Jurista Vārda satura arhīvs

Sandijs Statkus, Andrejs Stupins

žurnāls / Numura tēma

Ultra vires pieņemtas tiesību normas spēks laikā Satversmes tiesas praksē

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Īss ieskats ultra vires jēdziena saturā Termins ultra vires tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "pārsniedzot pilnvaras" jeb "ārpus pilnvarām".1 Ultra vires doktrīna raksturo vienu no valststiesību pamatprincipiem, proti – lai personu tiesības būtu maksimāli aizsargātas pret iespējamību, ka izpildvaras institūcijas savas pilnvaras izmanto ļaunprātīgi, šīs institūcijas drīkst darboties tikai un vienīgi tām likumdevēja piešķirto ...

Laura Bugne, Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesa kā efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis iespējamas normatīvā akta nepilnības gadījumā

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) nacionālā tiesību regulējuma nepilnību1 gadījumā varētu tikt uzskatīta par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, kas saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 35. panta 1. punktu jāizmanto pirms vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT). Rakstā tiks aplūkota ECT prakse lietās, kurās tā vērtējusi Satversmes tiesas kā individuālo tiesību aizsardzības līdzekļa efektivitāti normatīvo aktu iespējamo nepilnību labošanā, kā arī pašas Satversmes tiesas prakse, kad tai konstitucionālās sūdzības ietvaros tieši vai netieši lūgts vērtēt regulējuma nepilnību iespējamo neatbilstību Satversmei. ...

Elīna Semeņuka

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas kolēģija: vēsture, kompetence, prakse

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad Satversmes tiesā ir vairāki zīmīgi notikumi: Satversmes tiesas divdesmit gadi, konstitucionālās sūdzības institūta piecpadsmitā gadadiena,1 kā arī piecpadsmit gadi kopš Satversmes tiesas kolēģiju izveidošanas. Šo gadu laikā tieši Satversmes tiesas kolēģija (turpmāk – kolēģija) ir kļuvusi par aktīvāko lēmumu pieņēmēju Satversmes tiesā. Par minēto vispirms liecina statistika – kopš 2001. gada kolēģijās izskatīti 3407 pieteikumi.2 Savukārt Satversmes tiesas likums kolēģijai piešķir noteicošo lomu vienā no Satversmes tiesas procesa stadijām. Šā raksta mērķis ir ieskicēt kolēģijas kā institūta rašanos, aplūkot kolēģijas darba organizācijas un kompetences regulējumu, kā arī ar to saistītos problēmjautājumus un interesantākos piemērus no kolēģiju prakses. ...

Elīna Kursiša

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu atsevišķās domas: jēdziens un Satversmes tiesas regulējums

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Ievads1 Satversmes tiesas spriedums ir tiesnešu kopdarbs, kurā katrs tiesnesis sniedz savu intelektuālo ieguldījumu. Taisot spriedumu, visiem Satversmes tiesas tiesnešiem ir vienlīdz nozīmīga loma.2 Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris norādījis: "[..] ja es kā jurists nepiekrītu saviem kolēģiem, tad tas bija vienkārši – jāraksta atsevišķās domas."3 Tiesneša atsevišķās domas4 ir demokrātisks mehānisms, ar ...

Aldis Laviņš, Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Sarunas par Luksemburgu. Satversmes tiesas dialogs ar citu valstu konstitucionālajām tiesām

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Satversmes tiesas starptautiskā sadarbība Satversmes tiesa savā praksē ir norādījusi, ka, lai risinātu konkrētas tiesiskas problēmas, netieši var tikt piemērots funkcionāli līdzīgs citu valstu likumu regulējums.1 Citiem vārdiem sakot, Satversmes tiesa, īstenojot konstitucionālo kontroli, mācās no citu valstu pieredzes. Kā norādījusi Satversmes tiesas tiesnese Kristīne Krūma, "nacionālo, starptautisko un pārnacionālo tiesu dialogs mūsdienās ...

Aldis Laviņš, Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas pieredze saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šajā rakstā vispirms tiks aplūkots jautājums, vai varētu rasties situācijas, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesai (turpmāk – Satversmes tiesa) būtu pienākums vai nepieciešamība uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST). Lai atbildētu uz šo jautājumu, uzmanība tiks pievērsta Satversmes tiesas procesa tiesiskajam regulējumam un uzsvērtas tiesas kompetences robežas, kā arī minēti atsevišķi procesuāli jautājumi, kas būtu jāņem vērā, ja Satversmes tiesa izlemtu uzdot prejudiciālo jautājumu. Pēc tam tiks sniegts ieskats Satversmes tiesas darba praktiskajos aspektos un tās sadarbībā ar vispārējās jurisdikcijas tiesām. Noslēgumā tiks piedāvātas dažas domas par to, kas gaidāms no EST un Satversmes tiesas sadarbības nākotnē. ...

