Jurista Vārda satura arhīvs

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Šā gada 22. novembrī Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatīti un pieņemti lēmumi šādos jautājumos. Uzņemti kolēģijā advokātu skaitā 1) Arvīds Ozerskis, 2) Aleksandra Arhipova, 3) Andrejs Ādamsons 4) Marita Ābola, 5) Andrejs Elksniņš, 6) Jana Frīdmane, 7) Laura Gatavs, 8) Anita Grāvīte, 9) Andris Kluss, 10) Edgars Mačuks, 11) Ilze Pumpuriņa, 12) Linda Purenkova, 13) Armands Rasa, 14) Elīna Stankēviča, 15) ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa uzsākšana privāti publiskās apsūdzības lietā

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Privāti publiskās apsūdzības lietās iniciatīvu jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu jāizsaka cietušajai personai pieteikuma vai iesnieguma formā. Tas atkarīgs no cietušās personas gribas, un šī griba saistīta ar to, vai ārpus kriminālprocesa ir panākts radušos tiesisko attiecību taisnīgs noregulējums. Lai lemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, t. i., vai ir Kriminālprocesa likuma 370. pantā norādītais pamats kriminālprocesa uzsākšanai, ir nepieciešams Kriminālprocesa likuma 369. pantā norādītais iemesls. Starp šiem iemesliem nav minēts cietušās personas paziņojums par nevēlēšanos uzsākt kriminālprocesu. ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs ieguldījums ģimenes tiesību izpratnē

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Jāatzīst, ka kopš Civillikuma darbības atjaunošanas Latvijas tiesību zinātnē līdz šim pat ļoti pietrūcis monolītu pētniecisku darbu ģimenes tiesībās. Dažādu autoru apjomīgajam nelielo, atsevišķiem problēmjautājumiem veltīto zinātnisko publikāciju klāstam un uzkrātajai plašajai tiesu praksei bija nobriedusi nepieciešamība pēc vienojoša un analītiska zinātniska skatījuma.Tādējādi ar prieku varu secināt, ka šo trūkumu šobrīd godam aizpilda Erlena Kalniņa monogrāfija "Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās" (Kalniņš E. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2010, 361 lpp.). ...

žurnāls / Eiropas telpā

Subsidiaritātes princips Eiropas Savienībā

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Tieslietu ministrija ar Norvēģijas valdības atbalstu 2010. gada 26. novembrī Rīgā rīkoja informatīvi izglītojošu semināru "Subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošana saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību", lai kopīgi apspriestu, kā visefektīvāk Latvijā veikt pilnvaras, ko dalībvalstu parlamentiem piešķir Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. protokols1 (turpmāk – Protokols). ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu atalgojums Atlīdzības likumā – Satversmes pārkāpums

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Viena no pēdējā laika aktuālākajām diskusijām ir par tiesnešu amata atlīdzībām. Saeima šobrīd izskata vairāku likumu grozījumus ar mērķi radīt vienotu tiesisko regulējumu, kurā cita starpā noteiks arī tiesnešu algas. Tiesisko regulējumu plānots iekļaut jau spēkā esošajā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk – Atlīdzības likums) grozījumu veidā.1 Tiesiskā regulējuma pieņemšana šādā redakcijā, kādā tas šobrīd tiek izskatīts Saeimā, autoraprāt, ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka tiesnešu amata atlīdzību samazināšana (kas tiks panākta ar grozījumu iekļaušanu Atlīdzības likumā) ir prettiesiska, kā to jau norādījusi Satversmes tiesa, otrkārt, tiesnešu amata algas noteikšanas princips ir neatbilstošs un nesamērīgs tiesneša amatam un samaksas apmērs nav "pietiekošs", lai nodrošinātu neatkarīgas tiesas principa ievērošanu, un visbeidzot, treškārt, jo ar tiesnešu amata atlīdzību iekļaušanu Atlīdzības likumā tiks panākta iespēja izvairīties no Satversmes tiesas sprieduma izpildes,2 kas ir klaji pretrunā ar tiesiskas un demokrātiskas valsts principu. Rakstā autors gan kā juridiskās profesijas pārstāvis, gan arī kā privātpersona, kura ir ieinteresēta valsts demokrātijas un tiesiskuma izaugsmē, vēlas izteikt savu viedokli diskusijā par tiesnešu atalgojumu un pamatot izvirzītos apgalvojumus. ...

