Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padomes priekšsēdētājs piedalās asamblejā Hāgā

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs no 3. līdz 5. jūnijam piedalījās Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJI) Ģenerālajā asamblejā, kas notika Hāgā. Asamblejas pamata tēma bija tieslietu sistēmu efektivitātes veicināšana. Asamblejas laikā tika apspriesti 2014.–2015. gada projektu rezultāti (projekti par tiesnešu neatkarību un atbildību un par disciplinārlietu izskatīšanas standartiem), tāpat notika diskusijas: sabiedrības ...

žurnāls / Īsziņas

Augsta līmeņa tieslietu un iekšlietu ministru tikšanās Rīgā

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

Rīgā 3. jūnijā notika Eiropas Savienības un ASV tieslietu un iekšlietu ministru tikšanās, kurā piedalījās pārstāvji no Eiropas Komisijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Latvijas kā pašreizējās un Luksemburgas kā nākamās prezidējošās valsts ES Padomē. Sanāksmē pārstāvji vienojās par "Rīgas deklarāciju par transatlantisko sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā". Sanāksmē piedalījās Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, ...

žurnāls / Īsziņas

Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Raimonds Vējonis

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

Saeima 3. jūnijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja pašreizējo aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Aizklātās balsošanas piektajā kārtā R. Vējoņa kandidatūru atbalstīja 55, bet pret bija 42 deputāti. Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti: R. Vējonis, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, Saeimas deputāti Sergejs Dolgopolovs un Mārtiņš Bondars. Vēlēšanas notika piecās kārtās. Pirmajā kārtā R. Vējoni atbalstīja ...

žurnāls / Tiesību politika

Virza likumprojektu par Pēterbaznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

2015. gada 4. jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas pieteiktais likumprojekts "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums", ar ko paredzēts nodrošināt 13. gadsimtā būvētās Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī noteikt šīs baznīcas juridisko piederību un ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atklāti aizklāti

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Rīt, 3. jūnijā, notiks Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas – vismaz pirmais šī svarīgā Saeimas uzdevuma mēģinājums. Sagaidot šo dienu, "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem vairākus tematiski saistītus materiālus: nelielo pārskatu par vēlēšanām pieteiktajiem četriem kandidātiem turpina līdzšinējo Latvijas Valsts prezidentu ievēlēšanas procesa hronoloģija (šāds apkopojums veikts pirmo reizi!). Tēmu turpina Dr.iur. Jāņa Plepa pārdomas ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Jurista vizītkarte

Viktorija Jarkina

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Monogrāfija par publisko un privāto tiesību dalījumu

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā iznākusi jauna grāmata – Dr.iur. Edvīna Danovska monogrāfija "Publisko un privāto tiesību dalījuma nozīme un piemērošanas problēmas Latvijā". ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Rokasgrāmata par Latvijas vides tiesībām

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Starptautiskais lietišķās informācijas uzņēmums Wolters Kluwer (izplata grāmatas un cita veida izdevumus drukātā un elektroniskā formā medicīnas, uzņēmumu pārvaldes, finanšu, nodokļu, tieslietu u.c. nozarēs) laidis klajā rokasgrāmatu par Latvijas vides tiesībām sērijā International Encyclopaedia of Laws. Environmental Law. ...

Krista Bērziņa, Ieva Baumane, Katrīna Salmgrieze

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Dāmu komanda nes Latvijas Universitātes vārdu pasaulē

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

No šī gada 27. marta līdz 2. aprīlim Vīnē (Austrijā) norisinājās 22. Willem C. Vis Starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas izspēle (Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot), kurā jau 15. reizi tika pārstāvēta arī Latvijas Universitāte. ...

Dace Šulmane, Inga Tenisa, Aleksandrs Ļeščinskis

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Ženēvas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes Kristīnes Šapuī vieslekcijas Rīgā

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Maija sākumā vairāku dienu akadēmiskā vizītē Rīgā ieradās Ženēvas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne, profesore Kristīne Šapuī (Christine Chappuis). ...

