Jurista Vārda satura arhīvs

Dita Dzērviniece

žurnāls / Tiesību politika

Direktīva noteic pienākumu stiprināt konkurences iestāžu statusu un pilnvaras

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Šonedēļ spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 par apstākļu noskaidrošanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (Direktīva). ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vai esam zombiji pie stūres

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Pirms pāris nedēļām izskanēja ziņa par kādu Rīgā vilciena notriektu un bojāgājušu bērnu, kurš šķērsojis dzelzceļa sliedes, tik cītīgi veroties savā mobilajā tālrunī, turklāt ar "austiņām", ka nav reaģējis ne uz apkārtējo brīdinošajiem saucieniem, ne vilciena signalizēšanu. Mēs nezinām, ko tieši viņš tobrīd domāja un vēroja savā tālrunī. Taču šīs traģiskās ziņas ietekmē jau pāris dienas vēlāk sociālajos tīklos teju ...

žurnāls / Īsziņas

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Saeima 31. janvārī atbalstīja Ģenerālprokuratūras aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu saistībā ar kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu. Lēmums par piekrišanu kriminālvajāšanai tika pieņemts pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma uzklausīšanas. ● ● ● Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 30. janvārī veica kratīšanu Rīgas mēra Nila Ušakova darba kabinetā un dzīvesvietā. ...

žurnāls / Īsziņas

Pieejams jauns tiesu prakses apkopojums

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi lietās par goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību, kas izskatītas laika posmā no 2000. gada līdz 2018. gadam. Apkopojums papildināts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietās, kur tiesa, piemērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, līdzsvarojusi no privātās dzīves neaizskaramības izrietošās ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesību aktu skaits pastāvīgi mainās

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Latvijas Republikas tiesību aktu vietne Likumi.lv nodrošina pieeju visiem oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajiem tiesību aktiem. Tiesību aktu skaits mainās – kāds pieņemts no jauna, kāds stājas spēkā, kāds zaudē spēku. Kopumā 30. janvārī Latvijā bija 7484 likumi, no tiem spēkā – 5733, no kuriem 4129 ir grozījumi. Ja skaita likumu pamattekstus, tie ir virs pusotra tūkstoša – 1604. Likumu kopskaitu ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina pilnvaras astoņiem deputātiem

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Saeima 31. janvārī apstiprināja deputāta pilnvaras uz laiku astoņiem 13. Saeimas deputātiem. Pirms balsojuma par mandāta apstiprināšanu deputāti Saeimas sēdē deva svinīgo solījumu, ko apliecināja ar savu parakstu. Deputāta mandāts uz laiku apstiprināts Dacei Bluķei, Jānim Butānam, Jānim Cielēnam, Aivaram Geidānam, Jānim Iesalniekam, Andrim Kazinovskim, Atim Lejiņam un Mārtiņam Šteinam. Izmaiņas Saeimas sastāvā veiktas, ...

žurnāls / Īsziņas

Izmaiņas Saeimas Juridiskās komisijas vadībā

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Saeimas Juridisko komisiju turpmāk vadīs deputāte Juta Strīķe, bet komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu ir zaudējis Aldis Gobzems. Līdzšinējais komisijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns uz tieslietu ministra pienākumu pildīšanas laiku ir nolicis deputāta mandātu. Deputāti 30. janvārī atbalstīja J. Strīķes apstiprināšanu šajā amatā. Komisijas sēdē no priekšsēdētāja biedra amata atcelts deputāts A. Gobzems, kurš neatbalstīja ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež valdības darba aktualitātes

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 30. janvārī Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu. Tikšanās laikā Ministru prezidents iepazīstināja Valsts prezidentu ar valdības darba aktualitātēm un informēja par laika grafiku, kādā plānots iesniegt izskatīšanai Saeimā šī gada valsts budžeta projektu. Ministru prezidents apliecināja Valsts prezidentam, ka, izstrādājot šī gada valsts budžetu, nav paredzēts ieviest ...