žurnāls / Numura tēma

Kāda ir tiesnešu atlīdzība šobrīd un kāda tā varētu būt

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Budžeta pieņemšanas priekšvakarā aktivizējusies diskusija par tiesnešu algu sistēmu. Pagājušajā nedēļā, 30. novembrī, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā ar Saeimas pārstāvjiem tikās tiesneši, Tieslietu ministrijas un Sabiedriskās politikas centra "Providus" pārstāvji. Šī sēde vērtējama kā ievaddiskusija, kurā katrs izteica savu viedokli par ieceri tiesnešus iekļaut vienotā atalgojuma sistēmā. Kompromiss netika panākts, līdz ar to diskusijas turpināsies. Tabulās ir redzamas tienešu algas 2010. gadā, tāpat norādīts atalgojuma apmērs gadījumā, ja saglabāsies līdzšinējā sistēma, kā arī gadījumā, ja tās tiks iekļautas vienotā atalgojuma sistēmā. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu algas – viedokļu krustugunīs

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Kopš pēdējā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu atalgojumu lietā pagājuši aptuveni pieci mēneši. Abi spriedumi līdzšinējo tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas ir paredzēta likumā "Par tiesu varu", atzina par atbilstošu Satversmei un starptautiskajām tiesību normām, ja vien tā tiek īstenota tāda, kāda bija paredzēta 2002. gada koncepcijā par tiesnešu algu palielināšanu. Kaut gan valdības locekļi 16. novembra sēdē atzina, ka "Ņemot vērā valsts pašreizējo ekonomisko situāciju, Ministru kabinets uzskata, ka likumprojektā ietvertais krasais mēnešalgu apmēra palielinājums tiesnešiem no morāles viedokļa nav pieņemams," Ministru kabinets tomēr ir iesniedzis Saeimā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kas paredz tiesnešu atalgojuma iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā (plašāk par to sk.: L. Švarcs. Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā // JV Nr. 47, 23.11.2010.). Tieši šie likumprojekti acīmredzot būs arī svarīgākais novembrī izveidotās Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas darba uzdevums. Iecere iekļaut tiesnešu algas vienotajā valsts atalgojuma sistēmā jau raisījusi plašas un asas diskusijas starp varas atzaru pārstāvjiem. Vieni saka, ka iecerētās reformas mērķis ir tikai algas samazināšana, savukārt otri, ka reforma nodrošinās stabilu tiesnešu atlīdzības sistēmu un novērsīs līdz šim pieļauto netaisnību, jo, palielinot algas valsts pārvaldē, tās automātiski tiks palielinātas arī tiesnešiem, turklāt algas tiesnešiem faktiski pieaugs. Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība ir kritizējusi šo ieceri un arī tiesu sistēmas galvenā institūcija – Tieslietu padome – MK sagatavotos likumprojektus atzinusi par neatbilstošiem Satversmei. Atbalstu Ministru kabineta sagatavotajiem likumprojektiem Tieslietu padomes 1. decembra sēdē pauda tikai divi tās locekļi – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, komentējot Tieslietu padomes lēmumu, dienu vēlāk atzina, ka tiesnešu prasības sava atalgojuma jautājumā nav samērīgas ar esošo ekonomisko situāciju. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par diskusijas problēmjautājumiem un argumentiem, šajā "Jurista Vārds" numurā piedāvājam lasītājiem iepazīties ar Tieslietu padomes 1. decembra lēmumu, kā arī ar tiesnešu algu pašreizējo un iespējamo apmēru, kas atspoguļots Tieslietu ministrijas sagatavotajās tabulās. Brīdi pirms numura nodošanas uz druku redakcija saņēma arī zvērināta advokāta Alda Gobzema viedokli tiesnešu algu jautājumā. "Jurista Vārds" sola turpināt sekot tiesnešu atlīdzības sistēmas jautājumam un publiskot arī tieslietu ministra, parlamentāriešu un citus viedokļus. ...

žurnāls / Notikums

Uzņēmumu reģistram apaļa jubileja

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Aizvadītajā nedēļā tika atzīmēta kādas valsts pārvaldes iestādes divdesmit gadu jubileja. Pa šiem gadiem, kā savos apsveikumos norādījuši Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, šī iestāde ir kļuvusi par labas pārvaldības etalonu un paraugu efektīvai pārvaldei vispār. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prettiesiski iegūta īpašuma tālākpārdošanas sekas

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Tikai studentiem dotos kāzusos kāds praksē noticis gadījums ir vienkāršots, uzsverot vienu, divus risināmos jautājumus. Tiesu praksē šāda vienkāršošana nenotiek, kaut arī jāizceļ mezglu punkti. Kā liecina profesora Jāņa Rozenfelda plašā spriedumu kolekcija lietās par tādu īpašumu atsavināšanu, kurā pirmais darījums atzīstams par spēkā neesošu (Tiesu prakse lietu tiesību jomā // Jurista Vārds, 26.10.2010., Nr. 43), stabila judikatūra vēl nav izveidojusies. Tas izskaidrojams gan ar teorētiskām neskaidrībām, gan Civillikuma dažādās nodaļās izvietoto normu pretrunām un atšķirīgu iztulkošanu, neizslēdzot arī kādu tiesas kļūdu. Pēc pamatīgā teorētiskā ievada, ko "Jurista Vārdā" devis profesors J. Rozenfelds, apskatīsim principu un argumentu sadursmes četrās konkrētās lietās, kurās spriedumus 2008.–2010. gadā taisījis Augstākās tiesas Senāts, iezīmējot judikatūras attīstības virzienus. ...

