1. No vienpadsmit uz astoņiem soļiem

Monogrāfijas ievada vidusdaļā aplūkots Latvijas juridisko metožu mācību sākums, izceļot Dr. habil. iur. Edgara Meļķiša ieguldījumu juridisko metožu mācības attīstībā. Atsauce, protams, ir veikta uz E. Meļķiša zinātniskajā redakcijā 2003. gadā izdoto rakstu krājumu “Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesību normu piemērošanā”² (turpmāk – Vienpadsmit soļu grāmata). Kā norādīts Monogrāfijā, tad astoņu soļu izvēle, iepretim vienpadsmit soļiem, ir saistīta ar tiesību zinātnes attīstību, lai pārskatāmāk atspoguļotu tiesību normu piemērošanas procesu.³ Patiešām, aplūkojot Vienpadsmit soļu grāmatā uzskaitītos soļus, trīs no tiem drīzāk jāuzskata par papildus aplūkojamiem jautājumiem, kuri izriet no tiesību normu piemērošanas, nevis par tiesību normu piemērošanas soļiem.

Ilustrējot minēto, pirmais no šiem trim Vienpadsmit soļu grāmatā norādītajiem soļiem ir “Juridiskās metodes mācības un tiesību normu piemērošanas metodoloģijas jēdziens un nozīme”. Šis Monogrāfijā nav izdalīts kā atsevišķs solis, bet tiek aplūkots Monogrāfijas ievada pirmajā rindkopā, kurā tiek izskaidrots juridisko metožu mācības jēdziens. Domājams, ka šāda atsevišķa soļa izdalīšana Vienpadsmit soļu grāmatā bija tā laika nepieciešamība pēc vispārīgas izpratnes par tiesību normu piemērošanas procesu Latvijas tiesiskajā sistēmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kā norādījis E. Meļķisis, tad Vienpadsmit soļu grāmatas izdošanas laikā tiesību teorijas un juridisko metožu mācības jomā atbilstoši Rietumu tiesību lokam bija krietni daudz neizpratnes.⁴ Savukārt atteikšanos no šāda soļa Monogrāfijā iezīmē tas, ka Monogrāfijas uzdevums ir pavisam cits. Monogrāfija iezīmē atskaites punktu Latvijas tiesiskajā sistēmā, kur piemērot tiesību normas atbilstoši Rietumu tiesību loka tradīcijām nu jau ir kļuvusi par pašsaprotamību, kas nepieprasa atsevišķi izdalīt šādu soli tiesību normu piemērošanas procesā.