Pēdējo nedēļu aktuālais notikums neapšaubāmi ir Gruzijas un Dienvidosetijas konflikts, kurā ir iesaistījusies arī Krievijas Federācija. Notikumus Gruzijā vērtē ne vien sabiedrība un politiķi, bet arī juristi. 2008. gada 20. augustā uz sēdi pulcējās Latvijas Juristu biedrības (LJB) prezidijs, lai apspriestu situāciju Gruzijā un sniegtu juridisku vērtējumu.

LJB prezidijs apsprieda starptautisko tiesību ekspertu Māra Lejnieka, Mārtiņa Paparinska un Ievas Miļūnas sagatavoto situācijas analīzi. Eksperti savā atzinumā secināja, ka Gruzijas spēka lietošana Dienvidosetijā nav agresija, jo Dienvidosetija nav valsts starptautisko tiesību izpratnē. Ņemot vērā osetīnu separātistu spēku uzbrukumus un kopīgo miera uzturētāju nespēju tos novērst, šobrīd nav iespējams noteikt, vai Gruzija ir pārkāpusi 1992. gada Soču līgumu. Taču jebkurā gadījumā iespējamais Soču līguma pārkāpums neattaisnojot Krievijas spēka lietošanu. Savukārt Krievijas spēka lietošana pret Gruziju ir pārkāpusi ANO Statūtu 2. panta ceturtajā daļā noteikto spēka lietošanas aizliegumu. Šim Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumam, pēc ekspertu viedokļa, nav starptautiski tiesiska attaisnojuma.

LJB prezidijs arī vienojās par īsa paziņojuma pieņemšanu, kurā paustu savu vērtējumu par notikumiem Gruzijā. Šajā paziņojumā LJB prezidijs nosodīja spēka lietošanu pretēji ANO Statūtiem, kā arī humanitāro un cilvēktiesību pārkāpumus, tāpat LJB prezidijs konstatēja, ka Krievija ir pārkāpusi ANO Statūtus un tai ir iestājusies starptautiski tiesiskā atbildība. LJB prezidijs pauda arī cerību, ka Krievijas un arī Gruzijas atbildība par starptautisko tiesību pārkāpumiem tiks konstatēta juridiski – ANO Starptautiskās tiesas, Starptautiskās krimināltiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesos.

Jānis Pleps

Latvijas Juristu biedrības paziņojums par spēka izmantošanu Gruzijā

1.         Latvijas Juristu biedrība nosoda spēka izmantošanu Gruzijā pretēji Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, kā arī humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus.

2.            Krievijas Federācija ir pārkāpusi ANO Statūtu 2. panta ceturto daļu, un atbilstoši starptautiskajām tiesībām ir iestājusies Krievijas valsts atbildība, kas ietver pienākumu:

•            nekavējoties pārtraukt pārkāpumu,

•          sniegt garantijas, ka šādi pārkāpumi neatkārtosies,

•            nodrošināt restitūciju vai kompensācijas Gruzijai un cietušajām privātpersonām.

3.            Ievērojot starptautisko tiesību pārkāpuma fundamentālo raksturu, starptautiskai sabiedrībai, tostarp arī Latvijas valstij, ir ne tikai tiesības, bet arī juridiski pienākumi, to skaitā:

•          neatzīt pastāvošo prettiesisko situāciju,

•            neatbalstīt pastāvošo prettiesisko situāciju,

•          veikt visus starptautiskajās tiesībās paredzētos pasākumus tās izbeigšanai.

4.            Krievijas valsts atbildību, iespējamo Gruzijas valsts atbildību un personu individuālo kriminālatbildību var panākt arī juridiski:

•          ANO Starptautiskajā tiesā,

•          Eiropas Cilvēktiesību tiesā,

•            Starptautiskajā krimināltiesā.

5.         Militārā spēka lietošana, pat ja tā ir tiesiska, ne vienmēr ir saprātīgs līdzeklis taisnīguma nodrošināšanai. Latvijas Juristu biedrība atbalsta strīdu risinājuma meklēšanu miermīlīgu sarunu ceļā.