Dzintra Pededze

žurnāls / Notikums

Leģendāra personība Latvijas juristu vidū

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Aivars Endziņš. Bez šī vārda nav iedomājama nedz Latvijas neatkarības atjaunošana, nedz arī Latvijas tiesību sistēmas izveidošana un attīstība. Aivars Endziņš ir leģendāra personība Latvijas juristu vidū: viens no Neatkarības deklarācijas autoru kolektīva, Latvijas Republikas Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs, Augstākās padomes Prezidija loceklis, 5. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājs, ilggadējs Eiropas Padomes komisijas "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisijas) loceklis, juridisko zinātņu doktors, pasniedzējs, docents, katedras vadītājs, profesors, starptautiski atzīts eksperts konstitucionālo tiesību jomā. Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt. ...

Gunta Višņakova

žurnāls / Nedēļas jurists

Gunta Višņakova

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Būtisks spriedums konstitucionālajās tiesībās

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Abu Valda Dombrovska vadīto Ministru kabinetu aktuālākais jautājums allaž ir bijis valsts budžeta projekts. Gan par tā sastādīšanas procedūru, gan projektā atrodamajiem skaitļiem un finansējuma griezieniem gandrīz ik dienu ir debatējuši politiķi, plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība. Šīs debates atgādinājušas par nozīmīgu konstitucionālo tiesību jomu – budžeta tiesībām, kurās mūsdienās diemžēl nav veikti plaši zinātniski pētījumi, kā arī nebija rodama relevanta tiesu prakse. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Līdzdalības demokrātija

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Joprojām notiek labākas demokrātijas meklējumi. Senajā Grieķijā valdīja tiešā tautvaldība. Nākamais attīstības līmenis bija pārstāvniecības demokrātija, kuru šobrīd pakāpeniski nomaina līdzdalības demokrātija. Tā paredz, ka būtiskus valstiskus lēmumus pieņem ne tikai valsts pārvalde (plašākā nozīmē) – arī pilsoņi aktīvi piedalās šo lēmumu veidošanā un ir pat lēmumu pieņēmēji. Pilsoniskā sabiedrība kļūst atbildīga par valsts attīstību un kopīgo ...

žurnāls / Īsziņas

Prasība pret poligāmijas aizliegumu

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Tiesa Kanādā sākusi skatīt prasību pret likumu, kas aizliedz piekopt poligāmiju, 23. novembrī informēja LETA/AFP. Britu Kolumbijas Augstākā tiesa sākusi skatīt sarežģīto konstitucionālo jautājumu, kura izvērtēšanā tiks iesaistīti arī poligāmu musulmaņu kopienu pārstāvji. Prokurori vairākkārt cietuši neveiksmi, cenšoties izvirzīt apsūdzības poligāmijā pret diviem vīriešiem. Britu Kolumbijas varasiestādes pērn vērsās tiesā ar lūgumu izvērtēt ...

žurnāls / Īsziņas

Pilnvaras saistībā ar Lisabonas līgumu

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Lai iepazīstinātu Saeimas un valsts iestāžu pārstāvjus ar jaunajām pilnvarām saistībā ar Lisabonas līgumu, Tieslietu ministrija 26. novembrī rīkoja semināru "Subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošana saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību", informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Lisabonas līgums ir piešķīris dalībvalstu parlamentiem tiesības izvērtēt, vai Eiropas Savienības ...

žurnāls / Īsziņas

Samazināsies arī deputātu ieņēmumi

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Saeimas Saimnieciskās komisijas deputāti 24. novembrī pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Saeimas deputātu atalgojuma noteikšanā, paredzot to iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā un daļēji attiekties no līdzšinējās kompensāciju sistēmas, informēja Saeimas preses dienests. Komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele norādīja, ka Saeimas budžeta pieprasījumu 2011. gadam būs iespējams samazināt apmēram par 10 procentiem attiecībā pret iepriekš plānoto, ...

