Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) 2026. gada 3. septembra spriedums lietā C-798/24, Jautiva,¹ kas pieņemts pēc Satversmes tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par akciju sabiedrību akcionāru personas datu publiskošanu, no pirmā acu uzmetiena varētu šķist vēl viens spriedums pēdējos gados arvien plašākajā personas datu aizsardzības judikatūrā. Tomēr sprieduma nozīme ir plašāka. Tiesa ne vien precizē Direktīvas (ES) 2017/1132 tvērumu un turpina lietā Luxembourg Business Registers aizsākto pieeju personas datu publiskai pieejamībai, bet arī diezgan uzskatāmi parāda robežu starp sabiedriski noderīgu publiskumu un tā juridisko nepieciešamību. Savukārt šī robeža ļauj uzdot jau nedaudz citu jautājumu – cik plaša ir likumdevēja un arī tiesas juridiskās izvēles telpa situācijā, kad vairāki risinājumi var kalpot leģitīmam mērķim, bet atšķirīgi ierobežo pamattiesības?

Lietas nozīmi zināmā mērā apliecina arī tās dalībnieku loks. Rakstveida apsvērumus Tiesai iesniedza ne vien pieteikuma iesniedzēji un Latvijas valdība, bet arī Polijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas valdības, kā arī Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Lai arī no publiski pieejamās informācijas nav iespējams rekonstruēt lietas dalībnieku apsvērumu argumentāciju, tomēr šāds procesa dalībnieku loks uzsver šī jautājuma aktualitāti un nozīmīgumu.