“Jurista Vārda” 2026. gada 12. maija numurā1 publicētais Alda Lieljukša raksts “Kriminālatbildība kā galējais līdzeklis” pievēršas vairākām aktuālām Latvijas krimināltiesiskā regulējuma problēmām, t.sk. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas regulējuma vēsturiskās attīstības izvērtējumam. Autors min, ka 2004. gada grozījumi likumā ieviesa jēdzienu “netieši iegūti noziedzīgi līdzekļi”, taču ilgstoši netika formulēts skaidrs šī termina saturs. Iedvesmojoties no šī vērtējuma, kā arī ņemot vērā, ka šī pārdomu raksta autoru ikdienā bieži nākas palīdzēt klientiem krimināllietās, kurās tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, rakstā tiek aplūkots, no kurienes radies šis jēdziens, kā tas ienāca Latvijas tiesiskajā regulējumā un kāpēc tā saturs ir bijis neskaidrs gandrīz 18 gadus. Tādējādi cenšoties rast atbildes uz attiecīgā tiesību jautājuma evolūcijas ietekmi uz tiesisko noteiktību, cilvēka tiesībām un juridisko domu kopumā.
1. Jēdziena “netieši iegūti līdzekļi” starptautiskā izcelsme
Jēdziena “netieši iegūti noziedzīgi līdzekļi” izcelsme balstās uz diviem avotiem. Pirmkārt, 2000. gada 15. novembra ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību2 (Palermo konvencija, Latvijā spēkā no 2003. gada 29. septembra) 2. panta e) punkts šo formulējumu nosaka tieši: “Noziedzīgi iegūti līdzekļi” nozīmē jebkuru īpašumu, kas tieši vai netieši iegūts, izdarot kādu noziedzīgu nodarījumu.
Otrkārt, Eiropas Padomes 1990. gada Strasbūras konvencija3 (Latvijā spēkā no 1999. gada 1. aprīļa) pielieto plašu noziedzīgi iegūtu līdzekļu jēdzienu, kas pēc sava satura aptver gan tieši, gan netieši iegūtu mantu.
Savukārt Eiropas Savienības Otrā direktīva 2001/97/EC,4 kas vismaz likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” grozījumu5 anotācijai6 bija tiešākais impulss Latvijas 2004. gada grozījumiem, risināja citu jautājumu: predikatīvo nodarījumu loka paplašināšanu. Tā noteica iekļaut smagos nodarījumus saistībā ar organizēto noziedzību un korupciju un pieļāva dalībvalstīm attiecināt legalizācijas atbildību uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu. Formulējums “tieši vai netieši” direktīvā neparadās. Šis standarts Latvijas tiesiskajā regulējumā 2004. gadā tika ieviests, balstoties uz Palermo konvenciju un MONEYVAL7 ieteikumiem.
2. MONEYVAL ietekme uz Latvijas regulējuma attīstību
2.1. Pirmā novērtēšanas kārta (2000)
MONEYVAL pirmās novērtēšanas kārtas vizīte Latvijā 2000. gada martā8 notika laikā, kad noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kriminalizācija Latvijā vēl bija salīdzinoši nesena. Krimināllikums bija stājies spēkā tikai 1999. gadā,9 un novērtēšanas brīdī Latvijā vēl nebija pieņemts neviens notiesājošs spriedums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tomēr vērtētāji kopumā pozitīvi novērtēja Latvijas izvei‑
doto sistēmu, norādot, ka tā paredz plašu atbildības subjektu loku un salīdzinoši stingrus sankciju mehānismus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
67311161
darbdienās: 8.30–17.00
pirmssvētku dienās: 8.30–15.00
|
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
