Gandrīz pirms gada, 2012. gada 12. decembrī, Valsts prezidents un tieslietu ministrs izdeva rīkojumu Nr. 7 "Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai". Tajā noteikts: lai nodrošinātu pārskatāmāku, kvalitatīvāku un ikvienam uztveramāku normatīvo regulējumu, ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim Tieslietu ministrijai, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju, citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām, ir jāizstrādā priekšlikumi tiesiskā regulējuma pārmērīgas jaunrades mazināšanai skaitā un apjomā, kā arī jārada priekšnoteikumi pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai.

Pamazām iztek šajā rīkojumā noteiktais laiks, līdz kuram jārada reāli priekšlikumi tā saukto normu plūdu apturēšanai Latvijā. Nevarētu teikt, ka par šo jautājumu būtu notikušas plašas publiskas diskusijas. Tāpēc vēl jo vairāk ar interesi tiek gaidīti priekšlikumi. To nozīmīgums varētu pārsniegt nacionālo līmeni.

Nesamērīgi garie likumprojekti un tos paskaidrojošie dokumenti dzen izmisumā ne tikai likuma lietotājus, bet arī pašus likumdevējus. Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citur.

Žurnālā The Economist 23. novembrī publicēts raksts Outrageous bills, ar jautājumu – kāpēc ASV Kongress raksta tik garus likumus? Likumdošanas iniciatīvu apjomi sasnieguši tādus apmērus, ka parlaments pat dažkārt spiests atteikties lemt par tiem, jo parlamentāriešiem nav pa spēkam ar tiem iepazīties. Piemēram, Imigrācijas likuma projekts izklāstīts uz 1300 lappusēm un Pieejamās aprūpes likums (Affordable care act) uz 2400 lappusēm.

1948. gadā ASV Kongresa pieņemto likumu garums bija vidēji 2,5 lappuses, savukārt tagad – 20 lappuses. Turklāt šim salīdzinājumam izmatoti ne pārāk sarežģīti likumi, kas ir salīdzinoši īsi. Tādējādi apmēram 60 gadu laikā ASV likumu teksti kļuvuši astoņas reizes garāki. Salīdzinājumā ar 1948. gadu mūsdienās Kongress pieņem mazāku skaitu likumu, toties daudz garākus. Kā vienu no iemesliem garajiem likumiem The Economist min datorizāciju, kas ļaujot mūsdienās rakstīt gandrīz bezgalīgi garus dokumentus. Tas Kongresu iedzen strupceļā.

Tātad normatīvo aktu plūdi nav tikai Latvijas problēma. Tā ir kļuvusi par visas mūsdienu cilvēces problēmu. Jaunās tehnoloģijas cilvēkam mazinājušas spēju vienlaikus izteikt savu domu kodolīgi un precīzi, datorizācija ļāvusi cilvēkiem pilnveidot grafomānijas iemaņas.

Vēl viens no iemesliem pārmērīgajam likumu daudzumam un garumam ir cilvēku savstarpējās uzticības un goda vārda nozīmes samazināšanās, ko likumdevējs cenšas kompensēt, savstarpējās attiecības regulējošās normas detalizēti iekļaujot likumā.

Iespējams, visi šie procesi izskaidro sociālā portāla Twitter popularitāti, jo tas uzjundījis cilvēku ilgas pēc īsas un skaidras komunikācijas. Tomēr daudziem izteikt savu domu 140 rakstu zīmēs izrādās milzīgs izaicinājums.