Normu konkurences un noziedzīgu nodarījumu kopības vispārīgs raksturojums

Normu konkurence. Iekams runāt par noziedzīgu nodarījumu kopību un to veidu nošķiršanu, vispirms jāizslēdz normu konkurence – tas ir pirmais uzdevums.

Latvijas krimināltiesībās normu konkurence parasti tiek definēta šādi: normu konkurence ir tad, ja kādas personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums atbilst vairākiem citiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, kas paredzēti Krimināllikuma Sevišķās daļas dažādos pantos vai pantu daļās (punktos), no kuriem tad jāizvēlas viens, kas vispilnīgāk atbilst radītajam kaitējumam, jo izdarīts ir tikai viens noziedzīgs nodarījums.¹ Visos normu konkurences gadījumos nodarījums jākvalificē tikai pēc viena panta vai panta daļas (punkta), ņemot vērā konkurējošo noziedzīgo nodarījumu sastāvu uzbūves īpatnības un tajos ietverto pazīmju atšķirības.²

Šai definīcijai kopumā var piekrist, tomēr to var formulēt precīzāk: normu konkurence pastāv tad, ja viens nodarījums formāli atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, bet kvalificējams tikai pēc vienas normas, jo tā pilnībā aptver gan personas rīcību, gan ar šo rīcību radīto kaitējumu vai apdraudējumu. Piemēram, aizliegta priekšmeta pārvadāšana formāli atbilst gan pārvadāšanas, gan glabāšanas sastāvam, taču pietiek ar pārvadāšanas inkriminēšanu, jo šis sastāvs pilnībā aptver arī glabāšanu pārvadāšanas laikā un ar to saistīto apdraudējumu.

Juridiskajā literatūrā normu konkurenci nereti dēvē arī par kolīziju.³ Tomēr šāds apzīmējums nav precīzs: kolīzija nozīmē normu pretrunīgumu, bet konkurence – normu pārklāšanos, ja starp normām pretrunu nav. Tādēļ šajā rakstā turpmāk lietots termins “normu konkurence”.

Noziedzīgu nodarījumu kopība. Atšķirībā no normu konkurences noziedzīgu nodarījumu kopības – ideālās un reālās – gadījumā kvalifikācija tikai pēc vienas normas neaptver visu noziedzīgās rīcības apjomu un/vai tās radīto kaitējumu vai apdraudējumu, tādēļ jāpiemēro divas vai vairākas normas, bet reālās kopības gadījumā – arī vienu un to pašu normu vairākkārt. Piemēram, persona, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, vienlaikus var izvairīties no tiesas nolēmuma pildīšanas, ja transportlīdzeklis vadīts laikā, kad ar tiesas spriedumu tai atņemtas vadīšanas tiesības; šādā gadījumā personas rīcība atbilst gan Krimināllikuma 262. panta 1.¹ daļai, gan 312. pantam. Šādā gadījumā ar vienu darbību – transportlīdzekļa vadīšanu – ir radīts divu atšķirīgu krimināltiesiski aizsargātu interešu apdraudējums, tādēļ kvalifikācija tikai pēc vienas no šīm normām neaptver visu ar nodarījumu radīto apdraudējumu.

Norobežošanas grūtību iemesli. Normu konkurences un noziedzīgu nodarījumu kopības nošķiršanu apgrūtina vairāki faktori.

Pirmkārt, Krimināllikumā noziedzīgu nodarījumu kopības veidi definēti nepietiekami skaidri: ideālās kopības definīcija faktiski sakrīt ar normu konkurences pazīmēm, savukārt reālās kopības definīcijā nav akcentēta nepieciešamība to norobežot no normu konkurences.

Otrkārt, arī teorijā skaidrojumi ir vispārīgi un dažkārt pretrunīgi, bet tiesu praksē trūkst konsekventas un sistēmiskas pieejas.

Noziedzīgu nodarījumu kopības veidi

Praksē svarīgi nošķirt ne tikai normu konkurenci no noziedzīgu nodarījumu kopības, bet arī pašus kopības veidus savā starpā. Arī šajā aspektā likumā ietvertās definīcijas ir tik vispārīgas, ka tās nesniedz pat aptuvenu priekšstatu.⁴

Ideālā kopība. Autors, izvērtējot ideālās un reālās kopības izpratni vēsturiskā un tiesību salīdzinošā aspektā,⁵ secina, ka ideālajai kopībai ir šādas divas pazīmes:
1) viens nodarījums atbilst diviem vai vairākiem noziedzīgu nodarījumu sastāviem jeb, citiem vārdiem, attiecīgo noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses pazīmes vismaz daļēji sakrīt jeb krustojas;
2) nepastāv normu konkurence (kvalifikācija pēc vienas normas neaptver visu noziedzīgo rīcību un/vai visu kaitējumu vai apdraudējumu).