žurnāls / Numura tēma

Kādas ir iespējas paplašināt Latvijas Valsts prezidenta funkcijas

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Veicinot diskusiju par iespējām grozīt Latvijas Valsts prezidenta funkcijas, kā arī mainīt tā ievēlēšanas kārtību (atklāts balsojums Saeimā vai tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešana), "Jurista Vārds" vēlas atgādināt lasītājiem par pētījumu, kas šajā jomā jau veikts – tas ir Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) atzinums "Par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros", kas publicēts 2011. gada 14. martā. Jāatgādina, ka KTK darbojās Valsts prezidenta kancelejas paspārnē no 2007. līdz 2013. gadam. Valsts prezidents Valdis Zatlers to izveidoja, lai šī komisija sniegtu atbalstu Satversmē noteiktās Valsts prezidenta likumdošanas funkcijas realizēšanai, viedokļus par Satversmes normu interpretāciju un pilnveidošanu, kā arī veicinātu zinātniskus pētījumus un kvalificētu diskusiju par aktuāliem tiesību jautājumiem. KTK atzinumiem bija ieteikuma raksturs. ...

Alise Janševska

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidenta izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība parlamentārā demokrātijā

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Šajā apkopojumā sniegts pārskats par valsts prezidenta ievēlēšanas regulējumu piecās parlamentārās demokrātijās Eiropā: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Austrijā, norādot, kādas prasības tiek izvirzītas valsts prezidenta amata kandidātiem, kā notiek kandidātu izvirzīšanas procedūra un kāda ir valsts prezidenta vēlēšanu norise, kā arī – cik liels atbalsts nepieciešams valsts prezidenta ievēlēšanai. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidents: ievēlēšana un atbildība

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

[1] Tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, un diskusiju kaislības ap šo jautājumu sit augstu vilni. Taču konkrētais datums paies, un mums vajadzēs ar vēsu prātu novērtēt rezultātu: vai tas ir tas, kas Latvijai vajadzīgs. Dod Dievs, lai tā būtu! Taču mūsdienu sabiedrībai ir raksturīgi visur meklēt kļūdas, kritizēt ikvienā sīkumā (šādu attieksmi gan mēs paši mācām mūsu studentiem pētniecisko darbu izstrādē). Tomēr šādā situācijā nevajadzētu meklēt atbildi uz jautājumu: kas pie tā ir vainīgs? Mēs taču neesam novērotāji no malas. Latvija ir mūsu valsts, un mūsu pienākums ir šo valsti pārvaldīt tā, lai tajā gribētos dzīvot, un ne tikai mums pašiem. Tātad mēs katrs esam atbildīgi par to, kas notiek valstī. Viens no šīs atbildības īstenošanas veidiem ir īstu valstsvīru (vai valstssievu) ievēlēšana valsts vadītāju amatos. Tieši šī izvēle ir tautas kā suverēnās varas nesēja gan priekšrocība, gan atbildība. Zinātnieku pienākums ir piedāvāt Latvijas situācijai visatbilstošāko vēlēšanu procesa modeli. Lai gan var piekrist apgalvojumam, ka ideālu variantu pasaulē nav, tomēr, apzinoties vājos punktus esošajā kārtībā, mums ir iespēja to pilnveidot. ...

žurnāls / Numura tēma

Diskusijai par Valsts prezidenta pilnvarām jābalstās argumentos, nevis mirkļa iegribās

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu līdz šim publiskajā telpā jau izskanējis gana bieži, taču nekur daudz tālāk par saukļiem, lozungiem, domu un viedokļu apmaiņu šajā ziņā nav tikts. Iespējams, būtisks pavērsiens notikumu tālākā attīstībā ir sagaidāms pēc tam, kad ar saviem secinājumiem klajā nāks īpaša Saeimas darba grupa, kas šā gada februārī izveidota tieši Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Par tās izveides apsvērumiem, mērķiem un uzdevumiem nelielā sarunā ar "Jurista Vārdu" stāsta darba grupas vadītājs – Saeimas deputāts, profesors Dr.iur. Ringolds Balodis. ...