žurnāls / Intervija

Tiesu varas neatkarība ir katra cilvēka interesēs

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Šomēnes, 22. februārī, notiks kārtējais Augstākās tiesas gada pārskata plēnums, kurā tiks analizēti Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instances – Senāta – triju departamentu aizvadītā gada darba rezultāti. Atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem gadiem statistika rāda stabili cerīgu situāciju civillietu izskatīšanā, turpretī administratīvo lietu uzkrājumi turpina pieaugt, bet Krimināllietu departamentam saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu būs nepieciešams ilgāks laiks, turpmāk koleģiāli (nevis vienam tiesnesim kā līdz šim) lemjot par lietu pieņemamību. Aizvadītais 2018. gads bija jau otrais pēc kārtas, kad Augstākā tiesa pēc "tīro triju instanču" sistēmas ieviešanas darbojās tikai kā kasācijas tiesa. Šis gads arī pagāja kasācijas instances simtgades svinību zīmē, turklāt gada nogalē ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" tiesai tika atjaunots vēsturiskais Senāta nosaukums, kas pirms dažiem gadiem no likuma ar ne visai skaidru motivāciju bija dzēsts. Savukārt pirmās un apelācijas instances tiesas Latvijā pagājušajā gadā piedzīvoja noslēdzošās pārmaiņas, ko nesa tiesu teritoriālā reforma, un pie jaunās kārtības vēl jāpierod gan tiesām, gan to klientiem. Lai noskaidrotu Senāta darba rezultātus un tiesu varas skatījumu uz pēdējā laikā piedzīvotajām pārmaiņām un arī reputācijas krīzēm, žurnāls "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Jau iepriekš ieplānotā tikšanās sakrita ar laiku, kad tika izveidota jaunā valdība un tikko kā bija notikusi pirmā Tieslietu padomes sēde ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna līdzdalību, tāpēc saruna skāra arī paredzamo tiesu varas un jaunās valdības sadarbību. Daudzus noteikti interesēs arī I. Bičkoviča skaidrojums, kāpēc viņa vārds ir atrodams 2018. gada decembrī Latvijas sabiedrībai atvērtajos "čekas maisos". Tieši žurnāla "Jurista Vārds" lasītāji ir pirmie, kam viņš piekrita izstāstīt šo savu stāstu. ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Jaunais jurists: Signe Skutele

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Izglītība: Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Latvijas Universitāte (Bac. iur.), šobrīd – maģistrantūras pēdējā kursa studente. Darba pieredze: ZAB "Visa Vērte", LU Studentu padomes biroja direktore, Saeimas deputāta palīdze. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Krimināltiesības man vienmēr ir bijušas sirdij vistuvākās. Šķiet, tā ir viena no visatbildīgākajām jomām. Savā paziņu lokā esmu dzirdējusi, ka " ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Ēcis pret Latviju"

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir pasludinājusi spriedumu1 lietā "Ēcis pret Latviju", ar piecām balsīm pret divām secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 14. panta, skatot to kopsakarā ar 8. pantu, pārkāpums. Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas tas vēl ir pārsūdzams ECT Lielajā palātā. Jāpiebilst, ka spriedumam ir pievienots divu tiesnešu – Yonko Grozev (Bulgārija) un Siofra O’Leary (Īrija) – atsevišķais nepiekrītošais viedoklis. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Viedoklis

Komentārs par Lauksaimnieku pensijas lietu

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Lauksaimnieku pensijas lietā1 nepelnīti būtu izcelt tikai Satversmes tiesas spriedumu. Aplūkošanas vērts ir process, kādā Satversmes tiesa nonāca līdz spriedumam, jo šīs lietas ietvaros tiesa pieņēma vairākus būtiskus lēmumus jau pirms paša sprieduma. Šī ir pirmā lieta, kurā Satversmes tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālo jautājumu. Iepriekš Satversmes tiesa bija izrādījusi gatavību uzdot prejudiciālo jautājumu, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Priekšlaicīgās pensionēšanās pabalsta izmaksāšana lauksaimnieka mantiniekiem ir pārtraukta pamatoti

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

2018. gada 18. decembrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2016-04-03 "Par Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumu Nr. 187 "Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1002 "Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Ar spriedumu apstrīdētie noteikumi atzīti par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Šī lieta ir īpaši nozīmīga ar to, ka tās ietvaros Satversmes tiesa pirmo reizi vērsās Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ar prejudiciālajiem jautājumiem. ...

