Judikatūra ir tiesību palīgavots Latvijas tiesiskajā sistēmā, ar kuru tiek nodrošināts taisnīgums.¹ Tā kā gan tiesību normas, gan judikatūra ir pastāvīgā attīstībā, rodas situācijas, kad starp judikatūras atziņām ir pretrunas jeb kolīzijas.² Latvijā pastāv metodes, ar kurām risina kolīzijas starp tiesību normām,³ taču nav sistematizēts, kā risināt kolīzijas starp judikatūras atziņām.⁴ Sistematizācija dotu tiesību normu piemērotājam kritērijus, kas atvieglotu izvēli pretrunīgu atziņu gadījumā. Citās valstīs šis jautājums ir risināts, kā visuzskatāmāko var minēt Lundas Universitātes profesora Aleksandra Pečeņika (Aleksander Peczenik, 1937–2005) iedalījumu. Šajā iedalījumā uzskaitīti kritēriji, kas ietekmē judikatūras atziņas autoritāti, tādējādi nosakot, kurai atziņai pretrunu gadījumā dodama priekšroka.⁵ Iedalījumu modificētā veidā vajadzētu pārņemt Latvijas tiesiskajā sistēmā, pielāgojot to Latvijas tiesiskās sistēmas specifikai.

Vispārējo jurisdikciju tiesu judikatūra ir tiesību palīgavots, savukārt Satversmes tiesas (turpmāk – ST), Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūra ir tiesību pamatavots, kas ir vispārsaistošs. Tā kā atšķiras šo tiesu nolēmumu juridiskais spēks, vajadzīgi atšķirīgi kritēriji, kas ietekmē to judikatūras atziņu piemērojamību.

Vispirms tiks izvirzīts iedalījums, kas tiesību normu piemērotājiem atvieglo izvēli vispārējās jurisdikcijas tiesu pretrunīgu judikatūras atziņu gadījumā. Tālāk tiks analizēts ST, ECT, un EST judikatūras saistošais spēks un šo tiesu judikatūru savstarpējā mijiedarbība, kā arī piedāvāts risinājums šo tiesu judikatūras kolīziju risināšanai. Šajā rakstā attiecībā uz šīm tiesām izmantots jēdziens “judikatūra”, lai gan tas nav precīzs, jo šo tiesu nolēmumi ir vispārsaistoši.

1. Kolīzijas starp vispārējās jurisdikcijas tiesu judikatūras atziņām

Atbilstoši tiesību avotu daudzveidības principam, tiesību normu piemērotāji balstās gan uz patstāvīgajiem tiesību avotiem, gan tiesību palīgavotiem, lai lieta tiktu izspriesta taisnīgi. Pie tiesību palīgavotiem pieder vispārējo jurisdikciju tiesu judikatūra, kuru izmanto nolēmumu motīvu daļas argumentācijā.⁶ Uzticību tiesību sistēmai sekmē vienveidīga tiesu prakse, jo tā nodrošina, ka līdzīgas lietas tiks izspriestas līdzīgi.

Praksē rodas situācijas, kad nepieciešams atkāpties no iepriekšējām judikatūras atziņām⁷ vai kad starp nolēmumiem ir pretrunīgas atziņas.⁸ Kolīzijas starp judikatūras atziņām ir situācija, kad divos vai vairāk nolēmumos ir pretrunīgas atziņas par vienu un to pašu tiesību jautājumu, piemēram, kā interpretēt konkrēto rakstīto tiesību normu, vai kā pareizi konkretizēt kādu vispārējo tiesību principu vai citu tiesību jautājumu.

1.1 Citu valstu atziņas

Citu valstu autori ir izstrādājuši ieteikumus, kā risināt kolīzijas starp judikatūras atziņām. Konstatējot pretrunas starp judikatūrā ietvertajām atziņām, tiesai ir jāizvērtē, kurai atziņai dodama priekšroka.⁹ Lundas Universitātes profesors A. Pečeņiks norāda apstākļus, kas ietekmē nolēmuma autoritāti jeb kuriem nolēmumiem pretrunu gadījumā ir dodama priekšroka. Sistematizācija attiecas uz Zviedrijas tiesībām – a) Augstākās tiesas nolēmumiem ir lielāka nozīme nekā zemāku tiesu instanču; b) starp Augstākās tiesas nolēmumiem, lielāka nozīme ir tiem, kas veikti plenārsēdē; c) jaunākiem nolēmumiem ir lielāka nozīme nekā vecākiem, ja starp tiem ir pretrunas; d) ja nolēmums nav bijis vienbalsīgs vai tas ticis kritizēts tiesību doktrīnā, tam ir mazāka nozīme; e) jaunajam nolēmumam ir lielāka nozīme, ja tas risina problēmu, ko nepietiekami risina normatīvais regulējums; f) publicētiem nolēmumiem ir lielāka nozīme; g) nolēmuma pilnajam tekstam ir lielāka nozīme nekā kopsavilkumam, h) vairākiem līdzīgiem nolēmumiem ir lielāka nozīme nekā vienam.