žurnāls / Numura tēma

Kuru pēc skaita Valsts prezidentu vēlēsim

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

[1] Saeima šā gada 3. jūnijā sasaukusi ārkārtas sēdi Valsts prezidenta vēlēšanām.1 Ņemot vērā, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņojis par nekandidēšanu uz otro pilnvaru termiņu,2 šogad 8. jūlijā amata pienākumu pildīšanu sāks jauns Valsts prezidents. Šādās reizēs parasti ierasts norādīt, kurš pēc kārtas Valsts prezidents ir sācis pildīt amata pienākumus. Un ierasti šādās reizēs zināmu skaidrojumu prasa Kārļa Ulmaņa gadījums, kurš pēc izdarītā valsts apvērsuma līdztekus Ministru prezidenta pienākumiem uzņēmās Valsts prezidenta amata izpildīšanu. Tradicionāli K. Ulmanis ticis iekļauts Valsts prezidentu sarakstā.3 Tāpat K. Ulmaņa portrets ir skatāms Valsts prezidentu portretu galerijā, kura atspoguļo oficiālo nostāju jautājumā par Valsts prezidentu skaitu un izvietota Rīgas pils Ģerboņu zālē. [2] Šajā rakstā no Latvijas konstitucionālo tiesību perspektīvas tiks aplūkotas iespējas Kārli Ulmani atzīt par pilntiesīgu Valsts prezidentu. Papildus tam tiks risināts jautājums arī par to, vai mūsu Valsts prezidentu galerijā nebūtu nepieciešams papildinājums, kas ilustrētu Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības, turpinātības) doktrīnas piemērošanu arī šajā jautājumā. ...

žurnāls / Numura tēma

Kad ar 50 balsīm ir par maz ... jeb sīvā cīņa par uzvaru

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Latvijā līdz šim Valsts prezidenta vēlēšanas ir notikušas vienpadsmit reizes. Spriežot pēc Saeimas sēžu stenogrammām, vissīvākās un ilgstošākās balsošanas cīņas notikušas, kad Valsts prezidenta amatu 1927. gada 8. aprīlī ieguva Gustavs Zemgals (daudzkārtēji balsojumi trīs sēdēs), kā arī 1930. gada aprīlī, kad augsto amatu izcīnīja Alberts Kviesis (daudzi balsojumi trīs sēdēs). Kā redzams no stenogrammām, daudzi no balsojumiem 1930. gadā ir bijuši stipri līdzīgi (galvenie konkurenti – A. Kviesis un P. Kalniņš). Tomēr vairākkārt Valsts prezidenta ievēlēšanas process noticis ļoti operatīvi, t.i., vienā balsojumā (J. Čakste 1922. gadā, A. Kviesis 1933. gadā, G. Ulmanis 1996. gadā, V. Vīķe-Freiberga 2003. gadā, V. Zatlers 2007. gadā). Dažkārt Valsts prezidenta atkārtošana ievēlēšana ir bijusi tik pašsaprotama, ka pat oficiālā amata kandidāta vārds nav nosaukts, kā, piemēram, I. Ūdre, sākot Saeimas ārkārtas sesijas pirmo sēdi 2003. gada 20. jūnijā, uzrunāja klātesošos: "Prezidijs ir saņēmis vienas kandidatūras pieteikumu. Vai ir vēl kāda cita kandidatūra? Citu kandidatūru nav."1 ...

žurnāls / Numura tēma

Kurš būs nākamais Latvijas Valsts prezidents

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Saeima īpaši sasauktā ārkārtas sēdē 3. jūnijā vēlēs Valsts prezidentu. Valsts prezidenta amatam oficiāli ir izvirzīti četri kandidāti: Zaļo un Zemnieku savienība šim amatam izvirzījusi aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, Saeimas opozīcijas partija "Saskaņa" – Saeimas deputātu Sergeju Dolgopolovu, bet Latvijas Reģionu apvienība – Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru. ...

žurnāls / Notikums

I. Bičkoviču atkārtoti apstiprina par Augstākās tiesas priekšsēdētāju

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Saeima 28. maijā atkārtoti apstiprināja Ivaru Bičkoviču par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Par I. Bičkoviča apstiprināšanu nobalsoja 53 deputāti, pret bija 27, bet atturējās četri. ...

žurnāls / Īsziņas

Pētīs laulības nereģistrēšanas iemeslus

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Pārresoru koordinācijas centra izsludinātajā iepirkuma konkursā par tiesībām veikt pētījumu, lai noskaidrotu laulības nereģistrēšanas problemātiku, ir uzvarējusi SIA "Projektu un kvalitātes vadība". Pētījuma veicējiem būs jāapkopo ar laulības nereģistrēšanu saistīti riski nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem partneriem un ar šīm attiecībām saistītiem bērniem. Pētījuma mērķis ir apzināt iemeslus, kāpēc cilvēki izvēlas dzīvot nereģistrētās ...

žurnāls / Īsziņas

Uzlabos kriminālprocesā cietušo personu aizsardzību

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Ministru kabinets 26. maijā akceptēja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas uzlabos noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzību, atbalstu un līdzdalību kriminālprocesā. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Tā kā ar šiem grozījumiem tiks ieviesta direktīva, cietušie visā Eiropas Savienībā varēs paļauties uz vienotu minimālo garantiju līmeni neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī ir noticis noziedzīgs nodarījums. Lai atvieglotu cietušā iesaistīšanu ...

žurnāls / Īsziņas

Atbalsta parādnieku nekustamā īpašuma izsolīšanu elektroniski

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Saeima 28. maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem tiks ieviesta elektroniska nekustamā īpašuma izsolīšana spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos. Nekustamā īpašuma izsolīšanu elektroniski plānots uzsākt no šī gada 1. jūlija, savukārt maksātnespējas procesos – no 2016. gada 1. janvāra. Saskaņā ar Civilprocesa likuma grozījumiem plānots izveidot elektronisku izsoļu vietni, kā arī noteikt izsoles izziņošanas, ...

žurnāls / Īsziņas

Nosaka stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Saeima 28. maijā trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs. Būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Kredīta kopējās izmaksas noteiktas kā visas izmaksas, tostarp komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta ...

žurnāls / Īsziņas

Tiek plānota tiesu apvienošana

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija 26. maijā pauda konceptuālu atbalstu Tieslietu ministrijas rosinātajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas paredz noteikt rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likumu plānots papildināt ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka ...

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija

žurnāls / Tiesību politika

10 mīti un patiesības par maksātnespējas procesa administratoriem

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Lai kliedētu vairākus sabiedrībā pastāvošos mītus par maksātnespējas procesa administratoriem un viņu darbu, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija apkopojusi biežāk izskanējušos apgalvojumus un sniedz atbildes par reālo situāciju un faktiem atbilstoši šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Likumdošanas kvalitātes nodrošināšana

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

2014. gada 26. augustā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita samazināšanai". Tas tika izstrādāts saskaņā ar Valsts prezidenta un tieslietu ministra 2012. gada 12. decembrī izdoto rīkojumu Nr. 7 "Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai". Ziņojumā definēti divu veidu pasākumi normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

žurnāls / Tiesību prakse

Hipotēkas nostiprināšana, pamatojoties uz notariālo izpildu aktu

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Zemesgrāmatu likuma 129. panta pirmās daļas 2. punkta noteikumi uzskatāmi par izpildītiem arī tad, ja lūgumam par hipotēkas nostiprināšanu ir pievienots piespiedu izpildīšanai pakļautais oriģinālakts un atbilstoši Notariāta likuma D1 sadaļai "Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā" izdots notariālais izpildu akts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Lai gan Krimināllikumā nav konkrēti paskaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām, atbilstoši judikatūrā un juridiskajā literatūrā noteiktajam, darbnespējīgas personas ir invalīdi, pensionāri, grūtnieces u.c. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

V. Bukovska “Civīlprocesa mācības grāmatas” atkārtots izdevums

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Līdzšinējais bibliogrāfiskais retums – Latvijas Senāta senatora un Latvijas Universitātes profesora Dr.iur. Vladimira Bukovska 1933. gadā iznākusī "Civīlprocesa mācības grāmata" 2015. gadā piedzīvojusi jaunu izdevumu: pēc jurista Haralda Neverževska iniciatīvas to izdevusi SIA "Limited Company" – uzņēmums, kas Latvijas grāmatniecībā ir jaunpienācējs. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes lēmumi

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Tieslietu padome 18. maijā apstiprināja tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas un tiesu komunikācijas stratēģiju, atzina, ka Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktais ierobežojums publiskot lēmumu par tiesnešu disciplinārlietu ierosināšanu un disciplinārlietu materiālus ir samērīgs un atbilstošs leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī pieņēma lēmumus tiesnešu karjeras jautājumos. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kur velkamas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma piemērošanas robežas

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Rakstā autore aplūko divus no pamatjēdzieniem, ar kuriem sākas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) piemērošana un no kuriem izriet minētā likuma regulējuma tvērums – komercprakses īstenotājs un komercprakse. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži iebildumi par jautājumiem, kas skar tiesu kompetenci apsūdzības trūkumu novēršanā

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

2015. gada 20. janvāra "Jurista Vārda" numurā tika publicēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Mg.iur. Māra Lejas raksts "Latvijas tiesu kompetence apsūdzības trūkumu novēršanā". Ne visam šajā M. Lejas rakstā paustajam var piekrist, tādēļ, turpinot diskusiju par attiecīgo tēmu, ir tapuši divi atbildes raksti – iebildumi par jautājumiem, kas skar tiesu kompetenci apsūdzības trūkumu novēršanā. Turpinājumā – pirmais no tiem. ...

Mediācijas padome

žurnāls / Informācija

Mediāciju izmanto ģimenes, nekustamo īpašumu un mantojuma strīdos

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Sertificētu mediatoru padome ir apkopojusi statistiku par mediācijas pakalpojuma pieprasījumu šī gada pirmajos trīs mēnešos – kopumā sertificēti mediatori no iedzīvotājiem ir saņēmuši 102 telefona zvanus un e-pasta vēstules. Ir sāktas 26 mediācijas, desmit no tām ir noslēgušās ar pilnīgu vienošanos, bet četras – ar daļēju vienošanos. Vislielākā interese ir par mediāciju ģimenes, nekustamo īpašumu un mantojuma strīdos. ...

Marina Kameņecka-Usova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā pareizi saprast mediāciju

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Mediācija, šķīrējtiesa, ombuds un arī strukturētās sarunas tiek uzskatītas par alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību (Alternative Dispute Resolution – ADR).1 Tomēr būtiskas iezīmes ļauj atšķirt mediāciju no citām ADR formām. Mediācija balstīta uz brīvprātīgu pušu līdzdalību. Mediators ir neitrāls starpnieks, kas veicina pušu komunikāciju ar mērķi panākt, lai puses pašas uzņemtos atbildību par strīda atrisināšanu. Mediācija notiek pēc paša noteiktiem noteikumiem, un šajā procesā var tikt ņemti vērā visi konflikta aspekti neatkarīgi no to juridiskās nozīmes.2 Šķīrējtiesnešu un ombuda kompetencē ir izdot (vismaz daļēji) saistošus lēmumus, savukārt mediācijā tikai no pusēm, nevis no mediatora ir atkarīgs, vai un kā risināt konfliktu.3 Raksta mērķis ir sniegt plašāku izpratni par mediāciju. ...