Irēna Kucina, Laila Medina

žurnāls / Tiesību politika

Būtiskākās izmaiņas tiesu sistēmā un tiesību politikas jomā

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Tieslietu ministrijas funkcijās ietilpst izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tiesu sistēmas un tiesību sistēmas jomā, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā; rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu administrēšanas; kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmas; sodu izpildes; tiesu ekspertīzes u.c. jomās. Tieslietu ministrijas uzdevums ir nodrošināt apstākļus efektīvam tiesu darbam un efektīvai tiesību sistēmai. Tādēļ, apkopojot svarīgākos faktus, autores vērš uzmanību uz būtiskākajām izmaiņām tiesību politikas un tiesu sektoru norisēs aizvadītajā un šajā gadā, iezīmējot aktualitātes un izmaiņas līdzšinējā kārtībā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par žurnālistu tiesībām iepazīties ar krimināllietu materiāliem

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Ierobežojumu esamība attiecībā uz iepazīšanos ar krimināllietu materiāliem un to izplatīšanu atbilst vispārīgiem kriminālprocesuālajiem principiem, kā arī mērķim novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē. Nosakot to personu loku, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem, ir ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt kriminālprocesa dalībniekiem iespēju efektīvi izmantot savas tiesības, veikt krimināltiesību normu piemērošanas prakses izpēti un analīzi, kā arī sekmēt vienotas normatīvo aktu piemērošanas prakses veidošanu. Tomēr, pastāvot leģitīmam mērķim, likumdevējs var paplašināt definēto personu loku un piešķirt arī citu personu kategorijām tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem pilnā vai ierobežotā apjomā. ...

Madara Meļņika, Andris Tauriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Autortiesību direktīvas 13. pants: starp tiesisku atlīdzību un interneta filtriem

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

"Mēmju (meme)1 slepkava",2 "mēmju bans",3 "cenzūras filtrs"4 un "negatīvas sekas māksliniekiem, nozarei un galu galā arī sabiedrībai"5 – šie ir tikai daži no Eiropas Autortiesību direktīvas 13. panta apzīmējumiem. 2018. gada beigās iesāktās t.s. Trialoga diskusijas starp ES likumdevējiem ar mērķi vienoties par direktīvas gala redakciju joprojām nav nonākušas pie rezultāta: 2019. gada 18. janvārī tika atcelta 21. janvārī plānotā pēdējā Trialoga tikšanās, tostarp domstarpību par 13. pantu dēļ.6 Savu lomu tur, iespējams, spēlēja arī daudzos Youtube video un Instagram "storiju" starplaikos, kā arī Twitter lentēs izlecošais paziņojums ar aicinājumu interneta lietotājiem rīkoties pret panta galīgu pieņemšanu.7 Kas ir šis 13. pants, kas izsaucis tik daudz pretrunīgu reakciju, un kādas varētu būt tā sekas? ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdots Latvijas Senāta vēsturisko atziņu apkopojums

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Tiesu namu aģentūra ir izdevusi grāmatu "Latvijas Senāta Spriedumu birojs. Latvijas Senāta atziņas par Civillikuma normu piemērošanu (1938–1940)". Grāmata ir tapusi pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas konsultantes likumu piemērošanas jautājumos Mg. iur., phil. Zinaidas Indrūnas idejas, taču grāmatas tapšanā (tēžu atlasīšanā un sistematizēšanā) ir iesaistījušies profesors Dr. iur. Kalvis Torgāns, profesors Dr. iur. Jānis Rozenfelds un Augstākās tiesas (Senāta) Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane, kā arī grāmatas juridiskā redaktore Mg. iur. Signe Terihova. Grāmata ir būtisks pienesums Latvijas Senāta atstātā tiesību mantojuma apzināšanā un praktiskās izmantošanas veicināšanā. ...

žurnāls / Informācija

Kāds būs administratīvās atbildības jaunais regulējums

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Administratīvās atbildības likums, kas izstrādāts ar mērķi modernizēt administratīvās atbildības tiesības un aizstāt novecojušo un no padomju laikiem mantoto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tika pieņemts Saeimā 2018. gada 25. oktobrī un stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Ņemot vērā būtiskās izmaiņas, ko nesīs jaunais likums (piemēram, tajā vairs nebūs sevišķās daļas, tā vietā dekodifikācijas ceļā administratīvie pārkāpumi un sodi tiks izkliedēti pa nozaru likumiem) un kurām laikus jāsagatavojas, "Jurista Vārds" pagājušā gada decembrī sagādāja saviem lasītājiem iespēju tikties ar vienu no nozares lietpratējiem – LU Juridiskās fakultātes docentu Dr. iur. Edvīnu Danovski. Temata aktualitāti apliecināja ļoti lielā interese, kuras dēļ redakcija bija spiesta pat atteikt dalību vairākiem gribētājiem, jo Latvijas Universitātes Bibliotēkas Klusā lasītava, kurā notika E. Danovska priekšlasījums un diskusija, nespēja uzņemt visus interesentus. Ņemot vērā šo interesi un tēmas nozīmīgumu, kas turpinās pieaugt, tuvojoties likuma spēkā stāšanās brīdim, "Jurista Vārda" redakcija plāno šī gada laikā sagatavot speciālu žurnāla tematisko laidienu, kas būs veltīts Administratīvās atbildības likumam. Tikmēr šajā žurnālā informējam par galvenajiem akcentiem, kas izskanēja E. Danovska un "Jurista Vārda" lasītāju tikšanās laikā 2018. gada 18. decembrī. ...

