7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)
Diskusija
Latvijas valsts kodolu meklējot
30
Pārskats par diskusiju “Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums”
Pagājušajā nedēļā, 31. janvārī, Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā notika diskusija “Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums”. To rīkoja žurnāls “Jurista Vārds” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.
Foto: Boriss Koļesņikovs

"Jurista Vārdu" organizēt šādu pasākumu pamudināja vairāki apstākļi.

Iniciatīvai rīkot referendumu par otru valsts valodu Latvijā gūstot piepildījumu, pārmetumi par novēloto reakciju un nepietiekamo argumentāciju tiek veltīti ne vien politiķiem, bet arī juristiem. Tā kā "Jurista Vārds" ir lielākais Latvijas juristu forums, kura uzdevums ir veicināt tiesiskas domas un prakses attīstību Latvijā, redakcija šo kritiku uztvēra arī kā daļēji sev adresētu.

Otrkārt, argumenti, kas līdz šim izmantoti dažādu viedokļu paušanai publiskajā telpā, bijuši vairāk emocionāli, mazāk racionāli. Diskusijas mērķis bija šo situāciju kaut nedaudz mainīt, tādēļ uz pasākumu tika aicināti ne vien juristi, bet arī žurnālisti, kuri iegūto informāciju varētu nodot tālāk sabiedrībai (interese no plašsaziņas līdzekļu puses izrādījās tiešām ievērojama).

Treškārt, redakcija vēlējās pie viena galda apsēdināt pavisam dažādu uzskatu Latvijas juristus – gan tādēļ, lai raisītos spraiga saruna, gan tādēļ, lai, iespējams, veicinātu juristu savstarpēju ieklausīšanos – pat gadījumos, kad uzskatu tuvināšanās nav iespējama politiski savstarpēji izslēdzošu uzskatu dēļ.

Tika nolemts diskusiju neierobežot ar gaidāmā valodas referenduma apspriešanu. Debatēm piedāvājām pēdējā laikā aizvien plašāk lietoto jēdzienu "Satversmes kodols": kas ir valsts pamati, kādas ir to aprises un negrozāmības argumenti? Vai valsts pamatlikuma esenci drīkst papildināt, sašaurināt vai paplašināt? Principā tas bija jautājums par Latvijas tautas kā suverēna rīcības brīvību – vai tā ir absolūta, vai arī to ierobežo Satversmē iekodēti nosacījumi. Vienlaikus tas bija arī jautājums, vai Satversmes kodola grozīšanas gadījumā arī turpmāk varētu teikt, ka joprojām dzīvojam tajā Latvijas valstī, kas dibināta 1918. gada 18. novembrī.

Jāatzīst, ka uz pirmo jautājumu – kas ir Satversmes kodols – vairāk vai mazāk centās atbildēt visi diskusijas dalībnieki (sk. tālāk), savukārt valsts pamatu negrozāmības vai grozīšanas iespēju argumentācijai pasākuma ierobežotā laika dēļ sarunas dalībnieki pieskārās fragmentāri.

Protams, ir skaidrs, ka šī diskusija ir tikai viens no sākumposmiem Latvijas juristu domu apmaiņai par šiem būtiskajiem valststiesību jautājumiem. Jācer, ka viedokļu apmaiņa turpināsies un šim pasākumam sekos arī zinātniskas publikācijas. Tādējādi no gaidāmā referenduma varētu gūt arī ko pozitīvu – ja tas kalpotu par katalizatoru juridiski pietiekami skaidri iezīmēt Latvijas valsts pamatu (negrozāmās) aprises. Tas, bez šaubām, būtu ne vien nozīmīgs ieguldījums Latvijas valststiesībās, bet arī Latvijas sabiedrības saskaņas veicināšanā un valsts tālākas attīstības virziena noteikšanā.

Diskusijā "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums" piedalījās:

• LU profesors, Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Dr.iur. Ringolds Balodis,

• Latvijas Republikas tieslietu ministrs, LU lektors Gaidis Bērziņš,

• Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne,

• Publisko tiesību institūta direktors, Tiesībsarga biroja vecākais jurists Mg.iur. Arvīds Dravnieks,

• Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas loceklis, M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību teorijas un politoloģijas katedras aspirants Mg.iur. Andrejs Elksniņš,

• Centrālās vēlēšanu komisijas locekle, Saeimas deputāta palīdze Mg.iur. Elizabete Krivcova,

• Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Gunārs Kusiņš,

• zvērināts advokāts, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Mg.iur. Lauris Liepa,

• Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas locekle, LU docente Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere,

• Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Mg.iur. Inga Reine.

Diskusiju vadīja LU Juridiskās fakultātes lektors Dr.iur. Jānis Pleps.

Diskusiju "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums" varēja vērot gan klātienē, gan interneta tiešraidē – šo iespēju "Jurista Vārda" mājaslapā vien izmantoja vairāk nekā 500 interesentu. Pārraidi varēja redzēt arī Latvijas Universitātes un portāla "politika.lv" mājaslapā. Pašlaik diskusijas ierakstu iespējams noskatīties "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. Tur ievietots gan pilns pasākuma video ieraksts, gan atsevišķi būtiski fragmenti.

Dina Gailīte, "Jurista Vārda" galvenā redaktore

patīk
drukāt
VISI RAKSTI 7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)
30 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
12. Februāris 2012 / 19:03
0
ATBILDĒT
Jūs jaucat kopā divas vārdu \'vairākuma vara\' nozīmes: viena attiecas uz ikdienas lietām, bet otra uz revolūcijām.



Protams, ka \'vairākuma vara\' dažkārt spēj patriekt parlamentu un uzrakstīt jaunu konstitūciju. Turklāt, kā rāda vēsture, to darot \'vairākuma vara\' mīl valkāt vārdu \'demokrātija\'.



Bet šī nav tāda pati vairākuma vara kā tā, kas ikdienas lietās darbojas konstitūcijas robežās. Jūs taču neteiksiet, ka nav atšķirības starp \'varēt\' un \'drīkstēt\'.
mazgudrais
12. Februāris 2012 / 15:15
0
ATBILDĒT
tā kā demokrātija ir vairākuma vara, tad vairākuma viedoklis būs 1.pantam, tātad demokrātijai, atbilstošs; demokrātija ir valsts pārvaldes forma un nekas vairāk, demokrātijai ir tikai viens princips - vairākumam taisnība, kas it tik par absolūts kā princips \\\"uzvarētāju netiesā\\\";

satversmes tiesai dūšas netrūkst, par to liecina abrenes lieta;

tas, kur beidzas vara un sākas tirānija, ir subjektīvs jēdzies, piemēram, noziedznieki uzskatīs, ka viņu tupināšana cietumā par noziegumiem ir tirānija;

demokrātiska valsts ir demoktrātiska arī ar to, ka šādā valstī ir iespējams referendums par jebko, šāds referendums nebūtu iespējams krievijā, ķīna, korejā,

stversmes 1.pants kā reiz ļauj apvienot tiesu un likumdošanas varu, kā arī ierakstīt satversmē jebko citu, ja par to ir vairākums, kā arī atcelt pašreizējo satversmi, sasaukt satversmes sapulci vai ievēlēt ķeizaru;

85.panta norma - \\\"kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas\\\" jau šobrīd ļauj stipri ierobežot ST kompetenci, turklāt šitais pants, tāpat kā visi citi panti, nav nekāds hamurapi likums
1943
12. Februāris 2012 / 14:21
0
ATBILDĒT
Ja jau neatbilst demokrātijai, tad jau laikam neatbildīs arī 1. pantam. Vai ne tā? :)



Lai aizslaucītu Satversmes grozījumus vajag dūšu un argumentus. Dūšu un pārliecību vajag pat vairāk nekā argumentus.



Demokrātija ir vairākuma vara, bet demokrātija nav vairākuma tirānija. Kā tika vēstīts JV organizētajā pasākumā ir vairāki juristiem diezgan pašsaprotami jautājumi par kuriem demokrātiskā valstī referendums nav iespējams.

Latvijā nevar piem. notikt (juridiski neiespējams) referendums par likumdošanas un tiesu varas apvienošanu. Un tādu hibrīdu nevar ierakstīt 85. panta vietā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 27
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties