Pieņemu, ka ātrāk vai vēlāk jautājumu nāksies risināt. Kaut vai divu atšķirīgu situāciju dēļ: hroniska kaite un pēkšņums. Pēkšņums satrauc sabiedrību, turklāt kontekstā ar operatīvu iejaukšanos.Sabdiedrība vēlas zināt kurš vada valsti. Iedzīvotājus nedrīkst turēt neziņā, jo tas rada dažnedažādas interpretācijas un spekulācijas. Neaizmirsīsim, ka notiek valdības veidošana. Neapsūdzēsim vienu slimnīcu un neslavēsim otru slimnīcu. Formālisms nereti nodara lielāku ļaunumu kā neveiksmīga interpretācija, kas, manuprāt, nekādas smagas sekas ne prezidentam, ne viņa ģimenei šoreiz nav radījusi.Drīzāk otrādi. Šķietama slimnīcas atkāpšanās no klaja formālisma radījusi pretēju efektu- iedzīvotāji zinot patieso situāciju, jūt līdzi savam prezidentam. Tāpēc jautājums paliek atklāts: kā vislabāk nodefinēt un precizēt to info, kuru būtu jāpublisko par prezidenta veselības stāvokli? Ir zināmi gadījumi ārvalstīs, kad kādam prezidentam ilgstoši nākas lietot narkotiskos analgētiķus onkoloģiskai saslimšanai. Vai tas iedzīvotājiem ir vai nav jāzina pie nosacījuma, ka šie medikamenti ietekmē spriestspēju? Tik pat labi zināms gadījums, kad prezidentu nomoka stipras muguras sāpes, bez spēcīgiem pussintētiskajiem narkotiskajiem analgētiķiem viņš pat nespēj pārvietoties. Arī šie medikamenti ietekmē spriestspēju. Attiecīgi rodas jautājums- ja prezidents lieto spēcīgus medikamentus, vai viņa spriestspēja nav ietekmējama? Cik liela varbūtība, ka viņš lēmumu pieņem adekvāti? Vai viņš ir pie labas veselības, pieņemot lēmumu?( p. Brežņevs un atombumba? ) Un galu galā- kas vispār ir laba veselība apstākļos, kad izsludināta gripas epidēmija, pie nosacījuma, ka lielai daļai medikamentu ir blakusparādības?:) Lūk, jums uzdevums, cienījamie t.s. medicīnas tiesību juristi.