Jurista Vārda satura arhīvs

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Raksta mērķis ir aplūkot plašāk tiesas sprieduma parakstīšanas jautājumu, jo īpaši gadījumu, ja tiesnesis ir kavēts parakstīt tiesas spriedumu, kā arī attiecināt iegūtās atziņas uz kāzusu un pārbaudīt, vai ieviestais likuma grozījums ir pareiza atbilde uz situāciju. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē šī gada 12. maijā izskatīti vairāki organizatoriski jautājumi un advokātiem noteiktas praktizēšanas vietas. No Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas atskaitīti zvērināta advokāte Anita Grāvīte pēc pašas vēlēšanās saistībā ar iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā, kā arī zvērināts advokāts Pēteris Mazurs saistībā ar nāvi. Darbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā apturēta zvērinātai advokātei ...

Jurista Vārds, Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Sākusies diskusija, vai tiesībsarga institūts ir nostiprināms Satversmē

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Pirms pāris nedēļām tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, kurai pievienojis divus likumprojekta variantus un anotāciju saistībā ar iespējamiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, tajā nostiprinot arī tiesībsarga institūtu. Veicot jautājuma padziļinātu izpēti un balstoties uz vairākām ekspertu diskusijām, Tiesībsarga birojā ir izvērtēti un sagatavoti divi likumprojekti, kuru apspriešana Saeimā sākta jau aizvadītajā nedēļā un turpinās arī šajā materiālā, lasītāju vērtējumam nododot gan Tiesībsarga biroja sagatavotos likumprojektu priekšlikumus un to anotāciju, gan arī trīs ekspertu viedokļus, atbildot uz jautājumu: vai un kāpēc Latvijas Republikas Satversmē būtu (nebūtu) nostiprināms arī tiesībsarga institūts? ...

Dace Šulmane, Edijs Poga

žurnāls / Informācija

Latvijas tiesību institūts turpina ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmu

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

8. maijā Rīgas Latviešu biedrības namā ar Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību vieslekciju "Mērķa ierobežojumu identificēšana Eiropas Savienības konkurences tiesībās" (Identifying restrictions "by object" in European Union Competition Law) uzstājās Londonas Karaliskās koledžas profesore Elisone Džonsa (Alison Jones). Viņas vizīti Latvijā un vieslekciju savas ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmas1 ietvaros organizēja biedrība "Latvijas tiesību institūts" (LTI)2 ar Konkurences padomes, Augstākās tiesas, Rīgas Latviešu biedrības un "Jurista Vārda" atbalstu. ...

Santa Slokenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Problemātika ar ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai

1

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Raksta1 mērķis ir "Jurista Vārda" lasītājiem izskaidrot Eiropas Savienības pievienošanās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai problemātiku un iemeslus, kādēļ pievienošanās process pašreiz ir apstājies, kā arī norādīt potenciālos attīstības virzienus šajā jautājumā. ...

Sannija Matule

žurnāls / Tiesību politika

No jauna uzvirmo neskaidrības par maksātnespējas administratoru statusu

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Lai gan atbilstoši plānotajam jau 1. jūlijā pilnā mērā vajadzētu stāties spēkā jaunajai kārtībai attiecībā uz maksātnespējas administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām, pagājušās nedēļas notikumi šajā sakarā vairāk liecina par jaunām kaislībām un aizvien neatbildētiem jautājumiem, nevis skaidrām atbildēm. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Notikums

Latvijā viesojas Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas delegācija

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Pagājušonedēļ, no 13. līdz 15. maijam, vizītē Rīgā uz vairākām dienām ieradās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs un vairāki tiesneši, kuriem Latvijā bija paredzēta īpaša diskusija un tikšanās ar Valsts prezidentu, kā arī citi pasākumi. ...

žurnāls / Īsziņas

No amata atcelta zvērināta tiesu izpildītāja

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Ņemot vērā izdarītos pārkāpumus, kas saistīti ar kaitējuma nodarīšanu valsts un privātpersonu interesēm, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju institūta prestižam, no amata atcelta zvērināta tiesu izpildītāja Rita Grante. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 8. aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret R. Granti, ko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija skatīja 16. aprīļa sēdē. Komisija konstatēja vairākus zvērinātas ...

žurnāls / Īsziņas

Pēc zvēresta trīs tiesneses sāk pildīt amata pienākumus

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 11. maijā piedalījās svinīgajā ceremonijā, kurā Valsts prezidentam Andrim Bērziņam zvērestu deva trīs jaunas tiesneses – Inguna Gaile, Anita Grāvīte un Zita Studente. Saeima iecēla tiesneses amatā 2015. gada 23. aprīlī, un pēc zvēresta došanas Valsts prezidentam viņas stājas pie savu pienākumu pildīšanas: I. Gaile – Rīgas rajona tiesā, A. Grāvīte – Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un Z. Studente ...

žurnāls / Īsziņas

Pieņemts izdienas pensiju regulējums drošības iestāžu amatpersonām

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Saeima 14. maijā trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz ieviest vienotu izdienas pensiju regulējumu drošības iestāžu amatpersonām. Tiesības uz izdienas pensiju vispārējā gadījumā būs valsts drošības amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci nodienēti amatpersonas statusā. Likums noteiks izdienas stāža aprēķināšanas kārtību, kā arī pensijas ...

žurnāls / Īsziņas

Atvieglo iepirkuma līgumu grozīšanas kārtību

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Lai veicinātu Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, atvieglota iepirkuma līgumu grozīšanas kārtība, paredz Saeimā 14. maijā otrajā, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā un ar to saistītā likumā. Saskaņā ar grozījumiem iepirkuma pasūtītājs turpmāk nepieciešamības gadījumā varēs grozīt iepirkuma līgumu, nepārsniedzot 10 līdz 15 procentus no sākotnējās līguma summas. Izmaiņas pašvaldībām ļauj efektīvāk ...

žurnāls / Īsziņas

Vērtē sadarbību tiesiskas komercdarbības vides nodrošināšanā

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 13. maijā tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem, lai pārrunātu mūsu valsts paveikto tieslietu jomā. Abas puses atzina par veiksmīgu līdzšinējo Ārvalstu investoru padomes un Tieslietu ministrijas vadības un ekspertu sadarbību tiesiskas komercdarbības vides nodrošināšanā. Tikšanās laikā Ārvalstu investoru padomes pārstāvji novērtēja uzlaboto procesa regulējumu tiesās, kā arī pozitīvas ...

žurnāls / Tiesību politika

Apstiprināta Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2015.–2016. gadam

3

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Pirmdien, 11. maijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir apstiprinājis Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2015.–2016. gadam. Tā noteic ministrijas galvenos mērķus un uzdevumus laika periodam no 2015. gada līdz 2016. gadam ministrijas kompetencē esošajās politikas nozarēs atbilstoši apstiprinātajiem nozares attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktiem un plānotajam valsts budžeta izdevumu kopapjomam. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Redaktora sleja

Spoguļvīrs

26

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Neliegšos, šī sleja ir reklāmraksts. Žurnāls "Jurista Vārds" nav saņēmis samaksu, tomēr nolēmis informēt lasītājus par kādu filmu. Tā ir par topoša jurista personības veidošanos apstākļos, kad sabiedrībā ir milzum daudz stereotipu, kādam jābūt juristam. Latvijā nav daudz tādu filmu, kurā topošs jurists un atsevišķas mācību metodes ieņem tik būtisku lomu, lai runātu par svarīgāko – cilvēka identitāti. Šā gada 4. maijā kinoteātra ...