Dita Plepa, Jānis Pleps

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas ietekme uz Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad aprit divdesmit gadu kopš Satversmes tiesas izveidošanas Latvijas tiesiskajā sistēmā un darbības uzsākšanas. 1996. gada 5. jūnijā, grozot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 85. pantu,1 konstitucionālais likumdevējs Latvijas tiesiskajā sistēmā nostiprināja vienu no efektīvākajiem konstitucionālo vērtību aizsardzības mehānismiem. Proti, tika izveidota Satversmes tiesa un tai piešķirta kompetence īstenot konstitucionālo kontroli. ...

žurnāls / Numura tēma

Zīmīgākie notikumi Satversmes tiesas vēsturē

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

1996 05.06.1996. Pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 85. pantā, kas noteic, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa (stājās spēkā 26.06.1996.). Pieņemts Satversmes tiesas likums (stājās spēkā 28.06.1996.). 09.12.1996. Tiesneša zvērestu dod un amatā stājas Aivars Endziņš, Romāns Apsītis, Anita Ušacka un Ilma Čepāne. Amatā stājas tiesneši Andrejs Lepse un Ilze Skultāne. Satversmes tiesas izveidošanas diena. 11.12.1996. Satversmes ...

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesa divdesmit gados: no idejas līdz šodienai

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad aprit divdesmit gadi, kopš Latvijā tika izveidota un savu darbību uzsāka Satversmes tiesa. Tās izveidošana līdz šim ir bijis lielākais jauninājums Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālajā iekārtā.1 Latvijā ideja par konstitucionālās kontroles nepieciešamību tika ieskicēta un apspriesta jau starpkaru periodā, diskutējot par iespēju pārbaudīt Saeimas un Ministru kabineta pieņemto lēmumu atbilstību Satversmei.2 Tomēr atsevišķa konstitucionālā tiesa tika izveidota tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Tieši ar Satversmes tiesas izveidošanu ideja par konstitucionālās kontroles nepieciešamību pārtapa konkrētā institucionālajā risinājumā. Šajā rakstā3 tiks aplūkota Satversmes tiesas izveidošana un tās darbības attīstība, uzsverot konstitucionālās kontroles institucionālo ģenēzi Latvijā. Tas ļaus vēlreiz4 – pēc vairāk nekā divdesmit gadiem – atskatīties uz Satversmes tiesas izveidošanas procesu, aplūkot tās darbības posmus, kā arī akcentēt būtiskākās tiesas prakses atziņas. ...

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas atziņas: zelta fonds

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Latvijas valsts tika izveidota kā nacionāla valsts, pašnoteicoties latviešu tautai tās apdzīvotajās teritorijās – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē.1 Latvijas valsts balstās uz tādām pamatvērtībām, kas citstarp ietver pamattiesības un pamatbrīvības, demokrātiju, valsts un tautas suverenitāti, varas dalīšanu un likuma varu. Šīs vērtības valstij ir pienākums garantēt.2 Latvijā ir tiesiska demokrātiska iekārta, kas atzīst demokrātiskas ...

žurnāls / Numura tēma

Kas ir Satversme

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Satversmes tiesas nolēmumos paustos uzskatus, tiesas pozīciju citu konstitucionālo orgānu vidū, prestižu un autoritāti sabiedrībā nosaka tās sastāvs – Satversmes tiesas tiesneši. Kopš dibināšanas Latvijas Republikas Satversmes tiesā darbojušies: Dr. iur. Aivars Endziņš, Dr. iur. Romāns Apsītis, Dr. iur. Ilma Čepāne, Dr. iur. Anita Ušacka, Ilze Skultāne, Andrejs Lepse, Juris Jelāgins, Aija Branta, Gunārs Kūtris, Dr. iur. Kristīne Krūma, Viktors Skudra, Vineta Muižniece. Pašlaik Satversmes tiesas sastāvu veido: Aldis Laviņš (priekšsēdētājs), Dr. iur. Uldis Ķinis (priekšsēdētājs vietnieks), Dr. iur. Kaspars Balodis, Dr. iur. Sanita Osipova, Gunārs Kusiņš, Dr. iur. Ineta Ziemele un Dr. iur. Daiga Rezevska. Tiesa parasti "runā" tikai ar savu nolēmumu starpniecību, un, izņemot gadījumus, kad spriedumam pievienotas atsevišķās domas, tas ir tiesnešu kopīgs skatījums uz tiesiskas problēmas risinājumu, kur katra individuālā tiesneša "balsi" ir grūti saskatīt. Tāpēc, lai ļautu tuvāk iepazīt šā brīža Satversmes tiesas tiesnešu uzskatus, šajā tiesas līdzšinējiem 20 gadiem veltītajā "Jurista Vārdā" publicējam viņu atbildes uz principiāliem jautājumiem – kas ir Satversme, kāda ir konstitucionālās tiesas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī, vai godīgums un taisnīgums var nonākt pretrunā, u.c. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzņēmēju sūtītā nauda nonāk krāpnieku kontā

