Jurista Vārda satura arhīvs

Kristīne Līce

žurnāls / Numura tēma

ECT Lielā palāta ir daudz piesardzīgāka

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Numura tēma

ECT spriedums lietā Delfi pret Igauniju: interneta ziņu portāla atbildība par lietotāju komentāriem

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā Delfi pret Igauniju,1 kurā atzina, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT spriedumā ir atzinusi interneta mediju atbildību, kas raisa plašas diskusijas, cik tālu vārda brīvība un informācijas brīvība ir ierobežojama digitālajā laikmetā. ECT sniegtā argumentācija ir radījusi plašu kritiku, izvirzot vairākus citus neskaidrus jautājumus, to starpā: vai interneta ziņu portāla komerciālais raksturs ir atbilstošs kritērijs, kas var ietekmēt tā atbildību; vai komentāru kontroles pienākums nerada cenzūras risku; kādi pasākumi turpmāk ir jāievieš interneta ziņu portāliem, lai izvairītos no atbildības par trešo personu komentāriem; kā spriedums ietekmēs interneta mediju vidi un vai tā rezultātā netiks vājināts lietotāju veidota satura nozīmīgums. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību tiesas galavārds lietā Delfi AS pret Igauniju

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta (17 tiesnešu sastāvā) ir teikusi savu galavārdu strīdīgajā interneta mediju lietā Delfi AS pret Igauniju,1 atzīstot, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT secināja, ka Igaunijas tiesa, atzīstot Delfi atbildību, nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas2 (Konvencija) 10. pantā noteiktās tiesība uz vārda brīvību. ...

žurnāls / Īsziņas

Arī elektroniski iesniegtiem procesuālajiem dokumentiem nepieciešami noraksti

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Kā skaidro Augstākā tiesa, procesuālos dokumentus tiesā var iesniegt gan papīra, gan elektroniskā formā, un likuma prasība iesniegt procesuālā dokumenta norakstus atbilstoši procesa dalībnieku skaitam vienlīdz attiecas gan uz papīra, gan elektroniskā formā iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem. Izņēmums no minētās prasības attiecas uz iestādēm nosūtāmajiem procesuālajiem dokumentiem. Lai taupītu finanšu resursus un saudzētu dabas resursus, ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesībsargs lūdz skaidrot balsojumu pret ANO rezolūciju

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Tiesībsargs Juris Jansons 20. jūlijā nosūtījis vēstuli Ministru kabinetam, kurā lūdzis valdību skaidrot negatīvo balsojumu pret Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūciju "Par ģimenes aizsardzību". Kā norādīts šajā vēstulē, ANO Cilvēktiesību padome savā 29. sesijā 2015. gada 3. jūlijā pieņēma vēsturiski nozīmīgu rezolūciju "Par ģimenes aizsardzību" (A/HRC/29/L.25). Ar to ANO ir apliecinājusi, ka ģimene ir dabiska ...

žurnāls / Īsziņas

Izsludināta pieteikšanās mediatoru sertifikācijas pārbaudījumam

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Sertificētu mediatoru padome saskaņā ar Mediācijas likuma 21. panta otro daļu līdz 2015. gada 31. jūlijam ir izsludinājusi pieteikšanos mediatoru sertifikācijas pārbaudījumam. Tam var pieteikties vismaz 25 gadus veca fiziska persona, kura ir saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu, prot valsts valodu augstākajā līmenī, ir izgājusi mediatora apmācības kursu ne mazāk kā 30 akadēmisko stundu apmērā un apliecina savu ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesu izpildītāju palīgi dod svinīgo solījumu

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Trešdien, 22. jūlijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pieņēma astoņu tiesu izpildītāju palīgu svinīgo solījumu. Solījumu deva: Latgales apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas palīdze Tatjana Skrauča, Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Raimonda Mežiņa palīdze Alise Špaka, Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Sanda Tomsona palīdze Nadežda Vjatere, Rīgas apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas ...