Piemēram, iepriekš minētajā gadījumā (Krimināllikuma 262. panta 1.¹ daļa un 312. pants) abu noziedzīgo nodarījumu objektīvo pušu kopīgā darbība – transportlīdzekļa vadīšana – pilnībā sakrīt: persona transportlīdzekli vada alkohola ietekmē (virs 1,5 promilēm) laikā, kad ar tiesas spriedumu tai atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Sakritība (krustošanās) noziedzīgu nodarījumu objektīvo pušu ietvaros iespējama arī laikposmā no noziedzīgā nodarījuma juridiskās pabeigtības līdz tā faktiskai pabeigšanai, turklāt arī īsā laika intervālā. Tas biežāk raksturīgs gadījumiem, kad viens no noziedzīgajiem nodarījumiem ir ilgstošs vai turpināts. Piemēram, Krimināllikuma 168.¹ pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ilgstošs noziedzīgs nodarījums. Juridiski tas ir pabeigts jau brīdī, kad persona ļaunprātīgi pārkāpj tiesas nolēmumā noteikto aizliegumu tuvoties cietušajam, tomēr faktiski tas turpinās, kamēr persona paliek aizliegtajās robežās. Ja šajā laikā pārkāpējs cietušajam tīši nodara vidēja smaguma miesas bojājumu, nodarījums atbilst Krimināllikuma 168.¹ pantam un 126. pantam. Šo abu noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses krustojas tikai daļēji un tikai īsā laika posmā.

Ideālā kopība principā var veidoties arī starp sagatavošanos noziedzīgam nodarījumam, no vienas puses, un cita noziedzīga nodarījuma mēģinājumu,⁶ pabeigtu noziedzīgu nodarījumu⁷ vai līdzdalību tajā,⁸ no otras puses, ja: 1) attiecīgās darbības vismaz daļēji sakrīt un 2) nav konstatējama normu konkurence. Piemēram, persona, lai radītu labvēlīgus apstākļus laupīšanas izdarīšanai, iepriekš nodara miesas bojājumu trešajai personai, kura varētu kavēt noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, piemēram, apsargam. Šādā gadījumā miesas bojājuma nodarīšana var tikt vērtēta kā patstāvīgs pabeigts noziedzīgs nodarījums un vienlaikus kā sagatavošanās laupīšanai, ja tās izdarīšana ir plānota pēc ilgāka laika.

Ņemot vērā, ka ideālajai kopībai nepieciešama noziedzīgo nodarījumu objektīvo pušu vismaz daļēja sakritība, tās konstatēšanai nepietiek ar subjektīvās puses pazīmju sakritību, piemēram, vienotu nodomu, identisku motīvu, virzību uz vienotu galamērķi vai vienlaikus pieņemtu lēmumu izdarīt vairākus nodarījumus. Tāpat ideālās kopības konstatēšanai pati par sevi nav pietiekama vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu sakritība laikā. Piemēram, ideālo kopību neveido zādzība, kas izdarīta laikā, kad paralēli notiek izvairīšanās no uzturlīdzekļu samaksas, jo šo noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses nesakrīt.

Reālā kopība. Noziedzīgu nodarījumu reālā kopība ir tad, ja konstatējamas šādas trīs pazīmes:
1) divu vai vairāku nodarījumu objektīvās puses nesakrīt (nekrustojas) nevienā to izdarīšanas posmā;
2) tie kopumā nav uzskatāmi par atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu (arī turpinātu vai ilgstošu) Krimināllikuma 23. panta izpratnē;
3) nepastāv normu konkurence (kvalifikācija pēc vienas normas neaptver visu noziedzīgo rīcību un/vai visu kaitējumu vai apdraudējumu).

Pēdējā pazīme ir būtiska tādēļ, ka, arī konstatējot vairākus nošķirtus nodarījumus, iespējama to formāla atbilstība vairākām normām, taču pietiek ar kvalifikāciju pēc vienas – plašākās – normas. Piemēram, ja pēc draudiem noslepkavot persona tiek noslepkavota, šādas darbības kvalificējamas tikai kā tīša slepkavība; papildu kvalifikācija pēc Krimināllikuma 132. panta nav nepieciešama. Šādā gadījumā smagākais kaitējums aptver vieglāko.⁹

Papildu noteikumi kopības veida noteikšanā. Ja noziedzīgā nodarījumā piedalījušās vairākas personas – līdzizdarītāji, netiešie izdarītāji, uzkūdītāji vai atbalstītāji –, jautājums par kopības veidu izšķirams attiecībā pret katru atsevišķi.