Latvijā nav statistikas datu par partnerattiecībās dzīvojošajiem pāriem, tomēr neviens nenoliegs, ka partnerattiecību jautājums ir aktuāls un ka savienība starp sievieti un vīrieti bez laulības reģistrācijas ir plaši izplatīta. Netieši par partnerattiecību aktualitāti Latvijā liecina statistikas dati par bērniem, kuri dzimuši ārpus laulības. Tā, piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2007. gadā no visiem dzimušajiem bērniem 10 000, tas ir, 43%, bija dzimuši ārpus laulības. Salīdzinājumam – 1980. gadā no visiem dzimušajiem tikai 4434 bērni jeb 12% bija dzimuši ārpus laulības.¹ Uzmanības vērts ir fakts, ka visā Eiropā ārpus laulības dzimušo bērnu skaits svārstās no 5% līdz pat 60% no visiem dzimušajiem, kas ļauj secināt, ka partnerattiecības ir plaši izplatīta parādība arī citās valstīs.²

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datus par ārpus laulībā dzimušajiem bērniem 2007. gadā apstiprina arī Dzimtsarakstu departamenta sniegtā informācija: 2007. gadā Latvijā reģistrētas 15 473 laulības, savukārt šajā gadā dzimušo bērnu skaits sasniedz 23 200, t. sk. 1733 bērniem nav ieraksta par tēva personību, 8762 bērniem paternitāte noteikta, pamatojoties uz vecāku kopīgu iesniegumu, bet 288 bērniem paternitāte noteikta, pamatojoties uz tiesas spriedumu.³ Var secināt, ka 2007. gadā Latvijā ārpus laulības piedzimuši gandrīz 50% no visiem dzimušajiem bērniem.

Papildus augstiem statistikas rādītājiem par bērnu piedzimšanu ārpus laulības svarīgi noskaidrot arī Latvijas iedzīvotāju viedokļus par iespēju dzīvot ar pretējā dzimuma partneri bez laulības noslēgšanas. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, veicot aptauju "Demogrāfija un ģimenes stāvoklis Latvijā" Bērnu un ģimenes lietu ministrijas uzdevumā, noskaidroja, ka 72% aptaujāto uzskata par pieņemamu partneru kopdzīvi bez laulības noslēgšanas.⁴

Tātad jāsecina, ka partnerattiecības Latvijā veido būtisku daļu no savienības starp sievieti un vīrieti ārpus laulības, bērnu piedzimšanas skaits šādās savienībās katru gadu tikai palielinās, Latvijas iedzīvotāji, kā arī partneri uzskata par pieņemamu un viņu gribai atbilstošu attiecību režīmu bez laulības noslēgšanas, kas kopumā liecina par partnerattiecību aktualitāti.

Problēmas ar partnerattiecībām rada nepietiekams tiesiskais regulējums un partneru neaizsargātība likuma priekšā, valstu atšķirīgie uzskati par partnerattiecībām kā savienību starp viena dzimuma pārstāvjiem, reliģiskie uzskati, kas nosoda attiecības bez laulības, kā arī pastāv citi problēmjautājumi partnerattiecību sakarā.

Aktuāla problēma ir arī jēdziena "partnerattiecības" definēšana. Tā, pasaulē nav vienotas partnerattiecību definīcijas. Katras valsts tiesību aktos un nejuridiskajā leksikā, ņemot vērā partnerattiecību vēsturiskos attīstības aspektus, atzīšanu un izplatību valsts mērogā, kā arī normatīvā regulējuma esamību un mērķi, ir atšķirīga pieeja partnerattiecību definējumam un praktiskajai atzīšanai.