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Valsts policija 29. novembrī paziņoja, ka sākta pārbaude par naudas līdzekļu izkrāpšanu, noziedzniekiem pārtverot uzņēmēju sūtītos e-pastus. Kā norāda Valsts policija, atkārtoti uzņēmējdarbības vidē novērojami gadījumi, kad krāpnieki pārtver uzņēmēju sūtītos e-pastus, kur norādīts rēķins un maksājuma rekvizīti, tostarp konta numurs. Krāpnieki, pārtverot šādu e-pastu, izmaina uzņēmēju norādīto konta numuru uz savu konta numuru. Rezultātā ...

žurnāls / Īsziņas

Pieejamas mediatoru bezmaksas konsultācijas

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Lai veicinātu mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi 28. novembrī sāka pilotprojektu arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, ...

žurnāls / Īsziņas

Rīgā pulcējas tiesu ekspertīžu iestāžu eksperti

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Eiropas Tiesu ekspertīžu iestāžu asociācijas (ENFSI) padome un ENFSI ekspertu darba grupu vadītāji no 30. novembra līdz 2. decembrim rīkoja gadskārtējo sanāksmi Rīgā. Sanāksmi organizēja Valsts tiesu ekspertīžu birojs, kas ir ENFSI biedrs kopš 1997. gada. Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperti ir pilntiesīgi biedri ENFSI kvalitātes un kompetences koordinēšanas darba grupā un vienpadsmit citās ekspertu darba grupās. Eiropas Tiesu ekspertīžu ...

žurnāls / Īsziņas

Tiks izveidota Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, no 2017. gada 1. februāra tiks izveidota Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa. Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas – līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas ...

žurnāls / Īsziņas

Gadskārtējā civilprocesa jautājumiem veltītā konference

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Tieslietu ministrija 2. novembrī rīkoja gadskārtējo konferenci par aktuālajiem civilprocesa jautājumiem, kas pulcēja tiesību zinātniekus un praktiķus. Konferences mērķis – sniegt ieskatu aktuālajos civilprocesa problēmjautājumos un rast jaunas idejas civilprocesa efektivizēšanai. Konferenci atklāja un ieskatu jaunākajos un topošajos Civilprocesa likuma grozījumos sniedza Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas ...

Tieslietu padome

žurnāls / Tiesību politika

2016. gada CEPEJ ziņojums par tieslietu sistēmas darbību

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Tieslietu padome novembra beigās publiskojusi pārskatu par Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijas (CEPEJ) oktobrī publicēto Ziņojumu Nr. 23 par tieslietu sistēmas darbību 45 Eiropas valstīs un vienā CEPEJ novērotāja valstī (Izraēlā). 2016. gada izdevums tapis, izmantojot 2014. gada datus. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ātri un sāpīgi

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Arī tad, kad (ja) būs notikusi Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, šī procesa fanāts Tomass Mairs (Thomas Mair) nevarēs pilnībā izbaudīt sapņa piepildījumu – jo līdz mūža galam vadīs savas dienas cietumā, bez tiesībām tikt atbrīvotam. Šādu spriedumu britu tiesa 23. novembrī pasludināja parlamenta locekles Džo Koksas (Jo Cox) lietā. Labējais ekstrēmists, neonacisma interesents, kurš tiesā sevi dēvēja par "nāvi nodevējiem, ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