žurnāls / Viedoklis

Mediācija tiesnešu skatījumā

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

2015. gada janvārī stājās spēkā tiesību normas, kas paredz tiesas ieteikto mediāciju, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. Tādēļ "Jurista Vārds" jautāja arī tiesu varas pārstāvju viedokli par mediāciju praksē. ...

žurnāls / Intervija

Beidzot tiesas ieteiktā mediācija darbojas arī Latvijā

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Pēc vairāku gadu diskusijām 2014. gada jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, tādējādi vienai no alternatīvajām strīdu risināšanas metodēm radot tiesisko regulējumu. 2015. gada janvārī stājās spēkā tiesību normas, kas paredzēja tiesas ieteikto mediāciju, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju un Mediācijas padomes valdes locekli Kristīni Dārznieci, lai runātu par mediācijas attīstību Latvijā un pirmo sertificēto mediatoru eksāmenu. ...

žurnāls / Notikums

Konstitucionālā tiesa kā valsts konstitucionālās identitātes sargs

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Maija pirmajā pusē Satversmes tiesā viesojās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesneši un ar saviem Latvijas kolēģiem apsprieda šobrīd būtiskos konstitucionālo tiesību jautājumus – valstu nacionālo konstitucionālo identitāti un tās saglabāšanas iespējas Eiropas Savienībā, nacionālo tiesu un Eiropas tiesu attiecības, tiesas spriešanu ekonomiskās krīzes apstākļos utt. Vācu tiesībnieki tikās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kā arī ar Latvijas un Vācijas žurnālistiem. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesnešu vizīte Latvijā ir ļoti nozīmīgs notikums – ņemot vērā gan Vācijas lomu Eiropas politikā, gan tiesas aktīvo pozīciju un neapšaubāmo autoritāti visu pārējo ES dalībvalstu konstitucionālo tiesu vidū. Latvijas mērogā būtisks ir fakts, ka Satversmes tiesa savā praksē nereti izmanto vācu kolēģu izstrādātās atziņas. Svarīgi arī norādīt, ka delegāciju vadīja tiesas priekšsēdētājs un tajā ietilpa viņa vietnieks, kā arī vēl vairāki tiesneši. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesa ārvalstu kolēģus apmeklē tikai dažas reizes gadā, tādēļ delegācijas viesošanās Latvijā uzskatāma par ļoti veiksmīgu šīs vizītes iniciatoru un organizatoru darba rezultātu. Šajā rakstā tiks sniegts īss ieskats sarunā, kas 15. maijā risinājās starp Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas vadību un Latvijas un Vācijas mediju pārstāvjiem. ...

žurnāls / Notikums

Ēriks Kalnmeiers atkārtoti iecelts ģenerālprokurora amatā

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Saeima 21. maijā iecēla Ēriku Kalnmeieru ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Par Ē. Kalnmeieru nobalsoja 76 deputāti, pret nebalsoja neviens. ...

žurnāls / Īsziņas

Izbeigta sertifikācija trim maksātnespējas procesa administratoriem

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija šā gada pirmajos mēnešos par sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem un administratora pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu maksātnespējas procesos izbeigusi sertifikātu darbību trim maksātnespējas procesa administratoriem. Sertifikāta darbība izbeigta maksātnespējas procesa administratoriem Ervīnam Polim, Lindai Zvaigznekalnei un Sergejam Ivanovam. E. Polim sertifikāta ...