Aplūkojot dažu valstu normatīvajos aktos lietotos terminus, lai apzīmētu situāciju, kad sieviete un vīrietis dzīvo faktiski kā laulātie, bet nav oficiāli reģistrējuši laulību, valstu normatīvajos aktos tiek lietoti šādi jēdzieni:

– de facto savienība;

– partnerattiecības;

– iekšējas partnerattiecības;

– konkubināts;

– kopdzīve;

– civilsavienība;

– civilpartnerattiecības;

– ilgstoša (permanenta) partneru savienība;

– ar likumu noteikta kopdzīve;

– reģistrētas partnerattiecības;

– nereģistrētas partnerattiecības;

– formāla savienība;

– reģistrētas attiecības, kas nav laulība, u. c.⁵

Izvērtējot minētos jēdzienus, var secināt, ka izšķirami divi partnerattiecību veidi:

1) reģistrētas partnerattiecības;

2) nereģistrētas partnerattiecības.

Būtiskākā šo divu partnerattiecību tiesiskā regulējuma atšķirība ir reģistrācijā.

Izpētot Francijas, Zviedrijas, Ungārijas un Slovēnijas normatīvajos aktos pastāvošās partnerattiecību definīcijas, tika atrastas šādas:

– konkubināts (Francija) ir de facto savienība, kas izpaužas kā kopdzīve stabilās un ilgstošās attiecībās starp viena dzimuma vai divu dzimumu personām, kas dzīvo kā pāris;⁶

– kopdzīve (Zviedrija) ir divu personu, kas dzīvo kopā, ilgstošas attiecības, pastāvot kopīgai saimniecībai;⁷

– konkubināts (Ungārija) – ja vien nav pretēji likumā norādīts – divu personu kopdzīve kopējā saimniecībā, nenoslēdzot laulību, pastāvot emocionālai saiknei un ekonomiskai līdzdalībai;⁸

– kopdzīve (Slovēnija) ir patstāvīga vīrieša un sievietes, kuri nav precējušies, kopdzīve.⁹

Partnerattiecību tiesisko regulējumu ietekmē valsts iedzīvotāju tradīcijas, vēsture, reliģija un citi faktori. Jāatzīst, ka pēdējos gados ir novērojama daudz liberālāka attieksme pret partnerattiecībās dzīvojošiem pāriem.¹⁰ Ikvienā valstī ir pāri, kas dzīvo kopā, un tiem nav nekādu šķēršļu laulības noslēgšanai, tomēr laulību viņi nereģistrē. Valsts izvēle ir, vai tā vēlas atzīt un regulēt šādas attiecības vai ne. Līdzīgas izvēles priekšā ir arī Latvija. Partnerattiecību regulējums normatīvajā līmenī saistīts ne tikai ar globālām pārmaiņām ģimenes tiesībās, tas skar arī sabiedrības apziņu par laulības institūta pamatvērtībām, neizslēdzot laulības kā tiesību institūta nozīmes un vienas no sabiedrības pamatvērtībām mazināšanu sabiedrībā. Tāpēc likumdevējam, pieņemot politisku lēmumu par partnerattiecību regulējumu Latvijā, ir jāizvērtē pieņemtā regulējuma ietekme uz laulības tiesību institūtu, kā arī jēdziena "partnerattiecības" atšķirīgā iz­pratne un definējums citās pasaules valstīs. Pēc latviešu valodas tradīcijas un Civillikuma terminoloģijas faktiskas kopdzīves apzīmējumam bez laulības noslēgšanas attiecībās starp sievieti un vīrieti varētu izmantot jēdzienu "ārpus laulības savienība". Izvēloties lietot šo terminu nereģistrētu partnerattiecību definīcijai, būtu jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem: pirmkārt, vārdi "ārpus laulības" norādītu uz faktu, ka nereģistrētas partnerattiecības iespējamas tikai tajā gadījumā, ja neviens no partneriem neatrodas laulībā vai to starpā nepastāv laulība un, otrkārt, tas norādītu uz faktu, ka nereģistrētas partnerattiecības var pastāvēt tikai un vienīgi starp sievieti un vīrieti, jo vārds "laulība" ir piemērojams tikai attiecībā uz sievietes un vīrieša savienību saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 110. pantu. Otrkārt, vārdam "savienība" Latviešu valodas vārdnīcā ir sniegts šāds skaidrojums – vienotība (par cilvēkiem, cilvēku grupu).¹¹ Tādējādi tiek norādīts uz nepieciešamību konstatēt partneru vēlmi būt vienotiem.