žurnāls / Tiesību politika

Jaunā valdība akcentē bezkompromisu tiesiskumu un likuma varu

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Izvilkums1 no Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību attiecībā uz tieslietu un iekšlietu, kā arī valsts pārvaldības jomu. ...

žurnāls / Īsziņas

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Foto: Ieva Leiniša, LETA Tieslietu ministrs jaunajā valdībā ir Jānis Bordāns. Dzimis 1967. gada 21. jūnijā, 1992. gadā pabeidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010. gadā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs. J. Bordāns atkārtoti kļuvis par tieslietu ministru, šo amatu viņš ieņēma no 2012. gadā jūlija līdz 2013. gada novembrim. ● ● ● 23. janvārī notika jaunizveidotās ...

žurnāls / Īsziņas

Prokuratūras struktūrvienības sāk darbu jaunās telpās

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Divas prokuratūras struktūrvienības – Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra 21. janvārī sāka darbu jaunās telpās Rīgā, Kalnciema ielā 14. Jaunās prokuratūras struktūrvienību telpas atrodas apbūves aizsardzības teritorijā "Āgenskalns". Ēka celta 1927. gadā. Atjaunotajā telpās strādā 34 prokuratūras darbinieki. Pielāgojot ēku prokuratūras vajadzībām, tika veikta ...

žurnāls / Īsziņas

Satversmes tiesa iegūst novērotājas statusu

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Satversmes tiesa ir kļuvusi par Eiropas Tiesību institūta (European Law Institute – ELI) institucionālo novērotāju (Institutional Observer), atsaucoties uz institūta uzaicinājumu. Satversmes tiesas dalība Eiropas tiesību institūtā būs iespēja Satversmes tiesas tiesnešiem un darbiniekiem kopā ar citiem Eiropas tiesību zinātņu ekspertiem un pētniekiem veidot kopējo diskursu par Eiropas tiesiskās telpas aktualitātēm. Satversmes ...

žurnāls / Īsziņas

Darbu sākusi jauna valdība

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Saeima 23. janvārī ārkārtas sēdē izteica uzticību Artura Krišjāņa Kariņa izveidotajam Ministru kabinetam. Par jauno valdību balsoja 61 deputāts, pret – 39 deputāti. Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji – Jaunā Vienotība, Jaunā konservatīvā partija, Attīstībai/Par, Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un KPV LV. A.K. Kariņa valdības sastāvā ir Ministru prezidenta biedrs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Nodokļu sistēmas pielāgošana digitālajai videi

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Viena no Eiropas Komisijas prioritātēm ir Digitālais vienotais tirgus, un tas atspoguļojas arī Eiropas Komisijas pēdējo gadu darbībā un iniciatīvās. Eiropas Komisijas mērķis ir mazināt šķēršļus, kas ierobežo iedzīvotāju iespējas saņemt preces un pakalpojumus interneta vidē, kā arī internetā strādājošu komersantu un jaunuzņēmumu attīstību. Viens no šādiem aspektiem ir arī nodokļu jautājums, kuru Eiropas Komisija rosina risināt ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Jaunais jurists: Rainers Svoks

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Izglītība: Rīgas Juridiskā augstskola (līdz 2019. gada janvāra beigām), Latvijas Universitāte (no 2019. gada februāra). Darba pieredze: Praktikants ZAB "Klotiņi un Serģis". Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Plašāk – privāttiesības/civiltiesības un Eiropas Savienības tiesības. Šaurāk – lietu tiesības, saistību tiesības un konkurences tiesības. Civiltiesības saista tāpēc, ka civiltiesību institūtu izpratnei ...

