Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

Pagājušajā nedēļā valdība pieņēma grozījumus noteikumos par Valsts zemes dienesta (VZD) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas paredz paaugstināt maksu par VZD sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem precizēt to nosaukumus. Tieslietu ministrijas pārstāve Vineta Sprugaine paskaidro, ka kopš VZD reorganizācijas ir pieņemti vairāki jauni VZD darbību reglamentējoši normatīvie akti, kas būtiski ietekmē maksas pakalpojumus, ...

žurnāls / Īsziņas

Izmaiņas Augstākās tiesas sastāvā

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

20. augustā Augstākās tiesas (AT) senatora pienākumus beidza pildīt Senāta Civillietu departamenta senatore Rita Saulīte. AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece vēsta, ka senatore no darba aiziet pēc pašas vēlēšanās, dodoties pensijā. Pateicoties par ilggadēju godprātīgu darbu un ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs Ritai Saulītei pasniedza AT Atzinības rakstu. Savukārt jau kopš 18. augusta ...

žurnāls / Īsziņas

Pavēstes izsūta centralizēti

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

Tiesu administrācijas pārstāvis Gatis Tauriņš aizvadītajā nedēļā informēja, ka turpmāk visās tiesās pavēstes elektroniski apkopos, drukās, iepakos un izsūtīs centralizēti, tādējādi samazinot kancelejas preču un aparatūras patēriņu un optimizējot cilvēkresursu izmantošanu. Tiesu pavēstu centralizētās izsūtīšanas projekts tika sākts Administratīvajā rajona tiesā 2007. gada decembrī, bet pašlaik Tiesu administrācija pavēstu centralizēto izsūtīšanu ...

Jānis Pleps

žurnāls / Īsziņas

Juristi vērtē karu Gruzijā

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

Pēdējo nedēļu aktuālais notikums neapšaubāmi ir Gruzijas un Dienvidosetijas konflikts, kurā ir iesaistījusies arī Krievijas Federācija. Notikumus Gruzijā vērtē ne vien sabiedrība un politiķi, bet arī juristi. 2008. gada 20. augustā uz sēdi pulcējās Latvijas Juristu biedrības (LJB) prezidijs, lai apspriestu situāciju Gruzijā un sniegtu juridisku vērtējumu. LJB prezidijs apsprieda starptautisko tiesību ekspertu Māra Lejnieka, Mārtiņa Paparinska ...

žurnāls / Tiesību prakse

Attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamati

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

Lai taisītu apsūdzēto attaisnojošu spriedumu, jābūt konstatētam vienam no Kriminālprocesa likuma 519. pantā paredzētajiem attaisnošanas pamatiem. Vienā spriedumā attiecībā uz vienu noziedzīgo nodarījumu nevar būt divi pretrunīgi apsūdzētā attaisnošanas pamati, tāpēc šo tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu. ...

Agnese Beļska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

Turpinājums. Sākums "JV" Nr. 31, 19.08.2008. Mens Rea teorija ASV Paraugkriminālkodeksā Līdzīgi kā Latvijā normatīvajos tiesību aktos nav skaidrots noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses jēdziens, arī ASV krimināltiesību avotos netiek skaidrots un izmantots jēdziens Mens Rea. 1948. gada ASV Kodeksa 18. daļā,1 kas veltīta krimināltiesībām un kriminālprocesa tiesībām, netika apkopoti kriminālatbildības, to skaitā Mens Rea, principi, ...

Aloizs Vaznis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Slepenie lēmumi un cilvēktiesības

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

Latvijas Republikas Satversmes 96. pants garantē ikviena tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Satversmē noteikts, ka šīs tiesības var ierobežot tikai likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. ...