žurnāls / Tiesību politika

Liepājas tiesas spriedums ir aizmetnis nopietnai diskusijai

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Publiskie komentāri par 13. jūlija Liepājas tiesas spriedumu, ar kuru divi vīrieši tika atzīti par vainīgiem netiklu darbību izdarīšanā ar mazgadīgo un sodīti ar piespiedu darbu attiecīgi uz 240 un 200 stundām, sākotnēji atainoja sabiedrības un amatpersonu neizpratni un sašutumu par soda neatbilstību nodarījumam. Savukārt pēdējās nedēļas laikā šis notikums ir atklājis vēl vairākus tiesībpolitiskus jautājumus, līdz ar to pamatoti var sacīt, ka Liepājas tiesas spriedums tā sauktajā pedofilu lietā ir nevis procesa noslēgums pirmajā instancē, bet gan tikai sākums nopietnai un izvērstai diskusijai, no kuras vismaz dažas skaidras atbildes būtu sagaidāmas. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Brīvības aizstāvība

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Šajā "Jurista Vārda" numurā ir savijušās divas būtiskas un senas tēmas, kas tiek saistītas ar personas brīvību – vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens un mākslinieciskās izpausmes brīvība. Vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena idejas atbalstītāji norāda, ka tā ieviešana nodrošinās kvalitatīvāku izglītības procesu un arī jaunie juristi būs ar labākām zināšanām un prasmēm. Savukārt idejas oponenti pauž viedokli, ka vēlamo ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Advokāta tiesības pieprasīt ziņas par klienta veselības stāvokli

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Vispārīgi zvērināts advokāts, pārstāvot klientu, ir tiesīgs iegūt informāciju. Taču tiesiskajā regulējumā var būt noteikti gadījumi, kad konkrētām darbībām nepieciešams īpašs pilnvarojums vai personas piekrišana konkrētas informācijas ieguvei, un šie nosacījumi jāievēro kā zvērinātam advokātam, tā arī iestādei. Pacientu tiesību likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Tādējādi nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka informāciju ir pieprasījis advokāts juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros, kā pilnvarojuma apliecinājumu iesniedzot orderi, jo nav pamata prezumēt, ka klients, pilnvarojot advokātu sniegt viņam juridisko palīdzību saistībā ar medicīnas tiesību jautājumiem, automātiski ir piekritis arī savu sensitīvo datu apstrādei. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauns salīdzinošs pētījums par pārejas un retrospektīvo taisnīgumu Baltijas valstīs

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Pagājušā gada nogalē prestižajā Kembridžas Universitātes apgādā iznākusi grāmata "Pārejas un retrospektīvais taisnīgums Baltijas valstīs" (Transitional and Retrospective Justice in the Baltic States, Cambridge University Press), kuras autori ir Tartu Universitātes Pārvaldības un politikas institūta vadošā pētniece Dr. Eva Klarita Petai (Eva-Clarita Pettai) un šā institūta direktors prof. Vello Petai (Vello Pettai). Latvijā apjomīgais pētījums tika prezentēts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šā gada 17. jūnijā ar E.K. Petai lekciju "Tikt galā ar pagātni: patiesības un taisnīguma politika Baltijas valstīs" (Coming to terms with the past: The politics of truth and justice in the Baltic states). Lekcija tika rīkota sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Informācija par 2015. gada 30. jūnija Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem, kā arī 2. jūlijā pieņemto lēmumu. ...

žurnāls / Vēstules

Ir notikusi nepieļaujama iejaukšanās tiesu darbā un to neatkarībā

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Atklātā vēstule par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principa ievērošanu šai sakarā ...

žurnāls / Diskusija

Augstskolas ir gatavas idejai, bet ne nepārdomātiem eksperimentiem

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Par šajā numurā publicētās koncepcijas "Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu" saturu un piedāvātajiem risinājumiem "Jurista Vārds" lūdza izteikties izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili un sešas Latvijas augstskolas, kas piedāvā apgūt tiesību zinātņu programmu. Lai gan augstskolu atbildēs kopumā ir rodams "jā" idejai par vienotu kvalifikācijas eksāmenu, vienlaikus tām ir daudzi pamatoti jautājumi un neskaidrības, rodoties šaubām, vai koncepcija izstrādāta gana pamatoti (piemēram, apgalvojums "Latvijā ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte" ir kategorisks un bez konkrētiem salīdzinājumiem vai pētījumu avotiem) un pārdomāti (piemēram, jautājumos par eksaminācijas komisijas finansēšanu un juridisko profesiju reglamentāciju Profesiju klasifikatorā). Pagaidām ir daudz neatbildētu jautājumu par Izglītības un zinātnes ministrijas regulāri veikto studiju virzienu akreditāciju, kas acīmredzot nav daudzu gadu garumā spējusi atsijāt nekvalitatīvas mācību iestādes. Jebkurā gadījumā visas augstskolas ir ieinteresētas, lai vienota kvalifikācijas eksāmena ieviešana notiktu nevis sasteigti, centralizēti un formāli, bet sadarbojoties ar pašām augstskolām. ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskās izglītības un jurista kvalifikācijas situācija un iespējamais risinājums

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumu Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"1 2. pielikuma 1.20. apakšnodaļā iekļauts jurista profesijas standarts. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkuma sadaļā norādīts, ka jurists atbilstoši profesionālajai specializācijai un amatam atrod, analizē, iztulko un piemēro tiesību normas, izstrādā, analizē un apliecina juridiskus dokumentus, sniedz juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību (sniedz juridiskās konsultācijas un veic tiesību subjektu pārstāvību), veic juridiskas darbības civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā un izstrādā pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurisprudences studijas un normatīvo tiesību aktu hierarhija

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Līdz pat pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām Latvijas Universitāte bija vienīgā augstskola, kurā varēja iegūt jurista izglītību. Ilgstoši arī darba tirgus pieprasījumu pēc juristiem spēja nodrošināt tikai vienas augstskolas absolventi, jo, nepastāvot brīvā tirgus ekonomikai, nebija vajadzīgi juristi, kas apkalpo komersantus. ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Māksla un likumība Latvijas kultūrā

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

"Ja tu šo lasi, pēc vienas minūtes tu mirsi" – tā saucās latviešu mākslinieka Kristiana Brektes darbs, kas 2006. gadā tika izstādīts mākslas simpozijā Valmierā, bet jau pēc trim stundām sekoja zvans no Valmieras pilsētas domes un darbs tika novākts.1 Savukārt Ginta Gabrāna darbs "Nazis, ar ko sagraizīt sev dirsu"2 un nu jau bēdīgi slavenais Katrīnas Neiburgas "Leļļu operas" reklāmas plakāts 2007. gadā, kurā tika izmantots zēna kailfoto Latvijas Nacionālās operas izrādei, sabiedrībā radīja krasu viedokļu polarizāciju un pat sašutumu. Radikāla viedokļu polarizācija bija vērojama arī 2014. gada nogalē, kad tika uzvests mūzikls par Herbertu Cukuru3, bet 2015. gada maijā Stūra mājas pagalmā mākslinieku veidotajā izstādes "Disidents" instalācijā Krievijas vēstniecība Latvijā saskatīja krustā sistu Krievijas prezidenta Vladimira Putina lelli,4 kas raisīja plašu masu mediju ažiotāžu. Tie ir tikai daži piemēri no Latvijas jaunāko laiku mākslas vēstures, kas liek vērst uzmanību uz tiem estētikas un tiesību filozofijas jautājumiem, kas nereti aktualizējas un ir sastopami arī tepat Latvijā – vai un kāda ir robežšķirtne starp mākslinieka radošo brīvību un tiesībām ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem paust savu viedokli, vienlaikus ievērojot un līdzsvarojot (turklāt fragmentētas sabiedrības) vispārpieņemtās uzvedības un tikumības normas. ...

žurnāls / Informācija

Valsts prezidenta jaunā padomniece: ir jāmaina attieksme pret likumu

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Kā jau tas tradicionāli ierasts, mainoties Valsts prezidentiem, mainās arī Valsts prezidenta kancelejas vadības un padomnieku sastāvs. Tādējādi kopš šā gada 8. jūlija valsts augstākās amatpersonas likumdošanas un juridiskā padomniece ir Mg.iur., EMPA Kristīne Jaunzeme. Viņa jau desmit gadus ir arī "Jurista Vārda" pastāvīgo autoru lokā un viena no ļoti retajiem Latvijas juristiem ar tik bagātīgu tiesiskās domas attīstības pienesumu (vairāk nekā desmit publikācijas) tieši publiskās pārvaldes un pašvaldību tiesību jautājumos. ...

žurnāls / Īsziņas

Arestē cilvēktiesību aizstāvjus un juristus

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Ķīnā valsts mēroga kampaņā arestēti vairāk nekā 100 cilvēktiesību aizstāvji, 13. jūlijā paziņoja aktīvistu organizācijas. Juristi un aktīvisti aizturēti, pazuduši vai viņus izsaukusi policija. Ķīnas Sabiedriskās drošības ministrijas mājaslapā pavēstīts, ka aizturētie juristi ir "liels krimināls grupējums, kuri nopietni traucējuši kārtību". Ministrija apgalvo, ka kopš 2012. gada jūlija grupējums organizējis vairāk nekā 40 pretrunīgus ...

žurnāls / Īsziņas

Aicina reformēt kriminālsodu sistēmu

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

ASV prezidents Baraks Obama 14. jūlijā nāca klajā ar aicinājumu pārskatīt kriminālsodu sistēmu, tostarp piešķirot ieslodzītajiem balsstiesības, ierobežojot vieninieku kameru izmantošanu un atsakoties no negrozāmu sodu piespriešanas. Galvenais B. Obamas mērķis ir samazināt ieslodzīto skaitu ASV. Viņš norādīja, ka šobrīd ASV cietumos atrodas tikpat cilvēku, cik 35 Eiropas valstīs kopā, piebilstot, ka aiz restēm par nevardarbīgiem noziegumiem ...

žurnāls / Īsziņas

Atklāj vērienīgu nodokļu izkrāpšanas shēmu

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Visas Eiropas mēroga operācijā policija arestējusi 14 personas, kas tiek turētas aizdomās par vērienīgu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmu, kas ļāvusi noziedzniekiem piesavināties aptuveni 300 miljonus eiro, 14. jūlijā paziņoja Eiropas policijas birojs "Europol". Aizdomās turamo aizturēšanas operācija tika īstenota Lielbritānijā, Čehijā, Vācijā, Nīderlandē, Polijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Arestētās ...

žurnāls / Īsziņas

Likvidēts ietekmīgs hakeru grupējums

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Ar Latvijas policistu dalību starptautiskā operācijā likvidēts viens no pasaules ietekmīgākajiem hakeru forumiem "Darkode". Starptautiskas operācijas laikā aizturētas 28 personas un veiktas 37 kratīšanas, 16. jūlijā informēja Valsts policija. Starptautisko operāciju ar Eiropola Eiropas kibernoziegumu centra atbalstu vadīja Federālais izmeklēšanas birojs, un operācijā kopumā piedalījās 20 valstu tiesībsargājošās iestādes. Arī ...

žurnāls / Īsziņas

Ievieš rindu regulēšanas sistēmu tiesās

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Lai nodrošinātu efektīvāku klientu apkalpošanu, Tiesu administrācija aprīko tiesas ar rindu regulēšanas sistēmu, kas uzlabos tiesu apmeklētāju apkalpošanu un būtiski samazinās apkalpošanas laiku. Rindu regulēšanas sistēma ir datorizēts un ekonomisks risinājums klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai, kas būtiski ļauj samazināt gaidīšanas laiku un radīt labvēlīgas attiecības starp klientiem un apkalpojošo personālu, līdz ar to tiek nodrošināta ...