Ārpus laulības savienību raksturojošās pazīmes

Nosakot priekšnoteikumus, kas nepieciešami ārpus laulības savienības konstatēšanai, valstis galvenokārt balstās uz iedzīvotāju vadošās reliģiskās piederības un vēsturiskajām paražām. Svarīgs faktors, kas ietekmē priekšnoteikumu saturu, ir arī valstu iedzīvotāju mentalitāte, temperaments. Tādējādi arī izskaidrojams valstu krasi atšķirīgais regulējums šajā jomā.

Neraugoties uz atšķirīgo regulējumu, jāatzīmē, ka lielākajā daļā valstu ārpus laulības savienības konstatēšanai tiek izvirzītas šādas pazīmes (kritēriji):

• attiecības ilgušas kādu noteiktu (ilgstošu) laika posmu, tām ir pastāvīgs raksturs;

• partneri ir atšķirīga dzimuma;

• neviens no partneriem nesastāv laulībā;

• partneri ir sasnieguši minimālo vecumu, kas nepieciešams laulības noslēgšanai;

• partneriem ir kopīgs bērns;

• nepastāv citi šķēršļi, kas liegtu partneriem noslēgt laulību.¹²

Analizējot citu valstu normatīvos aktus, var konstatēt, ka viens no izplatītākajiem kritērijiem, lai noteiktu un atzītu ārpus laulības savienību, ir noteikts partnerattiecību pastāvēšanas ilgums. Vairākumā valstu ir noteikts konkrēts šādu attiecību minimālais ilgums, kas parasti svārstās no viena līdz pat pieciem gadiem. Šajā sakarā var minēt šādu piemēru: Albertā, vienā no Kanādas konservatīvākajām provincēm, pēc tam, kad tiesa vairākkārt atzina, ka uz partnerattiecībās esošiem pāriem attiecināms analogs regulējums kā laulātajiem likumdevējs veica grozījumus Ģimenes laulāto likumā, iekļaujot "laulāto" definīcijā arī personas, kas ir pretēja dzimuma, ja starp tām pastāv laulībām pielīdzināmas (angļu val. – marriage-like) attiecības ilgāk nekā trīs gadus.¹³

Savukārt citās valstīs, kas regulē ārpus laulības savienības jautājumus, noteikts, ka attiecībām jāpastāv ilgstošu laiku. Tā, piemēram, Slovēnijā likumdevējs ir noteicis, ka ārpus laulības savienībai ir "jāpastāv ilgāku laiku". Šāds definējums uzliek pienākumu katru lietu vērtēt atsevišķi. Par ilgstošu laiku uzskatāms tāds laiks, kas ļauj saskatīt līdzību ar laulāto attiecībām.¹⁴ Valstīs, kuras nosaka minimālo attiecību pastāvēšanas laiku, normatīvais regulējums paredz, ka attiecībām ir jāpastāv, sākot no viena gada līdz pat pieciem gadiem.¹⁵

Bez laika kritērija ārvalstu tiesu praksē tiek uzsvērts, ka partnerattiecībām ir jābūt pastāvīgām, nepārtrauktām un stabilām – tādējādi ārpus laulības savienības konstatēšanu izvērtē tiesību normu piemērotājs.¹⁶ Atsevišķos gadījumos laiks, kas nepieciešams, lai konstatētu ārpus laulības savienības ilgumu, var tikt samazināts, ja personām ir kopīgs bērns. Prasība konstatēt vēl papildu kritērijus liekas tikai pašsaprotama, jo ir iespējami gadījumi, kad sieviete ar vīrieti var dzīvot kopā bez vēlmes veidot laulībai līdzīgas attiecības vai arī attiecībām ir periodiskuma raksturs.

Bērna esamība ir priekšnoteikums, kas varētu saīsināt laiku, kas pārim jādzīvo kopā, lai konstatētu ārpus laulības savienību. Bērns uzliek papildu atbildību ne tikai vecākiem, bet arī valstij, nosakot bērnam papildu aizsardzību.

Jāievēro, ka ārpus laulības savienībā kādam no partneriem var būt bērns no iepriekšējām attiecībām, tādējādi var nošķirt šādus ārpus laulības savienības modeļus attiecībā uz bērniem:

1) bērna vecāki ir ārpus laulības savienībā esošs pāris;

2) bērns ir dzimis, tā vecākiem esot ārpus laulības savienībā, taču šī ārpus laulības savienība ir izjukusi, un bērns dzīvo ar vienu no vecākiem, kurš dzīvo jaunā ārpus laulības savienībā;

3) bērns ir dzimis, vecākiem esot laulībā, tomēr laulība ir šķirta, un bērns dzīvo ar vienu no vecākiem, kurš dzīvo jaunā ārpus laulības savienībā.

Problēmas var būt gadījumos, kad jānosaka attiecību režīms, kas pastāv starp bērnu un bērna mātes partneri. Proti, paternitātes pieņēmums darbojas tikai attiecībā uz laulātajiem.

Jānorāda, ka citās valstīs¹⁷ ārpus laulības savienības pastāvēšana nav pietiekams pamats, lai automātiski noteiktu bērna paternitāti.

Gadījumos, kad partneriem piedzimis kopīgs bērns, ir tiesiski attaisnojami noteikt īsāku termiņu ārpus laulības savienības konstatēšanai, lai attiecību izjukšanas gadījumā bērna vecāku īpašums tiktu sadalīts iespējami taisnīgi, kā arī lai aizsargātu bērna tiesības, ņemot vērā, ka viņam būtu jāturpina dzīvot kopā ar vienu no vecākiem.

Praksē valda vienprātība, ka ārpus laulības savienībai ir jābūt pakļautai ekskluzivitātes noteikumam, lai varētu iestāties partnerattiecībām piemērojamās juridiskās sekas.¹⁸ Proti, ārpus laulības savienības regulējumam var pakļaut tikai personas, kuras neatrodas laulībā vai citā ārpus laulības savienībā.

Jāpiezīmē, ka Francijā var konstatēt ārpus laulības savienības pastāvēšanu arī gadījumos, kad viens no partneriem vai abi ir laulāti ar trešajām personām.¹⁹ Domājams, ka atkāpšanās no ārpus laulības savienības nav vēlama, jo rada tiesisku iespēju vairāku laulību un ārpus laulības savienību pastāvēšanai vienlaikus.

Lielākajā daļā valstu, lai uz personām varētu attiecināt ārpus laulības savienības regulējumu, personai ir jāsasniedz noteikts vecums. Tā, piemēram, Horvātijā un Jaunzēlandē personai ir jābūt vismaz 18 gadus vecai, bet Portugālē – 16 gadus vecai.²⁰ Tā kā Latvijas Republikas Civillikuma 32. pants noteic, ka persona nav tiesīga stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas (izņemot īpašus izņēmuma gadījumus, kad tas iespējams ar aizbildņu attiecīgu atļauju), vienlaikus būtu jāparedz, ka arī ārpus laulības savienība iespējama vienīgi starp personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu.

Dzimuma nozīme ārpus laulības savienībā

Vairākas valstis ārpus laulības savienības regulējumam pakļauj ne tikai atšķirīga dzimuma pārus, bet arī viena dzimuma pārus vai arī ārpus laulības savienības regulējumu piemēro attiecībā uz jebkādu dzimumu kombināciju.²¹

Attiecībā uz dzimuma kritēriju ārpus laulības savienības jomā valstīm ir dažāda pieeja. Galvenokārt katoļticīgajās Latīņamerikas valstīs (piemēram, Peru, Bolīvijā, Venecuēlā) normatīvajos aktos ir viennozīmīgi noteikts, ka ārpus laulības savienību attiecības var tikt veidotas tikai starp divām pretējā dzimuma personām (t. i., starp vīrieti un sievieti). Dažās no šīm valstīm normatīvajos aktos netiek noteikts, ka ārpus laulības savienība var būt tikai starp vīrieti un sievieti, tā vietā paredzot, ka ārpus laulības savienības attiecības var veidot tikai tādas personas, kurām ir tiesībspēja stāties laulībā. Tātad šajās valstīs personas dzimums kā ārpus laulības savienības atzīšanas priekšnosacījums ir uzskatāmi redzams.

Izanalizējot vairāku valstu nostāju partnerattiecību tiesiskajā regulējumā, jāsecina, ka sabiedrības negācijas un bailes noregulēt partnerattiecības normatīvajā līmenī izraisa divas pamatproblēmas, proti, viendzimuma partnerattiecību pastāvēšana, kas lielākajai sabiedrības daļai nav pieņemams, un dominējošs viedoklis, ka, legalizējot partnerattiecības, laulības institūts izzudīs.

¹ Informācija no izziņas Nr. 1101-12/2455, kuru 2008. gada 8. oktobrī iz­sniegusi Centrālās statistikas pārvalde.

² Informācija saskaņā ar Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences saņemto ziņojumu par starptautisko tiesību attīstību attiecībā uz kopdzīvi ārpus laulības, t.sk. reģistrētām partnerattiecībām, 5. lpp.

³ Informācija no izziņas Nr. 16.1-6/829, kuru 2008. gada 6. oktobrī iz­sniedzis Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments.

⁴ Pētījums "Demogrāfija un ģimenes stāvoklis Latvijā" Pieejams:http://www.bm.gov.lv/lat/informacija_jums/petijumi/?doc=11023

⁵ Informācija saskaņā ar Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences saņemto ziņojumu par starptautisko tiesību attīstību attiecībā uz kopdzīvi ārpus laulības, t.sk. reģistrētām partnerattiecībām, 6.–8. lpp.

⁶ Pacte civil de solidarite.

⁷ Swedish registered partnership law.

⁸ Civil Code of Hungary, Article 685/A.

⁹ Marriage and Family Relations Act (1976), Article 12.

¹⁰ Geč-Korošec M., Kraljič S. The influence of validity established cohabition on legal relations between cohabitants in Slovene law, The international survey of family law, [b.i.], United Kingdom, p. 383.

¹¹ Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 1998, 718. lpp.

¹² Informācija saskaņā ar Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences saņemto ziņojumu par starptautisko tiesību attīstību attiecībā uz kopdzīvi ārpus laulības, t.sk. reģistrētām partnerattiecībām, 10.–12. lpp.

¹³ Bala N. Court decisions on same-sex and unmarried partners, spousal rights and children, The international survey of family law, [b.i.], United Kingdom, p.48.

¹⁴ Geč-Korošec M., Kraljič S. The influence of validity established ohabition on legal relations between cohabitants in Slovene law, The international survey of family law, [b.i.], United Kingdom, p.385.

¹⁵ Sk., piemēram: Portugese Codigo Civil, Article 326 (Portugāle), Croatian Family law, Paragraph 3 (Horvātija), Partnership Law of Aragon (Spānija).

¹⁶ Sk., piemēram: French Civil code, Article 515-8 (Francija), Swedish Cohabition Act (Zviedrija).

¹⁷ Sk., piemēram: Civil Code of Quebec (Canada), Article 540.

¹⁸ Informācija saskaņā ar Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences saņemto ziņojumu par starptautisko tiesību attīstību attiecībā uz kopdzīvi ārpus laulības, t.sk. reģistrētām partnerattiecībām, 11. lpp.

¹⁹ French Civil Code, Article 515-8.

²⁰ Skatīt attiecīgi: 1) Croatian Cohabition Law, Article 3; 2) New Zealand Property (Relationships) Act, Article 2D; 3) Law of Portugal on de facto unions, Article 2a.

²¹ Saskaņā ar Francijas Civilkodeksa 515-8.pantu.