Anita Kovaļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sociāli atbildīgas valsts princips

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

2006. gada 2. novembra spriedumā lietā Nr. 2006-07-01 Satversmes tiesa norādīja: "Latvijas konstitucionālais likumdevējs Satversmē noteicis virkni sociālo tiesību. Tādējādi likumdevējs noteicis, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, proti, tāda valsts, kas likumdošanā, pārvaldē un tiesas spriešanā cenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu. Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir sabiedrībā izlīdzināt būtiskākās sociālās atšķirības un katrai iedzīvotāju grupai nodrošināt atbilstošu dzīves standartu."1 Tādējādi Satversmes tiesa ir atzinusi, ka arī Latvijā darbojas sociāli atbildīgas valsts princips. Šis princips Latvijā tiek uzskatīts par vienu no publisko tiesību virsprincipiem.2 Taču līdz šim sociāli atbildīgas valsts princips Latvijā ir maz pētīts. Šī raksta mērķis ir skaidrot, kas ir sociāli atbildīgas valsts princips, kā arī analizēt, vai un kā šis princips ir izmantots Satversmes tiesas spriedumos. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Acīmredzami nepamatotie pieteikumi: problēmas un risinājumi

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, kas strādāja pie grozījumiem Administratīvā procesa likumā, ir ierosinājusi likumā ietvert jaunu 191.1 pantu, kas ļautu tiesai atteikties izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus. Panta mērķis ir samazināt administratīvo lietu noslodzi un sekmēt pamatoto pieteikumu ātrāku izskatīšanu. Latvijas likumos, kas regulē procesu tiesās, līdz šim šāds instruments nav bijis iestrādāts. Tāpēc šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar līdzīgu pieredzi citās valstīs, ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām attiecīgajā jautājumā, darba grupas piedāvāto risinājumu, kā arī rosināt diskusiju par šāda panta nepieciešamību un iespējamiem tā uzlabojumiem. Raksta daļa, kas attiecas uz citu valstu regulējumu, lielā mērā balstās uz recenzētu zinātnisko pētījumu, kas rudenī tiks publicēts krājumā “Latvijas Universitātes Raksti”. ...

žurnāls / Īsziņas

Policijas akadēmiju sagaida pārmaiņas

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Latvijas Policijas akadēmiju jau tuvākajā nākotnē sagaida būtiskas pārmaiņas izglītības satura jomā, kas būs vērstas uz profesionālu kadru sagatavošanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vajadzībām. Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte norādīja, ka, nesen tiekoties iekšlietu ministram Marekam Segliņam un akadēmijas jaunajam rektoram Vitoldam Zaharam, pārrunāta mācību iestādes attīstības vīzija. Šīs tikšanās laikā ...

žurnāls / Īsziņas

Budžets nedrīkst ietekmēt tiesu darbu

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Ceturtdien, 14. augustā, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš tikās ar Ventspils tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju, tiesnešiem, kā arī ar Ventspils zemesgrāmatu nodaļas darbiniekiem un pārrunāja tieslietu sistēmas aktualitātes, uzklausot problēmas un priekšlikumus iestāžu darbībā. Tieslietu ministra preses sekretāre Inga Saleniece norādīja, ka tikšanās laikā darbinieki pauduši bažas par nākamā gada budžetu un tā iespējamo samazinājumu. ...

žurnāls / Īsziņas

Apsveikumi no ārvalstu kolēģiem

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece informē, ka AT joprojām saņem citu valstu Augstāko tiesu vadītāju apsveikumus, kas veltīti jaunajam Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam sakarā ar ievēlēšanu atbildīgajā amatā. Kolēģi izsaka cerību, ka I. Bičkovičs turpinās sava priekšgājēja Andra Guļāna sadarbību Eiropas Savienības augstāko tiesu prezidentu asociācijā. Tā, piemēram, ...

žurnāls / Īsziņas

Notāru un tiesu izpildītāju palīgu solījums

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Otrdien, 12. augustā, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš pieņēma zvērināta notāra palīga un piecu zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu solījumu. Kā vēsta tieslietu ministra preses sekretāre Inga Saleniece, solījumu G. Bērziņam nodeva zvērinātas notāres Irēnas Ziringas palīdze Inga Pētersone, zvērinātas tiesu izpildītājas Elitas Soles palīgs Jānis Jonas, zvērināta tiesu izpildītāja Kalvja Dūrīša palīdze Inese Zelk-Zommere, zvērinātas tiesu izpildītājas ...

