Eiropas deliktu tiesību digestas" (Digest of European Tort Law), kuras pirmajā sējumā analizēti jautājumi par cēlonisko sakaru starp tiesību aizskārumu un zaudējumiem (2007), bet otrajā sējumā – kaitējuma izpausmes, to dalījums zaudējumos un nemantiskajā kaitējumā, zaudējumu veidi (2011). ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Lietu uzkrājuma samazināšana un judikatūras veidošana – Augstākās tiesas prioritātes aizvadītajā gadā

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Lietu izskatīšanas pozitīvais koeficients un respektējama judikatūra ir Augstākās tiesas aizvadītā gada atzīstami rezultāti – pēc departamentu priekšsēdētāju un citu struktūrvienību vadītāju ziņojumu uzklausīšanas gada atskaites plēnumā 23. februārī rezumēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

žurnāls / Īsziņas

Sievietēm ļaus šķirties bez vīra atļaujas

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Saūda Arābijas Tieslietu ministrija atcēlusi likumu, kas lika sievām palikt pie vīra pret savu gribu. Sievietes, kuras vēlēsies šķirt laulību, tagad to varēs darīt, vai nu vienojoties ar vīru, vai arī vēršoties tiesā. Kopš Mohammads bin Salmans aizvadītā gada jūnijā kļuva par kroņprinci un faktisko valsts vadītāju, viņš konservatīvajā karalistē īsteno plašas reformas. Pēdējos mēnešos sievietēm Saūda Arābijā atļauts apmeklēt ...

žurnāls / Īsziņas

Notāri sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, kā pasargāt sevi no krāpniekiem un kā nekļūt par upuri iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, 27. un 28. februārī Latvijā notika Notāru dienas, kuru laikā ikviens iedzīvotājs 30 Latvijas pilsētās 106 notāru birojos klātienē varēja saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas. Pēdējo divu gadu laikā notāri visai bieži konstatējuši krāpniecības gadījumus, no kuriem lielākā daļa jeb 38 ...

žurnāls / Īsziņas

Satversmes tiesas tiesnešu vizīte Francijā

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Satversmes tiesas tiesneši priekšsēdētājas Inetas Ziemeles vadībā no 28. februāra līdz 2. martam oficiālā vizītē viesojās Parīzē. Vizītes laikā Satversmes tiesas delegācija tikās ar Francijas Valsts padomes locekļiem, Francijas Konstitucionālās padomes un Kasācijas tiesas tiesnešiem. Vizīte notika Satversmes tiesas un Francijas Valsts padomes sadarbības ietvaros, kas aizsākta 2016. gadā, kad Rīgā norisinājās 12. Eiropas Starptautisko ...

žurnāls / Īsziņas

Valsts informācijai un saziņai veltīta konference

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" 2. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē rīkoja valsts informācijai un nākotnes saziņai veltītu konferenci "Runā valsts". Konferences pirmā diskusija bija veltīta valsts informācijai un tās pieejamībai. Sarunu vadīja Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks. Viens no priekšlasījumu autoriem bija Eiropas Savienības Publikāciju biroja Oficiālā ...

Iekšlietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Apstiprināts jaunais Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Otrdien, 27. februārī, Ministru kabinets apstiprināja jauno Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2018.–2020. gadam. Plāna mērķis ir uzlabot ar organizēto noziedzību saistītu noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, samazinot to negatīvo ekonomisko ietekmi, un radīt pilnvērtīgus apstākļus tiesību aizsardzības iestāžu cīņai ar organizētu noziedzību. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Redaktora sleja

Nesamērību ēnā

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Reti kur ir vērojama tik liela dažādība amata pienākumu specifikā un darba atlīdzībā kā tieslietu nozarē. Liela daļa no juristu profesijām ir ar likumu reglamentētas (nepieciešamās izglītības cenzs, vecuma un iepriekšējās pieredzes slieksnis, eksaminācijas un tālākizglītības kārtība, profesijas pašpārvalde, šaura specializācija, dažādi atalgojuma avoti un aprēķināšanas metodika u.c.), vairākām juristu profesijām ar nolūku ...

žurnāls / Informācija

Izsludināta konference “Advokatūra Latvijas simtgadei”