Satversmes tiesa

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Satversmes tiesas judikatūru 2018. gadā

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Satversmes tiesa jau ir publiskojusi jaunāko pārskatu par institūcijas darbu 2018. gadā, un tas sagatavots atbilstoši pērn iedibinātajam pārskata formātam. Vienlaikus tas ir arī pirmais solis ceļā uz jaunu tradīciju – par pārskata robežšķirtni izvēlēties nevis 1. janvāri, bet gan 9. decembri, kurš uzskatāms par Satversmes tiesas izveidošanas dienu. Proti, jaunākajā pārskatā atspoguļots Satversmes tiesas veikums no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 8. decembrim, bet nākamais pārskata posms būs no 2018. gada 9. decembra līdz 2019. gada 8. decembrim. Tiesas ieskatā, šai jaunajai tradīcijai galvenokārt ir praktisks pamatojums – tā ļauj pilnvērtīgi sagatavot pārskatu, kurš tiek publiskots janvāra pirmajās dienās. ...

Barons B. Disterlo

žurnāls / Domu mantojums

Daži vārdi par kodifikācijas būtību un vēsturi

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Krievijas likumdošanā un juridiskajā literatūrā pēdējos 35 gadus pirms revolūcijas (1882–1917) vārds "kodifikācija" ir lietots īpašā nozīmē, kas būtiski atšķiras no vispārējās šī jēdziena nozīmes, kādu mēs varam atrast definētu jebkurā konversācijas vārdnīcā. Kamēr vispārēji ar šo no latīņu codex aizgūto jēdzienu saprotama attiecīgo valsts orgānu darbība, kuras uzdevums ir nodibināt jaunas tiesību normas, kuras kā ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Juristu likteņi

Barons Balduins fon Disterlo un viņa veikums Latvijas tiesību sistēmas tapšanā

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Vācbaltu jurists barons Balduins fon Disterlo ir devis būtisku ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas un latviešu juridiskās terminoloģijas izveidē un attīstībā. Nodibinoties Latvijas valstij, labi izglītotais un pieredzējušais jurists izveidoja un vadīja Tieslietu ministrijas Kodifikācijas nodaļu, kas veica gan jaunradīto normatīvo aktu projektu izskatīšanu, gan arī Latvijas teritorijā spēkā bijušo Krievijas impērijas likumu aktualizēto redakciju izstrādi un publicēšanu. Neilgu laiku viņš bija arī augstākās tiesu instances – Senāta – loceklis, kā arī tieslietu ministrs. Arī 21. gadsimtā joprojām aktuālas ir daudzas viņa publikācijas par konstitucionālo tiesību, kodifikācijas un latviešu juridiskās terminoloģijas jautājumiem. Balduins fon Disterlo bija nozīmīga personība Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu tiesiskajā sistēmā, un mūsdienu juristiem ir vērts apzināties ne vien viņa lomu Latvijas tiesību vēsturē, bet arī joprojām aktuālo juridiskās domu mantojumu, kas turpina dzīvot latviešu terminoloģijā un spēkā esošajos tiesību aktos. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Informācija par 2019. gada 15. janvārī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iespējamā Baltkrievijas naftas transportēšana: starptautiski tiesiskie aspekti

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

2019. gada 10. janvārī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Baltkrievijas Republikas (turpmāk – Baltkrievija) prezidents Aleksandrs Lukašenko esot devis rīkojumu savai valdībai organizēt alternatīvas naftas piegādes Baltkrievijai caur Baltijas valstu ostām, īpaši pieminot Latvijas ostas.1 Lai arī šo rindu autors aicinātu izturēties pret šo Baltkrievijas prezidenta paziņojumu ar zināmu skepsi, jo visdrīzāk viņa retorika bija domāta Krievijas valdībai kā tās ietekmēšanas līdzeklis strīdā par Baltkrievijai piegādājamās Krievijas naftas cenām, turklāt iespējamība nepirkt naftu no Krievijas, bet starptautiskajā tirgū un pa jūru to transportēt uz Baltkrieviju caur Ukrainu vai kādu Lietuvas vai Latvijas ostu netiek izteikta pirmo reizi, tomēr autors vēlētos izmantot šo prezidenta Lukašenko paziņojumu, lai aplūkotu šādas iespējamās naftas transportēšanas starptautiski tiesiskos aspektus. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par jēdziena "transportlīdzekļu lietošana" tvērumu Tiesas praksē