žurnāls / Tiesību prakse

Vienlīdzības principa pārkāpums iestādes rīkotā amata konkursā

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Tiesai, vērtējot iestādes rīkoto amata konkursu, jāpārbauda, vai konkurss bija objektīvs, vai bija ievērots procesuālais taisnīgums, vai netika pārkāpts patvaļas aizlieguma princips un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips, tostarp vai visiem pretendentiem bija vienādas iespējas un vienādi apstākļi, kā arī vai novērtējums veikts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pārējiem pretendentiem. Ja konkursa nolikums, kurā noteikts, kā tiks vērtēta pretendentu atbilstība, proti, cik liels svars būs katrai prasībai un atsevišķiem kritērijiem tās ietvaros, ir izstrādāts pēc tam, kad pretendenti jau ir pieteikušies, tas var radīt iespaidu, ka nolikuma noteikumi varētu būt izstrādāti tā, lai tie atbilstu kādam no pretendentiem. Tā rezultātā ir būtiski pārkāpts vienlīdzības princips pretendentu atlasē. Ja procedūra ir tāda, kura liek būtībā apšaubīt taisnīgu atlasi, konkurss atzīstams par prettiesisku, pat ja nav iespējams pierādīt, ka procesuālā pārkāpuma rezultātā atlase patiešām bija netaisnīga un pastāvēja nevienlīdzīga attieksme. Gadījumā, ja procesuālais pārkāpums pēc sava rakstura ir tāds, ka rada šaubas par valsts pārvaldes objektivitāti, tas uzskatāms par būtisku per se, nemaz nevērtējot attiecīgā pārkāpuma ietekmi uz galīgo lēmumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Aizstāvja tiesības iesniegt kasācijas sūdzību

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 79. panta piekto daļu, 86. panta pirmo daļu un 571. panta pirmo daļu, aizstāvim, lai iesniegtu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas nolēmumu, nav nepieciešams apsūdzētā sniegts pilnvarojums (Civillikuma 2289.–2294. pants). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārrobežu laulības šķiršanas lietu piekritības noteikšana saskaņā ar Briseles II bis regulu

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Pārrobežu laulības gadījumā ir piemērojamas starptautisko privāttiesību normas. Lai gan Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros starptautisko privāttiesību unifikācija šajā jomā ir grūta, tomēr visās ES dalībvalstīs, izņemot Dāniju, ir tieši piemērojama tā dēvētā Briseles II bis regula, kas reglamentē pārrobežu laulības šķiršanas lietu piekritību un nolēmumu atzīšanu šajās lietās. Jāatzīst, ka minētajā ES regulā ietvertais regulējums nav pilnīgs, un saistībā ar tā piemērošanu attiecībā uz pārrobežu laulības šķiršanas lietu piekritības noteikšanu ir konstatējami vairāki būtiski problēmjautājumi. ...

Vitālijs Platpirs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par aizstāvības nepārtrauktību kriminālprocesā valsts nodrošinātās aizstāvības gadījumos

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Aizstāvības nepārtrauktība kriminālprocesā ir viens no galvenajiem nosacījumiem aizstāvības kvalitātes nodrošināšanai, cita starpā pienācīgi izpildot Kriminālprocesa likuma 86. pantā noteikto. Iespēja veicināt aizstāvības kvalitāti ir svarīgs un aktuāls jautājums tiesiskā valstī. Jāņem vērā, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bieži vien tieši paša procesa sākumā ir jāsaprot savas tiesības, jāizvēlas aizstāvības pozīcija un attiecīgi arī aizstāvības taktika. Aizstāvības nepārtrauktība labāk ļauj nodrošināt juridisko palīdzību, jo viens advokāts labāk pārzinās krimināllietu gan kopumā, gan katrā atsevišķā stadijā. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Vai pamatvērtības vēl ir vērtības

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Divas dienas, 16.–17. novembrī, Latvijas Universitātē risinājās Juridiskās fakultātes reizi divos gados rīkotais starptautiskais akadēmiskais forums – starptautiskā zinātniskā konference, kas šoreiz tika veltīta tematam "Konstitucionālās vērtības mūsdienu tiesiskajā telpā". Uz konferenci pulcējās ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu tiesībnieki, kopumā pārstāvot 15 valstis. Jau pirms konferences iznāca rakstu krājums, kam drīzumā sekos otrs. Pasākuma laikā tika nolasīti 57 referāti, bet vēl gandrīz 40 pētījumi tika publiskoti stenda referātu formā. Ņemot vērā aktuālās norises pasaulē (Brexit balsojumu Lielbritānijā un dažas dienas pirms LU konferences notikušās ASV prezidenta vēlēšanas, kurās uzvaru guva labējais populists Donalds Tramps), sen iepriekš plānotais konferences temats izrādījās sevišķi aktuāls – laikmetā, kad Eiropas kontinents un ASV pārdzīvo vērtību pārvērtēšanu un tiek apšaubītas daudzas lietas, kas vēl pirms pāris gadiem šķita nesatricināmi stabilas. LU prorektors Dr. sc. pol. Jānis Ikstens konferences atklāšanas pasākumā šo laikmetu pārmaiņu mēroga ziņā pat salīdzināja ar kristietības laikmeta sākotni pirms 2000 gadiem un novēlēja pasākuma dalībniekiem nonākt pie atziņām, kas izrādītos noderīgas sarežģītajām diskusijām pasaulē un pašu mājās. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Viens nopietns sējums, otrs – aizraujošs

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Laika sprīdī starp diviem valsts svētkiem, 14. novembrī, Latvijas Universitātē (LU) tika svinīgi atvērts jauns divsējumu izdevums – rakstu un dokumentu krājums "Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā". Idejas autors – Saeimas deputāts prof. Ringolds Balodis pie šādas ieceres nonācis, sākot darbu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas parlamentārās komisijas vadībā un saprotot, ka liecības par iepriekšējo komisiju darbu nav sistemātiski apkopotas, turklāt Latvijā līdz šim nav bijis arī nekādu plašāku zinātnisku un praktisku pētījumu par šo tematu. R. Baloža ieceri veidot grāmatu atbalstīja VSIA "Latvijas Vēstnesis" (projektu vadīja Daina Ābele). Tagad pēc vairāk nekā gada un pamatīgiem projekta līdzdalībnieku pūliņiem vienas grāmatas vietā iznākuši divi sējumi, no kuriem viens turklāt sasniedz gandrīz 1000 lappušu apjomu. Par jauno izdevumu īsumā var teikt: pirmais sējums (zinātniskas un populāras apceres par parlamentu demokrātiskā valstī, kā arī parlamentārās kontroles formām utt.) solās būt nopietna lasāmviela juristiem un politikas pētniekiem; savukārt otrais sējums (31 līdz šim strādājušās parlamentārās komisijas darba materiāli, ziņojumi, deputātu portreti, atmiņas u.c.) cītīgam lasītājam tumšajos rudens un ziemas vakaros sagādās daudzus aizraujošus un arī šokējošus mirkļus, iegremdējoties Saeimas darba nezināmajās dzīlēs. ...

žurnāls / Informācija

Ieguldījums tieslietu sistēmā novērtēts ar goda zīmi

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Valsts svētku priekšvakarā, 17. novembrī, tika pasniegti apbalvojumi tieslietu sistēmas darbiniekiem, tajā skaitā četriem VSIA "Latvijas Vēstnesis" darbiniekiem: I pakāpes Goda zīmi saņēma "Latvijas Vēstneša" valdes loceklis Aivars Maldups; II pakāpes Goda zīmi − "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dina Gailīte; Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības rakstu un "sudraba" spalvu − Tiesību aktu oficiālās publikācijas daļas Normatīvo aktu redaktore Māra Keiša un Paziņojumu oficiālās publikācijas daļas tehniskā redaktore kontroliere Ilze Lāce. "Jurista Vārds" vēlas plašāk informēt par vienu no četriem apbalvotajiem – Aivaru Maldupu, kurš izpelnījies atzinību par izcilu mūža ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā un tiesiskuma stiprināšanā. ...

žurnāls / Intervija

Pirmā ievēlētā Latvijas pārstāve ANO Darba grupā par patvaļīgu aizturēšanu

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Šā gada 30. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padome ANO Darba grupas par patvaļīgu aizturēšanu (darba grupa) sastāvā apstiprināja Elīnu Šteinerti, kura pārstāvēs Austrumeiropas valstu grupu. E. Šteinerte ir pirmā latviete, kas ieņem amatu šajā darba grupā, turklāt visā ANO pastāvēšana vēsturē viņa ir pirmā latviete, kas ir tikusi ievēlēta kādā no speciālo procedūru amatiem. Tāpat jāmin, ka visu darba grupas 25 pastāvēšanas gadu laikā E. Šteinerte ir tikai sestā sieviete, kas ievēlēta tajā. Jaunajā amatā E. Šteinerte stājās šā gada 1. novembrī, un 21.–25. novembrī notika pirmā darba grupas sesija ar viņas dalību. E. Šteinertes ievēlēšana šajā darba grupā ir nozīmīgs notikums Latvijai, kas cenšas veicināt un stiprināt ekspertu pārstāvību ANO cilvēktiesību institūcijās. Ņemot vērā minēto, kā arī paužot patiesu prieku par E. Šteinertes panākumiem, žurnāls "Jurista Vārds" lasītājiem piedāvā nelielu interviju, kurā E. Šteinerte izklāsta savu ceļu uz jauno amatu un runā par nākotnes profesionālajiem izaicinājumiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Konkurss uz Pastāvīgās arbitrāžas tiesas šķīrējtiesneša amatu