Edgars Hercenbergs

žurnāls / Jurista vizītkarte

Edgars Hercenbergs

1

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Toms Bordāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prekluzīvi termiņi, to izpratne un lietojums tiesu praksē

6

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Latvijas tiesību doktrīnā un tiesu praksē kopš neatkarības atjaunošanas jēdziens "materiāltiesisks prekluzīvs termiņš" tiek lietots dažādās nozīmēs. Bieži vien tiek pausts uzskats, ka visi materiāltiesiskie termiņi ir prekluzīvi, pastāv arī uzskats, ka prekluzīvs termiņš ir noilguma termiņš vai tā rezultātā iestājas noilgums. Kā arī nereti gadījies lasīt, ka procesuālie termiņi ir pretstats prekluzīviem termiņiem. Kā galvenā atšķirība starp šiem termiņiem tiek uzsvērts tas, ka materiāltiesiskos jeb prekluzīvos termiņus nevar atjaunot, bet procesuālos var. ...

Jānis Sarāns

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Latvijas Universitātes studenti piedalās pasaules prestižākajā tiesas procesa izspēlē

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Šogad no 5. līdz 11. aprīlim Vašingtonā jau 56. reizi norisinājās Phillip C. Jessup starptautisko publisko tiesību tiesu procesu izspēļu fināla sacensības (Philip C. Jessup International Moot Court competition – angļu val.), kurās Latviju pārstāvēja četri Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes studenti – Anrijs Šimkus, Linda Reneslāce, Agneta Rumpa un Jānis Sarāns. ...

Aldis Alliks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Reiderisms un Krimināllikuma 214. pants

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Autora referāta par reiderisma jautājumu Krimināllikuma 214. panta kontekstā tēzes. Referāts nolasīts šā gada 19. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā ikgadējo Advokatūras dienu ietvaros notikušajā konferencē "Tiesu procesu efektivizācija". ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parlamentāru (parlamentārisku) izmeklēšanas komisiju statuss un to loma valsts pārvaldībā

2

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Latvijas parlaments ad hoc sevišķos un ārkārtējos gadījumos var iecelt speciālas izmeklēšanas komisijas (fr. commissions d"enguête). Satversmes1 26. pants tās nosauc par "parlamentāriskām izmeklēšanas komisijām". Nepareizi būtu teikt, ka pilnīgi visu parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbs būtu uzskatāms par bezrezultatīvu,2 taču lielākoties tās savu darbu ir beigušas bez būtiskiem rezultātiem. Līdzīgs viedoklis dominē arī sabiedrībā. Rezumējot to, jāsecina, ka, neskatoties uz atsevišķiem izņēmumiem, izmeklēšanas komisiju darbs "nav iedvesmojošs"3 un labākajā gadījumā komisijas ir savdabīgs deputātu "pašizglītošanās" veids. Sabiedrība nekad nesaņem skaidras atbildes uz to mokošiem jautājumiem, un kārtējo reizi tiek apliecināta parlamentāriešu nespēja lietderīgi izmantot savas tiesības.4 Komisiju dibināšanu vienmēr pavada skaļi paziņojumi par to, ka beidzot tieši šī parlamentārā izmeklēšana kļūs par pirmo, kas savu darbu beigs ar taustāmu rezultātu.5 ...

Jurista Vārds

žurnāls / Notikums

LU Juridisko fakultāti turpmāk vadīs Anita Rodiņa

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Kā jau iepriekš vēstīts, trešdien, 6. maijā, notika Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Domes vēlēšanas, kurās ar pārliecinošu balsu vairākumu par fakultātes dekāni nākamajiem četriem gadiem ievēlēja asociēto profesori Anitu Rodiņu. Viņa bija vienīgā kandidāte uz šo amatu, un pēc apstiprināšanas LU Senātā jaunos pienākumus sāks pildīt 1. jūlijā, kad noslēgsies līdzšinējās dekānes profesores Kristīnes Stradas-Rozenbergas astoņu gadu darbs. ...

Sannija Matule

žurnāls / Notikums

Kristīni Līci atkārtoti pilnvaro pārstāvēt Latvijas intereses

1

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Pagājušās nedēļas sēdē Ministru kabinets atkārtoti pilnvaroja Kristīni Līci vēl turpmākos četrus gadus – līdz 2019. gada 13. maijam – pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Tādējādi kopumā K. Līcei šie pienākumi uzticēti jau trešo reizi, jo tos viņa pildījusi ne vien iepriekšējos trīs gadus, bet arī laikā no 2001. gada septembra līdz 2002. gada oktobrim. ...

žurnāls / Īsziņas

Palielinās finansiālo kiberuzbrukumu skaits

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Analizējot 2015. gada pirmajā ceturksnī atklātos kiberdraudus, virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja "Kaspersky Lab" eksperti konstatējuši krasu finansiālo uzbrukumu skaita pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni lietotāju skaits, kuri ir saskārušies ar mēģinājumiem nozagt naudu no banku tiešsaistes kontiem, šā gada pirmajos trijos mēnešos ir pieaudzis par 64%. Kopumā laikposmā no janvāra līdz martam " ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu ministra darba vizīte Īrijā

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 6. un 7. maijā darba vizītē apmeklēja Īriju un tikās ar Īrijas tieslietu un līdztiesības ministri Frānsisu Ficdžeraldi (Frances Fitzgerald), Eiropas lietu un datu aizsardzības valsts ministru Daru Mērfiju (Dara Murphy) un citām tieslietu sistēmas amatpersonām. Tikšanās laikā ar Īrijas amatpersonām tika apspriestas fiktīvo laulību problēmas, sadarbība un informācijas apmaiņa, lai nodrošinātu bērnu tiesību ...

žurnāls / Īsziņas

Diskutē vadošie konkurences tiesību eksperti

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Vadošie Eiropas un pasaules konkurences tiesību eksperti 7. maijā konferencē Rīgā diskutēja par Eiropas Savienībā aktuāliem jautājumiem: karteļu apkarošanu, valsts un privāto uzņēmumu līdzāspastāvēšanu tirgos, kā arī līdzsvara trūkumu mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībās. Konferencē piedalījās Eiropas Savienības dalībvalstu konkurences iestāžu pārstāvji, Latvijas uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts pārvaldes un likumdevēju ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padomes lēmumi tiesnešu karjeras jautājumos

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma iecēlusi Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi Ingrīdu Junghāni Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieces un Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas amatā uz pieciem gadiem. I. Junghāne šos pienākumus pilda kopš 2010. gada un bija vienīgā pretendente uz šo amatu konkursā, kas tika izsludināts pēc likumā noteiktā apgabaltiesas priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņa beigām. Tieslietu ...

žurnāls / Īsziņas

Valdība papildina ad hoc tiesnešu sarakstu

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Valdība 5. maijā papildināja Latvijas izvirzīto ad hoc tiesnešu sarakstu Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT), tajā iekļaujot arī bijušo ECT tiesnesi Inetu Ziemeli. ECT tuvākajā laikā ir jālemj par turpmāko tiesvedību vairākās juridiski un faktu ziņā sarežģītās lietās, tajā skaitā lietās, kur tiek lūgta tās nodošana atkārtotai izskatīšanai ECT Lielajā palātā. Lai nepieļautu kavēšanos šo lietu izskatīšanā, Ārlietu ministrija valdībai iesniegtajā ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts kontroles darbības prioritātes 2015. gadā

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole publiskojusi savas darbības pārskatu par 2014. gadu (pilnajā versijā tas pieejams šeit). Tajā līdztekus atskatam uz aizvadītajā gadā paveikto norādītas arī šī gada Valsts kontroles darbības prioritātes. ...