žurnāls / Īsziņas

Centīsies panākt sabalansētu atalgojumu

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Pirmajā sēdē 23. novembrī Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija ievēlēja deputāti Solvitu Āboltiņu par apakškomisijas vadītāju, bet deputātu Gaidi Bērziņu – par apakškomisijas sekretāru, informēja Saeimas preses dienests. Kā uzsvēra S. Āboltiņa, apakškomisijas pirmais uzdevums būs sakārtot tiesnešu un prokuroru algu sistēmu, izpildot Satversmes tiesas spriedumā noteikto un vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu un atalgojuma ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padomes sēdes lēmumi

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Tieslietu padome 23. novembra sēdē lēma par vairāku apgabaltiesu tiesnešu aizstāšanu un konkrētu apgabaltiesu un rajona tiesu noteikšanu, kurās Saeimas ieceltajiem un apstiprinātajiem tiesnešiem pildīt tiesneša pienākumus, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesim Gvido Unguram uzdots pildīt Rīgas apgabaltiesas tiesneša pienākumus tiesneses Ivetas Melderes pagaidu ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 22.–28.novembris

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Darba likumā ietvertais atvaļinājuma tiesību institūts nosaka obligātu ikgadēju atvaļinājumu un nodrošina darbiniekam tiesības uz ikgadēju atpūtu, kas darbiniekam jāizmanto tieši konkrētajā laika posmā atbilstoši nostrādātajam darba periodam pēdējā darba gada ietvaros. Darba likuma 149. panta trešajā daļā ietvertā imperatīvā rakstura norma par to, ka var pārcelt tikai atvaļinājuma daļu (ne vairāk kā divas nedēļas, ja atvaļinājums ir četras nedēļas) un ka to var pārcelt tikai uz vienu gadu, nozīmē, ka iepriekšējā darba perioda atvaļinājuma daļa, kas nav izmantota tam sekojošajā nākamajā gadā, tiek zaudēta un anulējas, ja vien likumā noteiktajā kārtībā netiek celta prasība tiesā. Darbinieka tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu ir nesaraujami saistītas ar tiesībām saņemt neizmantoto atvaļinājumu; zūdot tiesībām uz reālu atvaļinājuma izmantošanu, zūd tiesības uz kompensāciju par to. Tiesību aizskāruma, kas izpaudies atvaļinājuma nepiešķiršanā, vienīgais novēršanas veids ir tiesību uz atpūtu nodrošināšana, pieprasot atvaļinājuma piešķiršanu. Tiesību uz atpūtu aizskārumu nevar novērst, izmaksājot attiecīgu naudas ekvivalentu. ...

Kristīne Neimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kāda reāla procesa apraksts

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Ar interesi izlasīju "Jurista Vārdā" Dagnes Rušenieces rakstu "Pārmaiņas bezstrīdus laulības šķiršanu lietu izskatīšanā" (Nr. 32, 10.08.2010). Raksta autores domas par sagaidāmajām problēmām saistībā ar grozījumiem likumos1 ir visnotaļ vērtīgas, un atliek tikai piekrist viņas viedoklim, ka gaidītais uzlabojums, kas pēc savas būtības ir laba un atbalstāma ideja, var atkal pārvērsties par vienu no problēmām. D. Rušeniece, izklāstot par gaidāmajām izmaiņām saistībā ar bezstrīdus laulību šķiršanas procesiem, vērš uzmanību uz tām priekšrocībām, kādas iegūs personas, kuras šķirt laulību dosies pie zvērināta notāra un notariālā akta veidā noformēs laulāto vienošanos par tiem no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošajiem jautājumiem, kuriem jābūt noregulētiem, lai varētu runāt par bezstrīdus laulības šķiršanas procesu. Cita starpā D. Rušeniece norāda, ka šādas notariālā akta kārtībā apliecinātas vienošanās sniegs pusēm atvieglotas iespējas pieprasīt noteikto pienākumu izpildi, ja tie labprātīgi vairs netiktu pildīti. Autore atsaucas uz iespēju šādus prasījumus realizēt bezstrīdus kārtībā, piemērojot Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 4. punktu,2 piemēram, piedzīt uzturlīdzekļus, ja tāda nepieciešamība rastos. Tieši šī autores norāde arī mudināja mani uzrakstīt šo rakstu, lai lasītāju vērtēšanai sniegtu reālas situācijas izklāstu par tām "priekšrocībām", kādas šāds notariālais akts sagādājis konkrētajai personai, kuru tālāk rakstā norādīšu kā O.B. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mākslas iespiedgrafikas kā negodīgas komercprakses objekts