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Viens no jaunākajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) spriedumiem transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā ir BTA Baltic Insurance Company1 lietā, kur radās jautājums, vai jēdziens "transportlīdzekļa lietošana" aptver situāciju, kurā stāvvietā novietota transportlīdzekļa pasažieris, atverot tā durvis, ir saskrāpējis un bojājis blakus stāvošo transportlīdzekli. Būtiski atzīmēt, ka BTA Baltic Insurance Company nav vienīgā lieta, kurā apskatīts jēdziens "transportlīdzekļa lietošana", jo Tiesa izpratni par šo jēdzienu ir attīstījusi un pilnveidojusi ar judikatūras palīdzību. Līdz ar to apskatā īsumā izklāstīts būtiskākais saistībā ar konkrētā jēdziena tvērumu Tiesas praksē. ...

Jeļena Alfejeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršanas dēļ radītie bojājumi – turpmāk OCTA gadījums

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

1997. gada 1. septembrī Latvijā stājās spēkā tiesiskais regulējums, ar kuru tika noteikts, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība ir obligāti apdrošināma (tā dēvētā OCTA). Jau kopš minētās apdrošināšanas ieviešanas tika pieņemts, ka gadījums, atverot transportlīdzekļa durvis un tā rezultātā sabojājot blakus esošo transportlīdzekli, nevar tikt atzīts par apdrošināšanas gadījumu, bet zaudējumu atlīdzināšanas pienākums gulstas uz pašu personu, kas neuzmanīgi rīkojusies. Šobrīd nostādne ir mainījusies. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Iesniegums Tieslietu padomei par jaunatklātiem apstākļiem

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Kā Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājam man nākas skatīt sūdzības par visu instanču tiesu tiesnešiem, kuri skata civillietas, kā arī dažādus citus iesniegumus un sūdzības. Pirms kāda laika žurnāla elektroniskajā versijā iesaistījos diskusijā ar komentētājiem pie "Jurista Vārda" raksta "Vēlreiz par maksātnespējas lietu izpētes komisijas ziņojumu",1 sakot, ka apmēram 90 % sūdzību par tiesnešiem ...

žurnāls / Īsziņas

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Saeima 17. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1. jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Tas nozīmē, ka pirmajā pusgadā vēl tiks saglabāta līdz šim spēkā esošā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam. ● ● ● Juridiskās palīdzības administrācijas pārstāvji 17. janvārī tikās ar Satversmes tiesas tiesnešiem un darbiniekiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno atcelt par pusgadu mazākus cietumsodus

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Lielbritānijas valdība apsver iespējas atcelt sešus mēnešus vai mazākus cietumsodus par vairumu noziegumu, lai samazinātu recidīvismu un mazinātu spiedienu uz sistēmu. Saskaņā ar šo plānu no cietuma izvairītos desmitiem tūkstošu cilvēku, kas tiek notiesāti par nevardarbīgiem vai ar seksuālu vardarbību nesaistītiem noziegumiem, tādiem kā zādzība. Plāns atspoguļo 2010. gadā Skotijā veiktās reformas, kur tiesneši tagad vadās ...

žurnāls / Īsziņas

Veicinās ar tiesu ekspertīzi saistītu datu apmaiņu

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka un vietnieks Raimonds Apinis no 14. līdz 15. janvārim Tallinā piedalījās Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta "Virzība uz Eiropas mēroga sejas atpazīšanas datu apmaiņu" darba grupas sanāksmē. Projektu vada Igaunijas Tiesu ekspertīžu institūts, tā īstenošanā iesaistītas tiesu ekspertīžu iestādes no Igaunijas, Latvijas, Somijas, Zviedrijas un Nīderlandes. ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež sadarbības principus un prioritātes tieslietās

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti, Tieslietu padomes un Tieslietu ministrijas pārstāvji 15. janvārī iezīmēja galvenos sadarbības principus un prioritātes tieslietu jomā 2019. gadam. Kā vienu no būtiskākajiem šī gada uzdevumiem gan Tieslietu padomes, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji atzīmēja tiesas priekšsēdētāju atlases kārtības izstrādi, kas saistīta ar 2018. gadā veiktajiem grozījumiem ...

žurnāls / Īsziņas

Seminārā vērtē Starptautiskās krimināltiesas darbību

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 18. janvārī piedalījās tiesvedības gada atklāšanā Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā un seminārā, kas bija veltīts Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtu pieņemšanas 20. gadadienai. Ikgadējā tiesas gada atklāšana ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas tradīcija, un arī Starptautiskā krimināltiesa šogad pārņēmusi šo tiesu dialoga formu, aicinot uz 20. gadadienas ceremoniju un semināru ...