žurnāls / Juristu likteņi

Atmiņas par Jāni Vēberu

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, Jāņa Vēbera dēls: Savu tēvu atceros kā ļoti gaišu, enerģisku, ar milzīgām darba spējām un atbildības sajūtu apveltītu cilvēku. Universitāte un jurisprudence bija visa viņa dzīve, darbs un hobijs vienlaicīgi. No bērnības atceros, kā tēvs allaž līdz vēlai nakts stundai strādāja pie sava rakstāmgalda, kaut ko lasīja, pierakstīja un pētīja. Jautāju: "Kāpēc tu katru vakaru kaut ko raksti?" Tētis ...

Gatis Litvins

žurnāls / Redaktora sleja

Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšana Saeimā

1

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus vērtē piecas institūcijas. Vispirms – Augstākās tiesas tiesneši, kas izvirza kandidātus no pašu vidus. Tieslietu padome, kuras priekšsēdētājs automātiski ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, uzklausa kandidātus un sniedz Augstākās tiesas plēnumam viedokli par viņiem. Pēc tam Augstākās tiesas plēnums apspriež kandidātus un ierosina Saeimai apstiprināt konkrētu kandidātu uz pieciem gadiem. Arī ...

žurnāls / Īsziņas

Krievijas parlaments atbalsta cietumnieku amnestiju

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Krievijas parlamenta deputāti 24. aprīlī atbalstīja prezidenta Vladimira Putina ierosināto cietumnieku amnestiju, kas pirms Uzvaras dienas svinībām varētu atbrīvot tūkstošiem notiesāto. Amnestijas rezultātā, iespējams, ap 60 000 cilvēku varēs pamest cietumu. Amnestija attieksies uz tiem, kas ir notiesāti vai ieslodzīti par maznozīmīgiem noziegumiem, kara veterāniem, vientuļiem bērnu vecākiem, notiesātajiem, kuri ir slimi vai invalīdi, kā ...

žurnāls / Īsziņas

Pārrunā tiesu izpildītāju iesaisti ārpustiesas parādu piedziņā

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 27. aprīlī tikās ar Konkurences padomes vadību un pārrunāja zvērinātu tiesu izpildītāju iesaisti ārpustiesas parādu piedziņā, lai veicinātu saistību izpildi un mazinātu tiesu noslodzi. Tikšanās laikā abas puses apsprieda arī iespējas novērst maksātnespējas procesa izmantošanu gadījumos, kad persona cenšas izvairīties no uzliktā naudas soda nomaksas, kā arī administratīvo līgumu izmantošanas iespējas tiesisko ...

žurnāls / Īsziņas

Mazāk būtiskus noziegumus plāno iztiesāt ātrāk

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Valsts policija un Iekšlietu ministrija 28. aprīlī informēja, ka cer panākt izmaiņas likumos, kas ļautu vienkāršot mazāk būtisku noziegumu izmeklēšanu un to pastrādātājus notiesāt pāris dienu vai pat vēl īsākā laikā. Policija vada projektu, kas veltīts mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanai un efektivitātes uzlabošanai. Projektā izstrādātas vadlīnijas, kurās apkopots astoņu Eiropas Savienības valstu normatīvais regulējums un ...

žurnāls / Īsziņas

Pārmaiņas ASV Tieslietu departamenta vadībā

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

ASV Senāts apstiprinājis Loretu Linču (Loretta Lynch) par ASV Tieslietu departamenta ģenerālprokurori. Viņa stājusies Ērika Holdera vietā, kurš amatā bija sešus gadus un atkāpās saistībā ar drošības incidentiem policijā. L. Linča iepriekš bija Ņujorkas austrumu rajona federālā prokurore un iemantojusi slavu kā aktīva cīnītāja pret terorismu. Viņa ir pirmā sieviete afroamerikāniete, kura vada ASV tieslietu jomu. Savukārt pirmā sieviete ASV ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež Pamattiesību hartas piemērošanas praksi

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Rīgas Juridiskajā augstskolā 28. un 29. aprīlī notika Latvijas prezidentūras rīkota starptautiska konference, kas bija veltīta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas lomai Eiropas Savienības tiesību sistēmā. Konferenci atklāja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, tajā diskutēja augsta līmeņa eksperti un mācībspēki no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šī konference bija otrā trio prezidentūras (Itālija, Latvija, Luksemburga) ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Ieva Andersone

žurnāls / Jurista vizītkarte

Ieva Andersone

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

žurnāls / Tiesību prakse

Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības patērētāju tiesību aizsardzībai ir saistītas ar patērētāju likumīgo prasību, kas noteiktas patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos, izpildes pieprasīšanu. Šajā gadījumā Centrs izdod administratīvo aktu par konkrētā strīda risinājumu. Šādu Centra lēmumu saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. panta 10.1 daļu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Patērētājam nav subjektīvo tiesību prasīt Centram ierosināt administratīvo lietu pret trešo personu saistībā patērētāju kolektīvo interešu aizskārumu un veikt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. panta astotajā daļā minētās darbības. Attiecībā uz individuālu strīdu par netaisnīgiem līguma noteikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26. panta septītā daļa noteic, ka, saņemot patērētāja sūdzību vai iesniegumu par strīdu starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju par to, vai noslēgtajā līgumā konkrēti ietvertie noteikumi ir netaisnīgi, Centrs sagatavo atbildi, kurā var paust viedokli par attiecīgo noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tātad šajā gadījumā Centrs neuzsāk administratīvo lietu un neizdod administratīvo aktu par konkrēto strīdu, bet Centrs var paust viedokli, kas nav saistošs strīda pusēm. Turklāt Centram ir rīcības brīvība jautājumā par viedokļa paušanu, proti, Centrs atsevišķos gadījumos var arī atturēties no viedokļa paušanas. ...

Modrīte Vucāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bāriņtiesa: vai vecās pagasttiesas pinekļos

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Bērnu tiesību jautājumi ir aktuāli un izraisa interesi sabiedrībā, tādējādi uzmanības lokā nonāk arī bāriņtiesas1 (līdz 2007. gada 1. janvārim arī pagasttiesas),2 kurām likumdevējs ierādījis lielu lomu bērnu tiesību aizsardzības sistēmā. Līdz ar to rodas jautājums: kas pēc būtības ir šīs iestādes, un kā tās pilda savu lomu? ...

Jānis Vēbers

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Civillikums. Cauri visam mūžam

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Akadēmiķa J. Vēbera zinātniskie raksti 20. gs. 90. gados bija veltīti galvenokārt ģimenes tiesībām. Tajos precīzi un lakoniski tika skaidrots, kā jaunais Civillikuma regulējums atšķirsies no padomju tiesību regulējuma, kā arī pirmskara Civillikuma versijas. Piedāvājam fragmentus no J. Vēbera raksta "Latvijas Civillikums. Cauri visam mūžam", kas pirmoreiz publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1993. gada 3. jūnijā, 14. jūlijā un 1. septembrī, bet pārpublicēts J. Vēbera grāmatā "Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ģimenes tiesības" (131.–155.lpp.). ...