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Neraugoties uz ekonomisko lejupslīdi, pieprasījums pēc oriģināliem mākslas darbiem par saprātīgu cenu un arī to piedāvājums pieaug. Šis apstāklis mudina krāpniekus aktīvi darboties. Pēdējā laikā negodīgo mākslas darbu tirgotāju peļņa ir ievērojami palielinājusies. 1987. gadā "The New York Times" publicēja atmaskojošu rakstu par galeriju, kas saņēmusi vismaz 1,2 miljonus ASV dolāru, pārdodot 2000 plakātu iespiedgrafiku, ko tā ir nopirkusi par 30 ASV dolāriem un pārdevusi par 3000 ASV dolāru kā Salvadora Dalī, Marka Šagāla un Pablo Pikaso oriģinālās litogrāfijas.1 Pēc 21 gada, 2008. gada martā, "Chicago Tribune" publicēja rakstu par diviem mākslas darbu tirgotājiem, kuri, darbodamies starptautiskās mākslas viltojumu ķēdēs, saņēmuši vairāk par pieciem miljoniem ASV dolāru, pārdodot tūkstošiem ierobežotas tirāžas P. Pikaso, M. Šagāla, Aleksandra Kaldera un Žana Miro iespiedgrafiku visā pasaulē.2 ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un kopības teorētiski praktiskie risinājumi

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Latvijas Republikas Ministru kabinets 2009. gada 9. janvārī ar rīkojumu Nr. 6 akceptēja Kriminālsodu politikas koncepciju,1 saskaņā ar kuru paredzētas vairākas izmaiņas Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) vispārīgajā un sevišķajā daļā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Krimināllikums un Kriminālprocesa likums ar rādītājiem

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Apgāds “Zvaigzne ABC”, turpinot darbu juridiskās literatūras laukā, izdevis divus kodeksus ar alfabētiskajiem rādītājiem. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Juridiskā literatūra

Augstākā tiesa atjauno biļetena izdošanas tradīciju

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Plaši apmeklēta un par vērtīgu atzīta bija Senāta un tiesu palātu izveidošanas 15. gadadienai veltītā starptautiskā konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā", ko 15. oktobrī Augstākā tiesa rīkoja sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauns tiesību doktors

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Šā gada 23. novembrī promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants un ilggadējais pasniedzējs, zvērināts advokāts Erlens Kalniņš. Viņš papildinājis Latvijas tiesību zinātnes krātuvi ar promocijas darbu "Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās", ko pavisam nesen Tiesu namu aģentūra ir izdevusi arī grāmatas formātā. ...

žurnāls / Notikums

Valsts prezidents pasniedzis apbalvojumus juristiem

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Mirkli pirms Latvijas Republikas dibināšanas gadadienas, 17. novembrī, notika valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā šoreiz tika sumināti arī vairāki juristi. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

žurnāls / Redaktora sleja

Ardievas ieročiem

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Pirmais pasaules karš tā aculiecinieku skatījumā tika uzskatīts par vienu no bezjēdzīgākajiem cilvēces vēsturē. Gadiem ilgi Eiropu šķērsoja faktiski nekustīgas frontes līnijas, bet ģenerāļi vingrinājās kaujas mākslā, atkarodami viens otram dažus kvadrātkilometrus, lai pēc dažām dienām tos atkal zaudētu. Izlietās asinis viņus neuztrauca. Kara iemesli bija sen aizmirsušies. Principi palika. Tomēr beigu beigās šis karš nesa “rezultātus” – sagruva ...

žurnāls / Informācija

Spriedums saistībā ar prejudiciālo jautājumu

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Atbildot uz Latvijas Augstākās tiesas Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru atzīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš sabiedrībai sniedz pakalpojumus un ir tās neatņemama sastāvdaļa, ir jāuzskata par darba ņēmēju. Lēmumu par prejudiciālā jautājuma uzdošanu Senāts pieņēma 2009. gada 13. maijā, paplašinātā sastāvā izskatot Ditas Danosas prasības lietu pret sabiedrību ar ierobežotu ...

žurnāls / Īsziņas

Uzlabos priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Ministru kabinets 16. novembrī akceptēja grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām", kurus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Grozījumu mērķis ir saskaņot likumu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" ar likumu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms ...

žurnāls / Īsziņas

Izveido Tiesu politikas apakškomisiju

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Saeimas Juridiskā komisija 16. novembrī nolēma izveidot Tiesu politikas apakškomisiju, kurā strādās Juridiskās komisijas deputāti Solvita Āboltiņa, Valērijs Agešins, Gaidis Bērziņš, Ingmārs Čaklais, Ilma Čepāne, Gundars Daudze un Dzintars Rasnačs, informēja Saeimas preses dienests. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne pieļāva, ka viens no pirmajiem apakškomisijas darba kārtības jautājumiem varētu būt tieslietu sistēmā strādājošo ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 15.–21.novembris

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jaunumi juridiskās literatūras plauktā

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Tiesu namu aģentūra laidusi klajā divus likumus grāmatu formātā. Iznācis Civilprocesa likums redakcijā, kas ir spēkā no 2010. gada 1. novembra (ar likuma grozījumiem, kas izsludināti līdz 2010. gada 21. oktobrim). Tas ir jau 13. Civilprocesa likuma izdevums TNA apgādā. Izdots arī normatīvo aktu krājums saistībā ar maksātnespējas regulējumu. Tajā ietilpst jaunais Maksātnespējas likums, kas stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī, un pieci ...