žurnāls / Īsziņas

Darbu sākušas jaunas advokātu biroju apvienības

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Baltijas valstu advokātu biroji "Raidla Lejiņš & Norcous" Latvijā un Lietuvā un "LAWIN" Igaunijā izveidojuši jaunu advokātu biroju apvienību "COBALT". Vienlaicīgi darbību uzsāk "COBALT" birojs Baltkrievijā. "COBALT" biroju Igaunijā vadīs Martins Simovarts (Martin Simovart), Latvijā – Dace Silava-Tomsone, Lietuvā – Irmants Norkus (Irmantas Norkus) un Baltkrievijā – Darja Žuka (Darya Zhuk). ...

žurnāls / Īsziņas

Izveidots prokuroru noslodzes elektroniskais kalendārs

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Papildinot tiesu informācijas sistēmas elektroniskos pakalpojumus, Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru, kas ļauj konstatēt prokurora aizņemtību un tādējādi mazināt atlikto tiesas sēžu skaitu. Piekļuves rekvizīti izsniegti visiem Latvijas prokuroriem. Aizvadītajā gadā tika izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs. Lai pilnā ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu ministrs darba vizītē apmeklē Franciju

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Pēc Francijas tieslietu ministres Kristiānas Tobirā (Christiane Taubira) ielūguma Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 21. maijā darba vizītē ieradās Francijā, lai apspriestu Latvijas prezidentūras tieslietu prioritātes Eiropas Savienības Padomē, gatavojoties noslēdzošajai Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdei šā gada jūnijā. Vizītes ietvaros Dz. Rasnačs tikās arī ar citām Francijas Tieslietu ministrijas atbildīgajām amatpersonām, ...

žurnāls / Īsziņas

Paredz dubultot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Ministru kabinets 19. maijā atbalstīja procedūru konkursa izsludināšanai Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneša amatam. Izsludināt atklātu konkursu uz Vispārējās tiesas tiesneša amatu ir nepieciešams, jo saistībā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas reformu tiek plānots līdz 2019. gada septembrim trijos posmos dubultot šīs tiesas tiesnešu skaitu. Pretendentu konkursa atlases komisijai noteiktā kārtībā būs jāiesniedz Ministru ...

žurnāls / Tiesību politika

Saeima atliek valsts amatpersonas statusa attiecināšanu uz administratoriem

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Pagājušās nedēļas Saeimas sēdē trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", tostarp atbalstot priekšlikumu atlikt līdz 2016. gada 1. janvārim valsts amatpersonas statusa attiecināšanu uz maksātnespējas administratoriem. Šādu rosinājumu iepriekš pozitīvi jau novērtējusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, taču neatbalstīja Tieslietu ministrija. Viedokļu atšķirības bija arī plenārsēdes debatēs. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ceļu satiksmes dalībnieku cieņas princips

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Gājēju, velosipēdistu un autobraucēju attiecībās no mūžīgās dzirksteles uzšķīlies ugunskurs. Iemesls ir valsts mēģinājums mainīt līdzšinējo (ne)kārtību. Starp Eiropas Savienības valstīm 2014. gadā Latvija pārliecinoši ir pirmajā vietā, ņemot vērā ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu uz miljonu iedzīvotājiem. Situācija kļūst arvien sliktāka. 2013. gadā bojā gāja 13, bet ievainoti 439, 2014. gadā bojā gāja 16, bet ievainoti 511 velosipēdisti. ...

Ilona Kronberga

žurnāls / Jurista vizītkarte

Ilona Kronberga

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jēdziens “kad bērns pats var sevi apgādāt” Civillikuma 179. panta izpratnē

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu. Turpretī, ja bērns ir vecāks par 24 gadiem un turpina mācīties, tad pieņemams, ka bērns spēj sevi apgādāt un vecākiem vairs nav pienākums uzturēt bērnu. Ja līdztekus studijām kādā no iepriekš norādītajām mācību iestādēm bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad vecāks, kuram piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma. ...

...

158

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls