Apelācijas un kasācijas instances tiesu prakse blakus sūdzību izskatīšanā par tiesu lēmumiem

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Judikatūras nodaļas tiesu prakses apkopojums

Apstiprināts ar Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsēdes 2007.gada 5.aprīļa lēmumu

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori, apsprieduši kopsēdē apkopojumu par apelācijas un kasācijas instances tiesu praksi blakus sūdzību izskatīšanā par tiesu lēmumiem, apstiprina apkopojumā izdarītos secinājumus, kas izteikti Civilprocesa likuma piemērošanas jautājumos. Tiesnešu kopsēde rekomendē secinājumus izmantot tiesu praksē, izšķirot strīdus tiesās par blakus sūdzību pamatotību vai nepamatotību.

Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka Civilprocesa likuma devītā sadaļa (441.–449.pants).

Latvijas Republikas tiesās ienāk ievērojams daudzums blakus sūdzību par pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumiem, un tas būtiski ietekmē tiesu noslogotību.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, divkāršojies izskatīšanai saņemto blakus sūdzību skaits, tas pieaudzis arī Civillietu tiesu palātā. 2006.gadā Senāta Civillietu departamentā saņemtas 116 blakus sūdzības, Civillietu tiesu palātā – 1138.

Tiesu lēmumos nereti tiek sniegta atšķirīga civilprocesuālo tiesību normu interpretācija.

Lai nostiprinātu un veidotu vienotu tiesu praksi visā valstī, Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments, Civillietu tiesu palāta un Judikatūras nodaļa ir veikuši apkopojumu par pārsūdzētiem pirmās instances un apelācijas instances lēmumiem, kas pieņemti sakarā ar iesniegtajām blakus sūdzībām.

Tiesu prakses apkopojums sniedz vairākus secinājumus, kas ir apspriežami un ņemami vērā vienotas tiesu prakses veidošanā.

Blakus sūdzību izskatīšana AT Senāta Civillietu departamentā

Par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atteikumu izdarīt nostiprinājuma vai apgrūtinājuma ierakstu

Atkārtotas sūdzības iesniegtas par Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu atteikumu nekavējoties ierakstīt ar tiesas lēmumu noteiktu aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu līdz strīda izšķiršanai tiesā sakarā ar iesniegto īpašuma prasību.

Augstākās tiesas Senāta lietā Nr.SKC–135 prasītāja O.O. iesniegusi Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu ierakstīt aizlieguma atzīmi atsavināt nekustamo īpašumu, kas nostiprināts uz atbildētāja I.N. vārda un par ko Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2005.gada 13.oktobrī taisījusi attiecīgu lēmumu. Nostiprinājuma lūgums iesniegts 2005.gada 13.oktobrī. Ar Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2005.gada 24.oktobra lēmumu atteikts izdarīt aizlieguma atzīmi. Lēmums motivēts ar to, ka nekustamais īpašums nepieder atbildētājam I.N., jo saskaņā ar 2005.gada 6.oktobra pirkuma līgumu tas ar Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2005.gada 20.oktobra lēmumu nostiprināts pircējam.

O.O. blakus sūdzību par Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses atteikumu izskatījusi Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta un to noraidījusi.

Augstākās tiesas Senāts atcēlis Civillietu tiesu palātas 2005.gada 14.decembra lēmumu, norādot, ka Zemesgrāmatu nodaļai O.O. nostiprinājuma lūgums bija iesniegts jau 2005.gada 13.oktobrī un saskaņā ar tiesas lēmumu bija izpildāms nekavējoties. Neraugoties uz to, Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese 2005.gada 20.oktobrī nostiprināja īpašuma tiesības pircējam, ņemot vērā tikai to, ka pirkuma līgums noslēgts 2005.gada 6.oktobrī. Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka nav izpildīts Civilprocesa likuma 142.panta nosacījums par nodrošinājuma nostiprināšanu nekavējoties. Norādīts, ka tiesas lēmumam par nodrošinājuma tūlītēju nostiprināšanu zemesgrāmatā ir priekšrocība pret citiem nostiprinājuma lūgumiem.

Augstākās tiesas Senāta lietā Nr.SKC–409, tāpat kā iepriekšējā lietā, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses rīcību atzinusi par pareizu, jo atteikts ierakstīt zemesgrāmatā nodrošinājumu nekavējoties. Augstākās tiesas Senāts šo Civillietu tiesu palātas lēmumu atcēlis, norādot, ka tiesa nav ņēmusi vērā Civilprocesa likuma 142.panta pirmās daļas noteikumus, proti, ka tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties.

Izskatot blakus sūdzību atkārtoti, Civillietu tiesu palāta atkārtoti noraidījusi blakus sūdzību, atzīstot, ka Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese rīkojusies pareizi, piemērojot Zemesgrāmatu likuma 73.panta noteikumus. Par šo Civillietu tiesas palātas lēmumu Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurore iesniegusi blakus protestu ar norādi, ka Civillietu tiesu palāta nav ņēmusi vērā Senāta norādījumus, kas Civillietu tiesu palātai bija obligāti, izskatot lietu no jauna. Augstākās tiesas Senāts protestu apmierinājis, norādot, ka prasības nodrošinājuma prioritāte jau apspriesta un atzīta arī citās Senāta lietās.

Tāds pats atzinums taisīts Senāta lietās Nr.SKC–384 un SKC–667.

Augstākās tiesas Senāta lietā Nr.SKC–285 blakus sūdzību par atteikumu nostiprināt zemesgrāmatā hipotēku sakarā ar nodokļu parādu piedziņu Ls 1 474 016 iesniegusi Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālā iestāde. Atteikums bija pamatots ar to, ka zemesgrāmatā, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.¹panta pirmās daļas 2.punktu, ierakstāma ķīlas atzīme, nevis hipotēka. Arī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atzinusi, ka Valsts ieņēmumu dienests nav hipotekārais kreditors. Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka blakus sūdzība ir pamatota, jo nepamatoti nav piemērots likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.pants. Kā noteikts šī likuma 26.panta trešās daļas 3.punktā, nokavētos nodokļu maksājumus piedzen Civilprocesa likuma E daļas noteiktajā kārtībā un tās 602.pantā paredzēts, ka piedzinējam neatkarīgi no piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu ir tiesības prasīt, lai nostiprina zemesgrāmatā hipotēku piedzenamās summas apmērā.

Augstākās tiesas Senāta lietā Nr.SKC–679 blakus sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006.gada 19.jūnija lēmumu iesniegusi Ādažu pagasta padome. Civillietu tiesu palāta atzina par pamatotu Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses atteikumu nostiprināt Ādažu pagasta padomei īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kuru pagasta padome ieguvusi, izmantojot pirmpirkuma tiesības. Atteikums motivēts ar to, ka pārdevējs nebija iesniedzis piekrišanu nostiprinājumam. Augstākās tiesas Senāts atzina zemesgrāmatu tiesneses un Civillietu tiesu palātas nostāju par nelikumīgu. Senāts atzina, ka pārdevējs savu piekrišanu nekustamā īpašuma nostiprinājumam uz pircēja vārda ir devis, kas paliek spēkā arī gadījumā, kad pirkuma līgumā kā ieguvējs iestājas pašvaldība uz pirmpirkuma tiesību pamata. Šajā gadījumā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta kļūdaini piemērojusi Zemesgrāmatu likuma 61.panta pirmās daļas 2.