žurnāls / Tiesību prakse

Publiskas lietas pieejamība un tās nodošana sevišķajai izmantošanai

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Valstij piederošais galvaspilsētas Stacijas laukums ir lieta, kura tāpat kā tilti un ostas kalpo sabiedrības vajadzībām. Tādējādi Stacijas laukumam ir publiskas lietas statuss. Publiskās lietas parasti ir sabiedriski izmantojamas, proti, tās bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa. Atsevišķos gadījumos sabiedrības tiesības izmantot publisku lietu var tikt ierobežotas, piešķirot tās izmantošanas tiesības kādai konkrētai personai vai personām. Tādā gadījumā lieta iegūst sevišķi izmantojamās publiskās lietas statusu. Valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm. Sabiedrības intereses ir jāievēro gan gadījumos, kad publisko lietu var izmantot ikviens, gan gadījumos, kad publiskā lieta tiek nodota sevišķajai izmantošanai. Līdz ar to, nosakot kādai publiskai lietai sevišķi izmantojamas lietas statusu, valstij ir jāizvērtē šādas rīcības lietderība, proti, jāvērtē, vai lēmums par publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai ir nepieciešams, lai sasniegtu tiesisku mērķi, vai lēmums ir piemērots šā mērķa sasniegšanai un vai lēmums ir samērīgs ar sabiedrības interešu ierobežojumu. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts netiek atbrīvota no publisko tiesību principu, tostarp vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu, ievērošanas. Līdz ar to, ja iestāde atzīst, ka publiskās lietas nodošana sevišķajai izmantošanai ir lietderīga, tai saskaņā ar vienlīdzības principu ir jānodrošina, lai ikvienam būtu vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai. Lemjot par publiskas lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai, iestādei jāvērtē arī tas, vai ir attaisnojami publiskās lietas izmantošanu piešķirt tikai noteiktam personu lokam un vai tādā veidā netiek sniegts nepamatots valsts atbalsts kādam atsevišķam komersantam. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts pārvaldes iestāde rīkojas publisko tiesību jomā. Tādējādi uz publisko lietu nodošanu sevišķajai izmantošanai attiecas administratīvā procesa tiesiskais regulējums. Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu. Proti, ceļa zīmes regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta skaita gadījumos. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajai daļai šāda veida administratīvie akti tiek dēvēti par vispārīgajiem administratīvajiem aktiem – lēmumiem, kurus likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama iestāde, kura uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī saskaņo šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu. Personai, kas nodarbojas ar taksometru pakalpojumu sniegšanu un kas vēlas, lai tiktu atzītas tās tiesības izmantot pieeju (publiskas taksometru stāvvietas veidā) Stacijas laukumā, ar attiecīgu prasību ir jāvēršas pie iestādes, kuras kompetencē ir noteikt Stacijas laukumam sabiedriski izmantojamas lietas statusu vai sevišķi izmantojamas lietas statusu. Prasība ceļa zīmju izdevējiestādei uzstādīt ceļa zīmi, kas atļauj pieeju Stacijas laukumam publiskas taksometru stāvvietas veidā, šādā situācijā nav pamatota, jo šī iestāde nav kompetenta noteikt Stacijas laukuma kā publiskas lietas pieejamības apmēru. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dokumenta jēdziens Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumos

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Rakstā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Krimināllikuma 275. panta piemērošanu attiecībā uz jēdziena "dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem" izpratni. Jautājums par to, vai jebkuram dokumentam jāatbilst Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" vai Dokumentu juridiskā spēka likumā ietvertajām prasībām attiecībā uz dokumenta rekvizītiem, lai to varētu atzīt par Krimināllikuma 275. panta noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, ir diskutabls turpmāk norādīto iemeslu dēļ. ...

Eva Branta-Nellemane, Indra Ģeņģergaile

žurnāls / Informācija

Strīdā ir svarīgi atklāt patiesās intereses

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

H. Boserups, pēc izglītības advokāts, ir mediācijas aizsācējs un ieviesējs Dānijā. Ideja par mediācijas kā alternatīvas strīdu risināšanas metodes ieviešanu Dānijā H. Boserupam radās pēc tam, kad pirms 16 gadiem viņu ar šo tehniku iepazīstinājis kāds kolēģis no Amerikas. Šīs metodes izmantošanu H. Boserups aizsāka 1992. gadā. Šobrīd Dānijā ir jau ap 1000 profesionālu mediatoru un šī strīdu risināšanas pieeja ir integrēta valsts tieslietu ...