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Tieslietu ministrija ir izsludinājusi atklātu konkursu uz Pastāvīgās arbitrāžas tiesas šķīrējtiesneša amatu. Pastāvīgās arbitrāžas tiesas locekļi amatā tiek iecelti uz sešiem gadiem. Pašlaik ir brīvas četras vakances. Pretendentiem līdz 16. decembrim jāiesniedz motivēts pieteikums latviešu, angļu un franču valodā, dzīves apraksts latviešu, angļu un franču valodā Eiropas CV formātā, akadēmisko publikāciju saraksts, ja ir šādas publikācijas, ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno novērst fiktīvu uzņēmumu reģistrāciju

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Saeima 23. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā par Uzņēmumu reģistru, lai novērstu fiktīvu komersantu reģistrāciju. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai nepieļautu uzņēmumu reģistrāciju, kuru mērķis nav radīt komercdarbību, bet gan fiktīvus uzņēmumus, kas varētu tikt izmantoti dažādās shēmās. Likumā noteiktas tiesības Uzņēmumu reģistram sniegt informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā kompetentām ...

žurnāls / Īsziņas

Veicinās tiesas un lietas dalībnieku saziņu elektroniski

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Saeima 23. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus vairākos likumos, kas veicinās elektronisko saziņu starp tiesu un lietas dalībniekiem. Izmaiņas Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā veiktas, lai vienkāršotu dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī samazinātu nepieciešamos resursus saziņas nodrošināšanai ar procesa dalībniekiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Prokuroriem izsniegtas amata zīmes

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Latvijas Republikas prokuratūras vēsturē izsniegtas pirmās prokurora amata zīmes – krūšu nozīmes, kas ir viens no prokuratūras kā tiesu varas institūcijas simboliem. Amata zīmes centrālais elements ir stilizēta lāpa ar uzrakstu "LEX". Lāpa simbolizē un atklāj prokurora uzdevumu – izgaismot lietas patiesos apstākļus. Uguns simbols, kas attēlots saules veidā, saistās ar dzīvības avotu un spēku, ko uzskata par attīrošu, atklāsmi ...

žurnāls / Īsziņas

Pieņemts valsts budžeta likums

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Saeima 23. un 24. novembra ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2017. gadam", vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2017., 2018. un 2019. gadam, trīs jaunus likumus, kā arī grozījumus 54 likumos. Tieslietu ministrijas budžets 2017. gadā ir 221,95 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gadu tas palielinājies par 35 miljoniem eiro. Nākamgad palielināsies tiesu sistēmas darbinieku, probācijas dienesta ...

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesnešu darba laiku un tā ievērošanas uzraudzību

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Pēc ilgāka pārtraukuma Tiesnešu ētikas komisija atkal sniegusi skaidrojumu,1 kas šoreiz tapis, atsaucoties kādas tiesneses iesniegumam par tiesas priekšsēdētāja vietnieces, kura pildījusi tiesas priekšsēdētāja pienākumus, rīcību, lūdzot vai pieprasot tiesas darbiniekiem rakstveidā apstiprināt vai fiksēt faktu par konstatēto tiesneses prombūtni, par kuru tiesnese nav informējusi vai kuru nav saskaņojusi. Ņemot vērā, ka minētā situācija ir cieši saistīta ar jautājumu par tiesnešu darba laiku, kā arī tiesas priekšsēdētāja vai viņa pienākumu izpildītāja kompetenci attiecībā uz darba laika ievērošanas uzraudzību, Tiesnešu ētikas komisija sniedz skaidrojumu par minētajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

žurnāls / Tiesību prakse

Huligānisma kvalifikācijas jautājumi

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Krimināllikuma 231. pantā ir paredzēta atbildība par rupju sabiedriskās kārtības un sabiedriskā miera traucēšanu, tādēļ inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšana publiskā vietā pati par sevi nenozīmē, ka izdarītais jākvalificē kā huligānisms, ja nevienas citas personas intereses netika aizskartas un rupja sabiedriskā miera traucēšana netika konstatēta. Lai pareizi kvalificētu vainīgās personas nodarījumu, jākonstatē, ka persona tieši vēlējusies izdarīt darbības, kas veido huligānismu kā noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Kopš 2016. gada jūnija, kad Tieslietu ministrija publicēja "Jurista Vārdā" apskatu par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem, Eiropas Savienība (turpmāk – ES) piedzīvojusi vairākus spilgtus notikumus, no kuriem būtiskākie ir Brexit, kā arī sarežģītu pārrunu procesā panāktā ES un Kanādas tirdzniecības līguma jeb CETA parakstīšana. Šajā laika periodā arī EST nākusi klajā ar jaunām atziņām nebūt ne mazāk aktuālos jautājumos. Ar dažām no tām Tieslietu ministrija aicina iepazīties šajā EST spriedumu apskatā, kurā ietverti spriedumi par laika posmu no 2016. gada maija līdz 2016. oktobrim šādās jomās: intelektuālais īpašums (C-484/14 Mc Fadden; C-160/15 GS Media; C-166/15 Ranks un Vasiļevičs); datu aizsardzība (C-582/14 Breyer) un preču brīva aprite (C-15/15 New Valmar); ES pilsonība (C-165/14 Rendón Marín; C-304/14 CS; C-182/15 Petruhhin). Divi no iepriekš minētajiem spriedumiem pieņemti lietās, kur ar prejudiciālā nolēmuma lūgumu EST vērsušās Latvijas tiesas: lietā C-185/15 Petruhhin par ES pilsonības noteikumu ietekmi uz personas izdošanu trešajai valstij un lietā C-166/15 Ranks un Vasiļevičs par datorprogrammu tiesisko aizsardzību. Visi EST spriedumi ir pieejami EST interneta vietnē: http://curia.europa.eu/. ...