žurnāls / Tiesību politika

Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Tieslietu ministrijas konceptuālais ziņojums, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2015. gada 4. jūnijā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Pēdējos mēnešos Latvijas medijos uzmanības centrā ir Grieķija. Gandrīz katru dienu tiek ziņots par jauniem notikumiem, tomēr galvenokārt ziņas ir par procesu. Maz ir ziņu, ko tieši saturiski Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds sagaida no Grieķijas, lai varētu panākt krīzes risinājumu. Eiropas Komisijas interneta mājaslapā šā gada 28. jūnijā ir publicēts no Grieķijas sagaidāmo darbu saraksts. Jautājumi ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kasācijas sūdzības iesniegšanas nosacījumi (Civilprocesa likuma 82. panta septītā daļa)

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Lietas vešana kasācijas instances tiesā Civilprocesa likuma 82. panta septītās daļas izpratnē nozīmē to procesuālo darbību veikšanu, kas atbilst Civilprocesa likuma desmitās sadaļas "Kasācijas tiesvedība" normām. Atzīstams, ka kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, un kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma atbilstoši Civilprocesa likuma 464.1 panta pirmajai daļai, ja kasācijas sūdzību juridiskas personas vārdā nav parakstījusi tās amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai zvērināts advokāts. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinot par iebildumiem jautājumos, kas skar tiesu kompetenci apsūdzības trūkumu novēršanā

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Autors jau iepriekš – 2015. gada 26. maija žurnāla "Jurista Vārds" numurā – pievērsās Mg.iur. Māra Lejas divu publicēto rakstu1 analīzei, norādot, ka tajos ir ignorētas Latvijā pastāvošās tiesu varas pamatnostādnes. Tāpat, autora ieskatā, abās publikācijās izteiktās atziņas visnotaļ maldinoši ir pamatotas ar ārvalstu judikatūras piemēriem. Visbeidzot – nepamatoti vienkāršojot problēmu loku, M. Lejas rakstos šauri interpretēts apsūdzētā tiesību uz aizstāvību pārkāpuma un apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanas jēdzienu saturs. Turpinājumā minētie jautājumi tiks analizēti izvērstāk. ...

žurnāls / Informācija

Par valsts karoga novietošanu un pienākumu maksāt nodokli

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Satversmes tiesa 2015. gada 3. jūlijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam", ar ko atzina, ka Satversmei atbilst normas, kas noteic pienākumu maksāt subsidētās elektroenerģijas nodokli, savukārt 2. jūlijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2015-01-01 "Par Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam", ar ko atzina, ka Satversmei atbilst pienākums novietot Latvijas valsts karogu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām, tomēr sods par šā pienākuma nepildīšanu Satversmei neatbilst. ...

žurnāls / Informācija

ECT spriedums lietā “Davidovs pret Latviju”

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas komiteja (ECT) 7. jūlijā pasludināja spriedumu lietā "Davidovs pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot, ka ir pieļauti Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pārkāpumi. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Eiropas Savienības tiesību akti pārrobežu civillietās

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Valsts akciju sabiedrība "Tiesu namu aģentūra" publicējusi grāmatu: Eiropas Savienības tiesību akti pārrobežu civillietās. Konsolidētie teksti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 607 lpp. Krājumā publicēto ES normatīvo tiesību aktu redakcijas sagatavotas ar grozījumiem, kas izsludināti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" līdz 2015. gada 25. maijam. Krājumu sastādījusi un rādītājus izveidojusi Dr.iur. Baiba Rudevska, savukārt krājuma juridiskā redaktore ir Mg.iur. Signe Terihova. ...

Jānis Ilsteris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prokuratūras kā tiesu varas institūcijas prestiža stiprināšana

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Šajā rakstā vērsta uzmanība uz dažiem Latvijas Republikas prokuratūras minimāli nepieciešamiem mērķiem, kas saistīti ar pašas prokuratūras kā tiesu varas institūcijas prestiža stiprināšanu. ...

