1. Sporta federācijas statusu regulējošais juridiskais ietvars

Sporta federācijas kā sava veida juridiskas personas darbību ietekmē gan privāttiesības, gan publiskās tiesības. Sporta federācijas statusa jautājumos privāttiesību vieta ir tikai pakārtota publiskajām tiesībām, tomēr nevar tikt pilnībā ignorēta. Piemēram, sponsoru piesaistē, kas ir galvenokārt privāttiesiska rakstura darbība, sporta federācijas statuss piešķir papildu prestižu.

Sporta federācijas statusa jautājumus galvenokārt regulē Sporta likums. Izvērtējot tajā iekļautās tiesību normas, Sporta likums būtu uzskatāms par piederīgu galvenokārt publisko tiesību jomai. Pirmkārt, sporta federācija ir pakļauta Sporta likumā noteiktajiem speciālajiem ierobežojumiem. No tā tālāk var secināt, ka sporta federācija nosaka savu juridisko formu un pārvaldes kārtību likumā noteikto imperatīvo ierobežojumu ietvaros.

Kā viens no būtiskākajiem Sporta likumā noteiktajiem kritērijiem – sporta federācijas obligāti veidojamas kā biedrības.³ Tāpat arī, raugoties jau tālāk, sporta federācijas var būt gan neatzītas, gan atzītas.⁴ Tādējādi no juridisko personu vidus uz atzītas sporta federācijas statusu var pretendēt tikai stingri ierobežots un ļoti šaurs biedrību loks. Kad sporta federācija tiek atzīta saskaņā ar Sporta likumu, federācija iegūst plašākas pilnvaras rīkoties Latvijas Republikas vārdā.⁵ Interesanti, ka sporta federācija tiek atzīta, ja sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītājs ir Latvijas Republikas pilsonis,⁶ kas vēlreiz netieši norāda, ka arī atzīto sporta federāciju amatpersonas iegūst īpašu valsts nozīmes statusu.