žurnāls / Informācija

Studiju priekšmeta par vardarbību ģimenē apmācība Tartu Universitātes Juridiskajā fakultātē

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Igaunija ir parakstījusi tā dēvēto Stambulas konvenciju, un tāpēc mūsu valstij intensīvāk jānodarbojas ar konvencijā norādītajām problēmām. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir speciālistu apmācība, lai nodarbotos ar vardarbības ģimenē gadījumiem. Jau otro mācību gadu Tartu Universitātes Juridiskajā fakultātē tiek pasniegts atsevišķs priekšmets "Vardarbība ģimenē mūsdienu tiesību telpā". ...

Rolands Neilands

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Hipotēkas akcesoritātes principa izņēmumi

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Par hipotēkas akcesoritātes principu nerastos jautājumi, ja mūsdienās pastāvētu tikai Civillikuma regulējums, kas izriet no Vietējo civillikumu kopojuma. Taču mūsdienās ir arī Maksātnespējas likums,1 kas attiecībā uz juridiskajām personām paredz juridiskās personas likvidēšanu pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, bet attiecībā uz fiziskajām personām paredz saistību dzēšanu pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas. ...

Mārtiņš Birģelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmsvēlēšanu TV debates: mazo partiju nesasniedzamais sapnis

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Reizi četros gados mums ir tiesības vistiešāk noteikt savu likteni, ievēlot Saeimā tos tautas kalpus, kas vislabāk spēj pārstāvēt mūsu intereses un sekmēt valsts nākotni. Šīs tautas tiesības lemt par savu nākotni ir pamats demokrātiskas valsts iekārtai. Šo tiesību izmantošanā būtiska loma ir pirmsvēlēšanu TV debatēm, kurās uzstājoties partiju pārstāvji informē par savu politisko programmu, tādējādi ļaujot mums izdarīt informētu izvēli. Neraugoties uz to, ka ne visas partijas vienmēr tiek uzaicinātas piedalīties debatēs, nereti redzam debates tikai starp partijām, kas jau šobrīd ir pārstāvētas Saeimā. Partijām ir jāpārvar noteikti popularitātes kritēriji, lai tiktu debatēt ar lielajām un atpazīstamajām partijām, taču bieži šī latiņa jaunajām partijām ir par augstu. Domājams, ka izvēlamies labākos kandidātus no esošajiem, taču vai patiesi par visiem vēlēšanu sarakstiem mēs pietiekami uzzinām? Vai pieļaujams, ka mazās partijas netiek pieaicinātas uz pirmsvēlēšanu debatēm, priekšroku dodot lielajām un atpazīstamajām partijām? ...

žurnāls / Notikums

Pātagu cīņa banku sektorā. Vai klientu privātums tajā izdzīvos

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Pagājušo otrdien, 15. novembrī, izskanot "Jurista Vārda" rīkotajam tematiskajam pasākumam "Personas dati komercbanku rokās: nepieciešamība un pārmērības, identificējot politiski nozīmīgas personas", ir skaidrs, ka tā nosaukums bijis precīzs – šajā ziņā patiesi konstatējama gan nepieciešamība, gan arī pārmērības. Jomā, kas, pēc ekspertu sacītā, ir tik regulēta, jau tiesību aktu līmenī ir radīts teju nesamierināms dažādu interešu konflikts, un vismaz pagaidām banku klientu privātumam faktiski jāpiekāpjas daudzu prasību diktātam. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sabangotā okeānā

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Sagaidot 2016. gadu, kāds astrologs Latvijas interneta portālos bija plaši izrunājies par to, ka paredzams vētrains – mērkaķa kūleņiem līdzīgs – gads. Diemžēl šīs, un ne jau tikai astrologu, bet arī politologu un citu sabiedrības pētnieku, prognozes ir piepildījušās: pēc Brexit balsojuma un Trampa ievēlēšanas nekas vairs neliekas neiespējams. Pat atturīgākie diplomāti un politiķi nespēj atturēties no "bažu paušanas" par situāciju ...

žurnāls / Īsziņas

Krievija atsakās kļūt par Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalsti

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 16. novembrī parakstīja dekrētu, kas nosaka, ka valsts nekļūs par Starptautiskās krimināltiesas (SKT) locekli. Dekrēts stājies spēkā ar tā parakstīšanas dienu. Dekrētā norādīts: "Pieņemt Krievijas Tieslietu ministrijas priekšlikumu, kas saskaņots ar Krievijas Ārlietu ministriju un citām ieinteresētajām federālajām izpildvaras iestādēm, Krievijas Federācijas Augstāko tiesu un Krievijas Federācijas ...

žurnāls / Īsziņas

Rīko starptautisku pretkorupcijas iestāžu konferenci

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no 15. līdz 17. novembrim rīkoja starptautisku pretkorupcijas iestāžu konferenci un ģenerālās asamblejas norisi Rīgā. EPAC/EACN (European Partners against Corruption/European contact-point network against corruption) gadskārtējā konferencē notika pieredzes apmaiņa par korupcijas novēršanas kampaņām, konferences un asamblejas darba grupās tika apspriesta starptautisku pretkorupcijas izmeklēšanu ...

žurnāls / Īsziņas

Lai veicinātu plašāku mediācijas izmantošanu

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Tiesu administrācijā 17. novembrī notika diskusija par mediācijas attīstību Latvijā, kurā piedalījās tiesu sistēmas politikas pārstāvji, praktizējoši mediatori, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo profesiju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Diskusijas mērķis – definēt galvenos mediācijas izmantošanas šķēršļus un rast risinājumus efektīvākai mediācijas izmantošanai. Diskusiju vadīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ...

žurnāls / Īsziņas

Lēmumi par tiesnešu pārcelšanu, aizvietošanu, atbrīvošanu

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Tieslietu padome 10. novembrī un 14. novembrī pieņēma lēmumus tiesnešu karjeras jautājumos – par pārcelšanu, aizvietošanu, atbrīvošanu no priekšsēdētāja amata. Tieslietu padome atbalstīja Bauskas rajona tiesas tiesneša Aigara Sniedzīša un Liepājas tiesas tiesneša Didža Aktumaņa pārcelšanu apgabaltiesas tiesnešu amatā. Tieslietu padome noteica pēc apstiprināšanas Saeimā A. Sniedzītim pildīt tiesneša pienākumus Zemgales apgabaltiesā, D. Aktumanim ...

žurnāls / Īsziņas

Satversmes tiesas tiesneša amatam virza Jāni Neimani

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Augstākās tiesas plēnums 14. novembrī nolēma Satversmes tiesas tiesneša amatam virzīt Administratīvo lietu departamenta tiesnesi Jāni Neimani. Par J. Neimani slēgtajā balsojumā nobalsoja 17 no 33 klātesošajiem balsstiesīgajiem Augstākās tiesas tiesnešiem, par otru kandidāti – Administratīvo lietu departamenta tiesnesi Rudīti Vīdušu – balsoja 14 tiesneši, divi tiesneši balsojumā atturējās. Juridisko zinātņu doktors J. Neimanis par Augstākās ...

Valsts kontrole

žurnāls / Tiesību politika

Valsts – Latvijas galvenais kapitālists, bet vai sekmīgs?

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Valsts kontrole publisko diskusiju dokumentu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības jomā. Diskusiju dokuments ir Valsts kontroles īstenoto revīziju ietvaros gūtās atziņas un pārdomas par izaicinājumiem, kas ļautu novērst sistēmiskas problēmas un aicināt sabiedrību uz labākiem risinājumiem. ...

Dace Šulmane, Dace Šulmane

žurnāls / Redaktora sleja

Brīdināt ne sodīt

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Aplūkojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tā pants pēc panta atklāj gan Latvijas tiesību vēsturi, gan liecina par pastāvošo juridisko kultūru. Tas cita starpā sniedz arī jaunas zināšanas par dažādu administratīvo pārkāpumu pastāvēšanu. Tā, piemēram, diez vai ikviens Latvijas jurists nekļūdīgi varētu atbildēt uz jautājumu, par tieši kura cīņas veida mācīšanas noteikumu pārkāpšanu (par patvaļīgu paņēmienu mācīšanu) likumdevējs paredz ...

...

133

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Darba sludinājumi

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

14. Janvāris 2025

saturs abonēt

e-žurnāls