žurnāls / Īsziņas

Koncepcija par mediācijas ieviešanu

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Pēc koncepcijas autoru domām, Latvijā alternatīvie civiltiesisku strīdu risināšanas veidi ir nepilnīgi. Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka jāpanāk, lai tiesas process netiktu uzskatīts par vienīgo strīdu risinājuma veidu. Tādēļ, viņaprāt, nepieciešams attīstīt izpratni par taisnīguma sasniegšanas iespējām ar alternatīvo domstarpību risināšanas veidiem, piemēram, mediāciju, vienlaikus šādi atslogojot arī tiesu sistēmu. Pašlaik ...

žurnāls / Tiesību prakse

Faktiskās rīcības nošķiršana no starpdarbībām (starplēmuma)

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Lai varētu vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā par kādu valsts rīcību, vispārīgs noteikums ir tāds, ka sekām, kas no attiecīgās rīcības (lēmuma) ir radušās, ir galīgā noregulējuma raksturs. Līdz ar to jautājums par valsts rīcības pareizību var tikt nodots tiesas kontrolei tad, kad persona ir noskaidrojusi valsts galīgo attieksmi konkrētajā jautājumā (piemēram, saņemot lēmumu, ar kuru personai uzlikts kāds pienākums, un apstrīdēšanas procesa ietvaros nepanākot sev vēlamo rezultātu). Procesa laikā iestāde var būt veikusi darbības vai pieņēmusi starplēmumus, kas ir vērsti uz galīgā lēmuma pieņemšanu, bet paši par sevi galīga rakstura regulējumu konkrētajā jautājumā nesatur. Starplēmumi un starpdarbības parasti nav atsevišķi pārsūdzami, bet ir pārbaudāmi kā iespējami procesuāli pārkāpumi pēc tam, kad process ir noslēdzies un ir pārsūdzēts galīgais lēmums. Faktiskā rīcība ir patstāvīgs galīga rakstura administratīvā procesa instruments. Tādējādi administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros veikta darbība, kaut arī tā ir radījusi faktiskas sekas, nav uzskatāma par faktisko rīcību. Lēmumam par dokumentu izņemšanu un dokumentu izņemšanai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir procesuāla starplēmuma (starpdarbības) raksturs. Līdz ar to jautājums par dokumentu izņemšanas tiesiskumu parasti nav vērtējams tiesā kā patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Ja persona nav apmierināta ar administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros veikto darbību – dokumentu izņemšanu, pieteikumu tiesā var iesniegt, kad sagaidīts procesa noslēgums, proti, pieņemts gala lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesa, lemjot par šā lēmuma tiesiskumu (kaut vai tikai procesa daļā par dokumentu izņemšanu), tādējādi var pilnvērtīgi izvērtēt lietas apstākļus un dot savu novērtējumu šai darbībai. Gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta par muitas noliktavas īpašnieka pārkāpumu muitas jomā, un šīs pārkāpuma lietas ietvaros iestāde no muitas noliktavas izņem citai personai piederošu preču pavaddokumentus, administratīvā pārkāpuma lietas gala lēmums, kā arī procesa gaitā pieņemtie starplēmumi var tieši skart ne tikai adresātu (administratīvi sodāmo personu), bet arī izņemto dokumentu īpašnieku. Šī persona līdz ar to šādā administratīvā pārkāpuma lietā atzīstama par cietušo. ...

Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iespēja pilnveidot juridiskās analīzes un tekstu rakstīšanas prasmi

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Tiesu namu aģentūra laidusi klajā Baibas Brokas un Stīvena Džohansena grāmatas “Juridiskā analīze un tekstu rakstīšana” trešo papildināto izdevumu. Tā kā šis ir jau trešais atkārtotais grāmatas izdevums, tas būtiski papildināts ar jauniem praktiskiem piemēriem un nodaļu, kas padziļināti apskata tiesu prakses analīzes pamatus. Kā atzīst viena no grāmatas autorēm B. Broka, gatavojot šo grāmatu, ņemtas vērā “mācību procesā gūtās atziņas un studentu izvirzītās vajadzības”, jo Latvijas Universitāte 1. kursa studentiem piedāvā apgūt studiju kursu ar tādu pašu nosaukumu. Savukārt līdzautors Stīvens Džohansens uzsver, ka minētās grāmatas mērķis ir palīdzēt attīstīt iemaņas, kas nepieciešamas, lai kļūtu par profesionālu rakstītāju. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauns mācību gads – jauni profesori Latvijas Universitātē

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās zinātnes Profesoru padomei 2008. gada pirmā puse bija intensīva un ražena darba laiks, izvērtējot un konkursa kārtībā ievēlot jaunus profesorus. 29. augustā LU akadēmiskā kolektīva sanāksmē Lielajā aulā saņemt profesora diplomu aicināti pirmo reizi par profesoriem ievēlētie Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga un Jānis Lazdiņš. Atkārtoti, pēc sešu gadu darba, profesora amatā ievēlētas profesora titulu jau agrāk ieguvušās Ilma Čepāne un Valentija Liholaja. Apsveicot ar ievēlēšanu visus profesorus, sniedzam informāciju par jaunajiem šī augstā titula ieguvējiem. ...

Andris Kluss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Paredzamais līguma pārkāpums Civillikuma modernizācijas aspektā

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Pēdējā laikā vērojamas plašas diskusijas attiecībā uz jautājumu par Latvijas Republikas Civillikuma1 (turpmāk – Civillikums) modernizāciju. Tiek izvirzīti pretrunīgi viedokļi ne tikai par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā"2 (turpmāk – likumprojekts) saturisko pusi,3 bet arī par grozījumu nepieciešamību Civillikumā vispār.4 2008. gada 22. aprīlī Juristu dienu laikā diskusijā Latvijas Universitātē kā referents zvērināts advokāts Jānis Loze pauda viedokli, ka "plānotie grozījumi dos iespēju lauzt praktiski jebkuru līgumu, līdz ar to nebūtu saprātīgi grozīt pacta sunt servanda principu šā brīža ekonomiskajā situācijā". Taču Latvijas Universitātes pasniedzēji Baiba Broka, Kalvis Torgāns un Kaspars Balodis Latvijas Universitātē izteica viennozīmīgu nostāju, ka grozījumi Civillikumā ir nepieciešami.5 ...

Agnese Beļska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Par cilvēka prātam neatrisināmu mīklu līdz šim ir izrādījusies paša cilvēka prāta jeb psihes pasaule, lai gan šo fenomenu pētījušas teju visas zinātnes, sākot no pirmatnējām reliģijām un beidzot ar modernām psiholoģijas un psihiatrijas zinātnēm. Taču nevienam līdz šim nav izdevies ielūkoties psihes dzīlēs un rast atbildes tik neskaidrajiem jautājumiem par cilvēka rīcību un tās motīviem, lai gan teoriju šajā jomā ir ļoti daudz. Arī tajos gadījumos, kad iegūtas padziļinātas liecības par tiem psihiskajiem procesiem, kas norisinās cilvēka prātā, tam nav gūti nedz taustāmi pierādījumi, nedz simtprocentīgi drošs izskaidrojums. Šādā situācijā var šķist dīvaini, "ka vesela juridiskā sistēma [kriminālatbildība] tik lielā mērā tiek balstīta uz kaut ko tādu, par ko mēs tik maz zinām".1 ...

žurnāls / Īsziņas

Atceļ diferencētās valsts nodevas likmes