Linards Muciņš

žurnāls / Juristu likteņi

Akadēmiķis Jānis Vēbers: cīņa par Latvijas tiesību pēctecību un identitāti

3

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Akadēmiķa, Latvijas Universitātes (LU) profesora, Dr.iur.hab. Jāņa Vēbera1 (1.05.1930.–14.08.1997.), kura 85. dzimšanas dienu šogad atzīmējam, dzīve, zinātniskā un pedagoģiskā darbība ir maz pētīta un analizēta, kaut arī par zinātnieku jārunā viņa zinātniskajiem darbiem. J. Vēbera dzīve un darbs apskatīti vismaz trīs izdevumos – var minēt LU profesores Līnas Birziņas sarakstīto nodaļu par akadēmiķi J. Vēberu grāmatā "Latvijas Universitātes tiesībzinātnieki",2 LU Zinātniskās bibliotēkas izdevumu "Profesors Jānis Vēbers" (sastādījusi R. Dzvinko)3 un atmiņas, kuras par J. Vēberu iekļautas grāmatā "Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ģimenes tiesības".4 J. Vēbera zinātniskā darbība galvenokārt izpaudās civiltiesību jomā, specializējoties ģimenes tiesībās. Pedagoģiski administratīvajā jomā J. Vēbers ilgus gadus (1984–1997) bija LU Juridiskās fakultātes dekāns. Tieši deviņdesmitie gadi bija fakultātes lielāko pārveidojumu laiks, un pārmaiņas notika dekāna J. Vēbera vadībā. Akadēmiķa aktīvo un pārveidojošo pedagoģisko darbību LU vēl, domājams, padziļināti pētīs viņa kolēģi, kuriem bija iespēja kā akadēmiskam personālam vai kā studentiem būt cieši klāt šajā procesā, taču cits J. Vēbera darbības aspekts – cīņa par Latvijas tiesību pēctecību un identitāti –, autoraprāt, nav pietiekami apzināts un pētīts, dažreiz neprecīzi atspoguļots un vēl pat šodien netiek pienācīgi respektēts kā dziļi akadēmisks, tiesību teorijā un vēsturē balstīts. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

LU Juridiskajai fakultātei vēlēs jaunu dekānu

15

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Rīt, 6. maijā, ir paredzētas Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes jaunā dekāna vēlēšanas, kurām, atsaucoties izsludinātajam konkursam, ir pieteikusies viena amata pretendente – asoc.prof. Dr.iur. Anita Rodiņa. Šim nolūkam viņa ir sagatavojusi izvērstu redzējumu par Juridiskās fakultātes līdzšinējās darbības novērtējumu, kā arī attīstības plānu un vadības programmu 2015.–2019. gadam. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Studentu skaits, mācībspēku kvalitāte un citi Juridiskās fakultātes izaicinājumi

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām fotogrāfijām, kuras aizsāk 1919. gadā dibinātās Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmā vadītāja Dr.iur. Augusta Lēbera attēls. K. Strada-Rozenberga ir ne vien pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo Latvijas tieslietu sistēmai svarīgo amatu, bet, iespējams, arī pati jaunākā, jo dekāna amatā stājusies tikai 30 gadu vecumā (arī viņas priekštecis Kaspars Balodis par dekānu kļuva pašā akadēmiskās karjeras sākotnē – 31 gada vecumā). Astoņos gados, ko K. Strada-Rozenberga nostrādājusi Juridiskās fakultātes vadībā, šajā senākajā Latvijas tieslietu studiju centrā ir notikušas daudzas pārmaiņas. No vienas puses, būtiski sarucis studējošo skaits un mazinājusies kādreiz milzīgā jurisprudences popularitāte vidusskolu absolventu vidū, no otras puses – pieaugusi fakultātes aktivitāte zinātniskajā pētniecībā, kā arī jaunu darbības virzienu meklējumos, tai skaitā profesionālo juristu tālākizglītošanā. Pa šo laiku fakultāte pārdzīvojusi likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas studentu integrāciju, atjauninājusi savu mācībspēku sastāvu, būtiski palielinot tiesību zinātņu doktoru īpatsvaru tajā. Savukārt fakultātes atbalstītā politiķu iecere par vienota juridiska eksāmena ieviešanu Latvijā, kas ļautu paaugstināt un vienādot tieslietu izglītības līmeni valstī, palikusi vien koncepcijas stadijā. Noslēdzot astoņu gadu darba posmu, K. Strada-Rozenberga sarunā ar "Jurista Vārdu" atskatās uz dekāna amatā paveikto. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Par advokāta klātbūtni pārrunās ar drošības iestādēm

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Tiesībsarga Jura Jansona atbilde Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei saistībā ar viņas iesnieguma izskatīšanu. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Redaktora sleja

Izpildvaras republika

7