žurnāls / Intervija

Ēriks Kalnmeiers: prokuratūrā ir progress visās jomās

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Pirms pāris dienām, 12. jūlijā, ir sācies ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera otrais pilnvaru termiņš. Šajā amatā viņš pārvēlēts ar nedalītu Saeimas deputātu atbalstu, jo 21. maija balsojumā bez jebkādām debatēm iepretim 76 balsīm "par" nevienas nebija pret Ē. Kalnmeiera iespēju arī turpmākos piecus gadus vadīt Latvijas Republikas prokuratūru. Intervijā "Jurista Vārdam" viņš gan atzīst, ka aizklāta balsojuma gadījumā rezultāti noteikti būtu citādi un pats par savu pārvēlēšanu amatā devis vien piecdesmit procentu. ...

žurnāls / Notikums

Apkopoti priekšlikumi Latvijas publiskās varas pilnveidošanai

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Valsts prezidenta izveidoto Ekspertu grupu pārvaldības pilnveidei (tās sastāvā ir Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) 7. jūlijā rīkoja grāmatas "Priekšlikumi Latvijas publiskās varas pilnveidošanai. Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei materiāli" atvēršanu. ...

žurnāls / Īsziņas

Kasācijā pārstāvībai īpaši noteikumi

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Augstākās tiesas Civillietu departamentā, neraugoties uz jau 2014. gada 4. janvārī spēkā stājušajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, turpina ienākt lietas ar kasācijas sūdzībām no pārstāvjiem, kuriem likums neļauj būt par pārstāvjiem kasācijas instances tiesā. Līdz ar to šādas sūdzības netiek izskatītas. Ņemot vērā, ka kasācijas sūdzības civillietās tiek iesniegtas apelācijas instances tiesā, Augstākā tiesa vērš arī apgabaltiesu uzmanību ...

žurnāls / Īsziņas

Atzinīgi novērtē tiesībsarga darbību

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Apvienoto Nāciju Organizācijas augstais cilvēktiesību komisārs Z.R.A. Huseins (Zeids Raad Al Huseins) nosūtījis Latvijas tiesībsargam vēstuli, kurā atzinīgi novērtējis tiesībsarga līdz šim paveikto, kā arī apsveicis viņu ar Latvijas birojam piešķirto "A" akreditācijas statusu Nacionālo cilvēktiesību aizsardzības institūciju Starptautiskās koordinēšanas komitejas Akreditācijas apakškomitejā. Tiesībsargs ir novērtēts ar "A" ...

žurnāls / Īsziņas

Pilnveidos interneta maksājumu drošību

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Lai nodrošinātu lielāku interneta maksājumu drošību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija 7. jūlijā apstiprināja grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku informācijas sistēmu drošības normatīvajos noteikumos, kas paredz jaunas prasības bankām interneta maksājumu drošības pilnveidošanai. Grozījumi izstrādāti, balstoties uz Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm par interneta maksājumu drošību un paredz vispārēju prasību noteikšanu ...

žurnāls / Īsziņas

Saeima groza Kredītiestāžu likumu

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Saeima 8. jūlijā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas precizē banku informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par nodokļu maksātāju darījumiem, tostarp ar trešajām personām. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu šķēršļus Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Ar grozījumiem tiek precizēta un papildināta banku sniedzamā informācija Valsts ieņēmumu dienestam, ...

žurnāls / Tiesību politika

Konkurences padomes vadlīnijas: kas ir un kas nav atļauts asociāciju biedru saziņā

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Konkurences padome (KP) ir apkopojusi teorētiskus piemērus un praktiskus ieteikumus jeb izstrādājusi vadlīnijas asociācijām un to biedriem par Konkurences likuma 11. pantā minētā aizlieguma ievērošanu, tādējādi veicinot uzņēmēju izpratni par konkurences tiesībām un pasargājot tos no neapzinātu aizliegtu vienošanos īstenošanas riska. ...

Santa Eižvertiņa

žurnāls / Jurista vizītkarte

Santa Eižvertiņa

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

žurnāls / Tiesību prakse

Soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

No Kriminālprocesa likuma 591. panta otrās daļas izriet, ka soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna, pieļaujama tikai tad, ja spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. Ja spriedums daļā par apsūdzētajiem piespriesto sodu atcelts tādēļ, ka apsūdzētajiem piespriests tāds soda veids, kāds nebija paredzēts Krimināllikuma panta attiecīgās daļas sankcijā, tad nav pamats atzīt, ka spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Informācija

Jauna kārtība nekustamo īpašumu izsolīšanā

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

2015. gada 28. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", ar kuru tiek ieviesta elektroniska nekustamo īpašumu izsolīšana spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos. Ar grozījumiem nostiprināts elektronisko izsoļu vietnes izveidošanas un darbības tiesiskais pamats, kā arī noteikts regulējums elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisei. Tādēļ Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvi skaidrojošu materiālu, lai ziņotu par būtiskākajiem praktiskajiem aspektiem attiecībā uz dalību izsolēs atbilstoši jaunajai kārtībai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Elektroniskās izsoles Civilprocesa likumā

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

Atbilstoši 2015. gada 28. maija Civilprocesa likuma grozījumiem no 2015. gada 1. jūlija visas tiesu izpildītāju rīkotās nekustamā īpašuma izsoles organizējamas tikai elektroniskās izsoles veidā. Tādēļ šī raksta mērķis ir apskatīt Civilprocesa likumā ieviesto elektronisko izsoļu regulējumu, vienlaikus sniedzot ieskatu tajā, kā šis tiesību institūts regulēts citās valstīs, un apsvērumos, kas vadīja Civilprocesa likuma grozījumu idejas autorus. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Paziņošanas par notikušo cesiju juridiskā nozīme

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

Raksta mērķis ir noskaidrot Civillikuma 1804. panta pirmajā teikumā paredzētās paziņošanas par notikušo cesiju (denuntiatio) juridisko nozīmi un tiesiskās sekas gan no līgumiskās cesijas spēkā esamības viedokļa, gan no labticīga parādnieka aizsardzības viedokļa. ...

žurnāls / Intervija

Konstitūcija ir mūsu Bībele

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

Konstitūcija ir dzīvs instruments, kas atspoguļo reālo spēku samēru valstī.1 Arī tēze, ka "konstitūcija ir tas, ko tiesneši saprot ar konstitūciju",2 apliecinājusi sevi fundamentālos konstitucionālo tiesu spriedumos. Konstitucionālajai tiesai piešķirtā kompetence liek līdzsvarot varu un vērtības. Vienlaikus konstitucionālās tiesas tiesneši ir dzīvās vēstures vēstneši, jo faktiski viņu vērtību spriedumi veido moderno valstiskuma izpratni. Tā kā starptautiskā konference "Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana" 2015. gada 23. februārī norisinājās Rīgā, radās izdevība intervēt bijušo Lietuvas konstitucionālās tiesas tiesnesi Dr.iur. Tomu Birmontieni. Savu profesionalitāti viņa apliecinājusi vairākos augstos amatos un ir viena no atzītākajām Lietuvas tiesību zinātniecēm. Teorētiķe un praktiķe. Iespēja ar viņu sarunāties bagātina, viņas elegance un inteliģence šarmē. ...

žurnāls / Informācija

Parādnieku datu publiskošana – atbildīgākai vecāku saistību izpildei

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

Pamatojoties uz grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, sākot ar 2015. gada 1. jūliju Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (Fonds) savā mājaslapā www.ugf.gov.lv publisko ziņas par Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem – tiem vecākiem, kuri neveic likumā noteikto pienākumu rūpēties par savu bērnu uzturēšanu.1 ...

žurnāls / Informācija

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās plenārsēde Rīgā

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

2015. gada 29.–30. jūnijā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās Sekretariātu organizēja Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās (European Judicial Network, saīsināti – EJN) 44. plenārsēdi. Plenārsēdē Rīgā tika izskatīti jautājumi par notiesāto personu pārņemšanu un nodošanu soda izciešanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī citām valstīm. ...

...

158

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Darba sludinājumi

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

14. Janvāris 2025

saturs abonēt

e-žurnāls