Latvijas Republikas Satversmes¹ 92. panta trešais teikums paredz: "Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu."

Līdz ar Administratīvā procesa likuma² stāšanos spēkā tika izvērsts Satversmes 92. panta trešā teikuma regulējums attiecībā uz personas tiesībām saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts ar valsts rīcību administratīvajā procesā.

Tiesības saņemt atlīdzinājumu par nepamatotu valsts iejaukšanos personas tiesībās vai nepamatotu personas tiesisko interešu aizskārumu tika nostiprinātas Administratīvā procesa likuma 92. pantā, kas paredz, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, tad Administratīvā procesa likuma 92. pants ir vispārēja tiesību norma un neizslēdz atlīdzinājuma piešķiršanu arī par tādu personas tiesību aizskārumu, kas nodarīts ar tiesisku administratīvo aktu vai tiesisku faktisko rīcību, tādos gadījumos, ja personai noteiktais tiesību ierobežojums ir nesamērīgs.³

Kā viena no situācijām, kurā var rasties nesamērīgs personas tiesību ierobežojums, ir, ja persona atrodas situācijā, kuru likumdevējs, izdodot tiesību aktu, nav paredzējis un noregulējis. Proti, tiesību zinātnē ir atzīts, ka tiesību norma ir abstrakta, tā attiecas uz visiem sabiedrības locekļiem un uz abstraktu vairākkārtēju gadījumu skaitu, tā nav domāta atsevišķa indivīda vienreizēja gadījuma regulēšanai.