žurnāls / Redaktora sleja

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Latvijas sabiedrības aizdomīgums pret valsts varu, sociologu vārdiem runājot, jau vairākus gadus ir "kritiski zems" un diemžēl bīstams, taču brīžiem pat komisks: arī tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām, kad tauta bija nomainījusi vairāk nekā divas trešdaļas savu priekšstāvju pret jauniem politiķiem, ticība parlamentam būtiski neuzlabojās. Iznāk, ka sabiedrība netic pati saviem lēmumiem un izvēlēm. Diemžēl līdzās "rekordneuzticamajiem" ...

žurnāls / Numura tēma

Vai pietiek tiesisko argumentu Rīgas domes atlaišanai

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Saistībā ar trim kriminālprocesiem, kas uzsākti par iespējamo korupciju "Rīgas satiksmē", pagājušā gada decembrī daudzkārt publiski izskanēja aicinājumi atlaist Rīgas domi vai tās priekšsēdētāju Nilu Ušakovu. Tai skaitā 2018. gada 15. decembrī Nacionālās apvienības kongresā tika pieņemts aicinājums izstrādāt likumu Rīgas domes atlaišanai, un jau 17. decembrī šī politiskā spēka vadītā Vides aizsardzības un reģionālās ...

žurnāls / Jurists un kultūra

Enerģijas lādiņš U2 koncertos

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Pēc saspringta darba mūzika ir viens no labākajiem relaksācijas un reizē arī enerģijas atjaunošanas veidiem. Manā un manas ģimenes dzīvē nozīmīgu lomu ir guvusi īru izcelsmes grupas U2 mūzika. Pirmā iepazīšanās ar šīs grupas mūziku aizsākās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad lēnām, bet nenovēršami tuvojās PSRS sabrukums un radās iespēja klausīties "ārzemju" mūziku – U2, Cure, Depeche Mode. Pirmais U2 ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Jaunais jurists: Linda Raubenheimere

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Izglītība: Rīgas Angļu ģimnāzija, Rīgas 47. vidusskola, Biznesa augstskolas "Turība" Tiesību zinātņu bakalaura 3. kurss. Darba pieredze: Gandrīz desmit gadu pieredze vidējā menedžmenta pozīcijās viesnīcu un restorānu pārvaldībā, esmu strādājusi gan uz kruīzu kuģiem Amerikā, gan viesnīcās, gan Gordona Remzija vadošajā restorānā Londonā, kā arī nodarbojos ar personāla pārvaldību Sasol franšīzes uzņēmumā ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par vietējo pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi un izvērtēšanu

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Lai cik runātu par normatīvisma mazināšanu, ir un paliks jomas, kuras lielākā vai mazākā mērā tomēr ir nepieciešams regulēt ar ārējiem normatīvajiem aktiem. Tāpat kā jomas, kuru noregulējums būs atkarīgs no dažādiem sociāliem, ekonomiskiem, ģeogrāfiskiem un citiem apstākļiem un tādēļ arī teritoriāli atšķirīgs. Latvijā šādas teritorijas ar savām atšķirīgām problēmām, attīstības vīziju un iedzīvotājiem vistuvāk esošo pārvaldi ir tikai vietējām pašvaldībām (turpmāk – pašvaldības), kuras ir tiesīgas izdot ārējus normatīvos aktus, kas saistoši visām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā, – saistošos noteikumus. ...

Natālija Gorbačova, Daiga Mežale

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā tiek veikta Rīgas domes saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaude

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses (3. pants). Savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošus noteikumus (14. panta trešā daļa), kas ir ārējie normatīvie akti (41. panta pirmās daļas 1. punkts), kam ir jāatbilst Satversmei, likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem (41. panta otrā daļa) un kas ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā (45. panta pirmā daļa). ...

Margarita Gorškova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Aktuālās detālplānojumu īstenošanas problēmas

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Privāto ielu un ceļu izmantošanas problēmas jau izsenis ir zināmas, un tās ir saistītas gan ar zemes reformu, gan arī nepareizu teritorijas plānošanu. Pavisam nesen stājās spēkā grozījumi Zemes pārvaldības likumā.1 To viens no mērķiem ir risināt pastāvošās problēmas ar vienotā ielu un ceļu tīkla izveidi, kā arī ielu un ceļu uzturēšanu. ...

Kristīne Kinča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par pašvaldībām. Pamatjēdzieni

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Jautājums par pašvaldībām vienmēr ir gan politiskajā, gan tiesiskajā dienas kārtībā. Taču tieši šobrīd šis jautājums ir kļuvis vēl aktuālāks nekā iepriekš. Tikko notikušajās Saeimas vēlēšanās reti kurā partiju programmā nav iekļauts jautājums par pašvaldību reformu. Paskatoties uz pašvaldību reformu piedāvājumiem, rodas iespaids, ka tiem, kas gatavoja šīs programmas, nav izpratnes par to, kas ir pašvaldība un ar ko tā nodarbojas, kādus pakalpojumus tā sniedz un kāda ir pašvaldības nozīme vietējo iedzīvotāju dzīvē. Tādēļ, šā raksta autores ieskatā, vēlreiz būtu jāpaskatās uz pašvaldību pamatjēdzieniem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas: pašvaldības ir padotas Ministru kabinetam un nebauda likumdevēja rīcības brīvību

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Šogad iznākuši vairāki Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) nolēmumi attiecībā uz pašvaldībām un to vietu Latvijas konstitucionālajā sistēmā. Šajā komentārā tiks īsi iezīmēti trīs no tiem. Lai gan katrs no šiem nolēmumiem risina konkrētu, samērā specifisku jautājumu, tajos ir ietvertas nozīmīgas atziņas par pašvaldību funkcijām un vietu valsts institucionālajā sistēmā, kas palīdz labāk izprast pašvaldību rīcības brīvību saistošo noteikumu un citu lēmumu pieņemšanā. ...

Edgars Korčagins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesisko neskaidrību var kliedēt ar rīcību, nevis gaidīšanu

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Modernā, demokrātiskā un tiesiskā valstī pašsaprotama ir prasība pēc likumu saprotamības. Normatīvajiem aktiem ir jāsasniedz savi adresāti, un ikvienam ir jāvar īstenot savas Satversmes 90. pantā noteiktās tiesības zināt savas tiesības.1 Arī Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā2 ir teikts, ka "normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi". ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvija administratīvi teritoriālā iedalījuma līkločos

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts pārvaldes sistēma pastāvīgi atrodas dažādu nozaru reformu un pāreju periodos, nespējot sasniegt teritoriālajai reformai izvirzītos mērķus. 1998. gadā, pieņemot Administratīvi teritoriālās reformas likumu, tajā noteiktais mērķis bija izveidot valstī ekonomiski attīstīties spējīgas divlīmeņu administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālajām (apriņķu) pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Esošās situācijas analīze parāda, ka, neskaitot 119 pašvaldību teritorijas, valstī pašreiz ir izveidotas ap trīsdesmit dažādas funkcionālas teritorijas.1 Šajā rakstā tiek apskatītas administratīvi teritoriālās reformas radītās sekas, kā arī ietverti aspekti, kas vērtējami, turpinot administratīvi teritoriālo reformu valstī. ...

žurnāls / Viedoklis

Starp tiesisko un politisko realitāti

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Ņemot vērā izsmeļošo Dr. iur. Jāņa Neimaņa skaidrojumu, savā īsajā rakstā diskusijā par Rīgas domes atlaišanu atļaušos būt konspektīvs un sniegt īsas atbildes un apsvērumus brīvā formā ar nelielu cinisma piedevu, lai labāk ilustrētu varas gaiteņos valdošo apsvērumu būtību. Apzināti nesniegšu izvērstus juridiskus apsvērumus ar precīzām atsaucēm, jo nevēlos nevienai no pusēm šādi sniegt palīdzību, drīzāk gribētos būt neērtam abām pusēm. Par pašvaldības domes atlaišanas jautājumu man ir bijusi iespēja izteikties iepriekš gan publiski medijos, gan sniegt savu skaidrojumu Ministru prezidentam, par ko arī medijos sniegta informācija. Tāpat jāmin, ka pirms gandrīz 10 gadiem Saeimā bija izdevība strādāt ar Ķekavas novada domes atlaišanas likumprojektu, kas gan bija būtiski atšķirīgs, jo bija konstatējami konkrēti un precīzi lēmumi, to rekvizīti, kadastra numuri, izmērāmas tiesiskās un faktiskās sekas. ...

...

93

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls