Brīvās tirgus ekonomikas apstākļos tiek pirkti un pārdoti dažādu veidu pakalpojumi un preces. Taču atsevišķiem šāda veida darījumiem piemīt sabiedrisks kaitīgums, kas var nodarīt vai nodara kaitējumu atsevišķu personu interesēm un būtiski pārkāpj šo personu tiesības. Apzinoties šo kaitīgumu, Latvijā likumdevējs ir kriminalizējis dažādu veidu "uzpirkšanas". Pie kriminālatbildības ir paredzēts saukt gan kukuļdevējus (Krimināllikuma 323. pants), gan komerciālos uzpircējus (199. pants), gan ietekmes pircējus (326.¹ pants), gan liecinieka, cietušā, personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā, pieteicēja, eksperta vai tulka uzpircējus (301. pants). Kā arī uzpirkšanas pazīmes saskatāmas politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgās finansēšanas veicēja darbībās (288.² pants), personu darbībās, kuras organizē jebkuru noziedzīgu nodarījumu mantkārīgā nolūkā, piemēram, slepkavību pasūtītāja darbībās (20. panta otrā daļa un 117. panta 9. punkts) utt.

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2012. gada 13. decembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā" (turpmāk – Likuma grozījumi), kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī, Latvijā tika kriminalizēts vēl viens uzpirkšanas veids – prettiesiskā labumu došana.