Iveta Strazdiņa

žurnāls / Eiropas telpā

Kriminālā justīcija Eiropā

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Kriminālās justīcijas sistēma Eiropā ir saskārusies ar nopietniem izaicinājumiem. Līdz ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – LESD vai Lisabonas līgums) stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī pīlāru sistēma izzuda un krimināltiesības (iepriekš – noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās) ieņēma savu vietu vienā līmenī ar visām pārējām jomām, kuras regulē Lisabonas līgums. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai drošības līdzeklis vienmēr ir pamatots cilvēktiesību ierobežojums

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Latvijas Republikas Satversmes 94. pantā noteikts, ka nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Nenoliedzami, ka Kriminālprocesa likumā paredzētie procesuālie piespiedu līdzekļi ir brīvības atņemšanas vai ierobežošanas veids. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, var secināt, ka procesuālos piespiedu līdzekļus kriminālprocesā drīkst piemērot tikai saskaņā ar likumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas likuma mērķis – parādu piedziņa

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010. gada 26. jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums.1 Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008. gada 1. janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu2 (turpmāk tekstā – 2008. gada Maksātnespējas likums). Lai mainītu tiesisko regulējumu, likumdevējs izvēlējās radīt pilnīgi jaunu normatīvo aktu, tādējādi paturot sev prerogatīvu normatīvo aktu īpaši piemērot jau pastāvošo problēmu (kā arī nākotnes problēmu) risināšanai. Ievērojot minēto, būtu sagaidāms, ka jaunā likuma tiesību normas būtu radītas ar īpašu rūpību un kvalitāti, lai to piemērošana būtu pēc iespējas vienkāršāka. Diemžēl jākonstatē, ka jaunais Maksātnespējas likums ir trūkumu pilns. Par to liecina kaut vai tas, ka likums jau ticis pie tā pirmajiem grozījumiem (turklāt daži grozījumi bijuši nepieciešami tikai tādēļ, ka likumā bijušas neuzmanības kļūdas), vēl pirms tas stājies likumīgā spēkā;3 turklāt tas jau pirms spēkā stāšanās ir saņēmis gana daudz kritikas. Valsts prezidents to nodeva otrreizējai caurlūkošanai, arī juridiskajā periodikā par to ir publicēts daudz kritikas. Kritizēts gan tiesiskās aizsardzības process,4 gan arī juridiskās personas maksātnespējas process,5 turklāt ir konstatēta ne vien problemātika jaunā likuma piemērošanā (līdz šim gan tikai hipotētiska), bet arī likuma iekšējās pretrunas, kas liecina par likumdevēja nepārdomātu rīcību un nekvalitatīvu darbu. Šajā rakstā autors aplūkos jaunā Maksātnespējas likuma pretrunīgumu un tā neatbilstību būtiskākajiem maksātnespējas procesa mērķiem. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Ministru kabinets 16. novembra sēdē akceptēja Tieslietu ministrijas rosinātos likumprojektus, kas paredz veikt būtiskus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), likumā "Par tiesu varu", Satversmes tiesas likumā un Prokuratūras likumā. Tiesu sistēmu šo likumprojektu kontekstā droši vien visvairāk interesēs tiesnešu, Satversmes tiesas tiesnešu un prokuroru iekļaušana vienotajā atalgojuma sistēmā. Papildus tam vienotajā atalgojuma sistēmā ar šiem grozījumiem tiek iekļauti arī Saeimas deputāti, kā arī tā ar solidaritātes klauzulas starpniecību tiek attiecināta uz Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Sagatavotajiem likumprojektiem pievienotas apjomīgas anotācijas, kurās sniegts attiecīgās reformas pamatojums, kā arī atspoguļoti likumdevēja apsvērumi, piedāvājot šādas reformas veikšanu. Tā kā attiecīgo likumprojektu apspriešana tuvākajās nedēļas droši vien būs nozīmīgs diskusiju priekšmets, "Jurista Vārds" piedāvā nelielu ieskatu likumdevēja apsvērumos. ...

žurnāls / Informācija

Par tiesnešu pretstatīšanu citām profesijām

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Šā gada novembra sākumā tieslietu ministrs ir izteicies, ka uzskata administratīvās lietas par samērā vienkāršām, vienlaikus paužot neizpratni, kā tādā gadījumā tiesnesis var izskatīt tikai astoņas lietas mēnesī. To ministrs atzinis par tiesneša disciplīnas trūkumu. Arī valsts otra augstākā amatpersona – Saeimas priekšsēdētāja – izteikusies, ka tiesas spriedumus bieži vien reāli raksta tiesas darbinieki. Vienlaikus tiek pausts, ka algu pieaugums tiesnešiem ir pretējs solidaritātei ar citām sabiedrībā svarīgām profesijām, ka tiesnešu atalgojums ir jāiekļauj vienotajā atalgojuma sistēmā. ...

žurnāls / Notikums

Apbalvojumi tieslietu sistēmas darbiniekiem

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Tieslietu ministrijas (TM) apbalvojumu mērķis ir izteikt atzinību par darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu, ilggadēju, godprātīgu, radošu darbu vai nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas attīstībā. Balvas ik gadu tiek pasniegtas TM padotības iestāžu darbiniekiem, tiesu darbiniekiem, tiesnešiem un tieslietu sistēmai radniecīgo institūciju pārstāvjiem. Šajā apbalvošanas reizē astoņi tieslietu sistēmas darbiniekiem saņēma I pakāpes Atzinības rakstu un "zelta" spalvu, 13 darbinieki saņēma II pakāpes Atzinības rakstu un "sudraba" spalvu, bet 44 darbiniekiem tika piešķirts TM Goda diploms. ...

Ingrīda Labucka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūra valsts atbalsta un konkurences lietās

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Pirmās instances tiesa, kas līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos tika pārdēvēta par Vispārējo tiesu, savu darbību sāka 1989. gadā. Tās izveidei bija divējāds pamats – nepieciešamība izlīdzināt arvien pieaugošo darba slodzi Eiropas Savienības Tiesā (EST) un nodrošināt kvalitatīvu pušu tiesisko aizsardzību. Kopš 2005. gada darbu sākusi arī Civildienesta tiesa. Tādējādi, izveidojot vairāklīmeņu jurisdikcijas sistēmu, indivīdiem ir daudz plašākas iespējas aizsargāt savas intereses, atrisināt tiesiskos jautājumus un, neapšaubāmi, izvairīties no iespējamām kļūdām. No otras puses, Vispārējās tiesas tiesnešiem ir iespējas būt dinamiskiem un inovatīviem, pat reizēm pozitīvi provokatīviem, interpretējot kādu no tiesību normām, ņemot vērā tiesas nolēmumu revīzijas iespējas. ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Nedēļas jurists

Katrīne Pļaviņa

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

žurnāls / Redaktora sleja

Ko Tu dosi savai valstij

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Pēc divām dienām, 18. novembrī, Latvija svinēs savu gadadienu. Šai dienai ir zināma līdzība ar vecgada vakaru: 31. decembrī daudzi mēdz izvērtēt aizritējušo gadu un nospraust mērķus Jaunajam gadam – atmest smēķēšanu, neēst saldumus, pārpeldēt Lamanšu, biežāk apciemot vecmāmiņu... Lai cik cienījami, tie visbiežāk ir personiski mērķi. Savukārt valsts svētki ir laiks, kad vajadzētu spēt domāt par sevi kā sabiedrības locekli un savas valsts pilsoni. ...

žurnāls / Īsziņas

Attaisno braukšanas ātruma pārkāpējus

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Vācijas federālās zemes Ziemeļreinas-Vestfālenes tiesnesis Helmūts Krēners atteicies sodīt par braukšanas ātruma pārsniegšanu pieķertos autovadītājus, paziņojot, ka fotoradari bieži tiek uzstādīti nepamatoti un pašvaldības tos vienkārši izmanto savu budžetu piepildīšanai, 11. novembrī informēja LETA. Herfordas pilsētas tiesnesis H. Krēners vienas nedēļas laikā attaisnojis 42 šoferus, kuri tiesā bija ieradušies saistībā ar atļautā ātruma ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina Latvijas nacionālo nostāju

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Latvija no Eiropas Savienības saņem trīsreiz vairāk nekā iemaksā tās budžetā, 10. novembrī, diskutējot par 2011. gada Eiropas Savienības budžeta projektu, atzina Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti, informēja Saeimas preses dienests. Par katru Eiropas Savienības budžetā iemaksāto vienu eiro Latvija kohēzijas finansējuma ietvaros un lauksaimniecības tiešajos maksājumos no ES pretī saņem vairāk par trim eiro, sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs ...

žurnāls / Īsziņas

Noteikts iepirkuma konkursa uzvarētājs

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Natālija Sivko 9. novembrī informēja, ka Uzņēmumu reģistra iepirkuma konkursa "Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana" uzvarētājs ir piegādātāju apvienība SIA "Lursoft" un SIA "Lursoft IT". Iepirkuma komisija nolēma minēto piegādātāju apvienību atzīt par atbilstošu iepirkuma nolikumā un specifikācijā izvirzītajām prasībām. Konkursa ...

žurnāls / Īsziņas

Aicina uzlabot juridisko regulējumu

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Baltijas valstu autoru, izpildītāju un producentu tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas savu valstu valdībām nosūtījušas rezolūciju par juridisko regulējumu, kas reglamentē kopēšanu personiskām vajadzībām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, 9. novembrī informēja biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše. Igaunijas, Latvijas ...

...

235

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls