Valstu un starptautisko organizāciju spiediens uz bankām pieaug līdz ar NILLTF problēmas saasināšanos. Lēš, ka noziedzīgi iegūti līdzekļi ik gadu sasniedz aptuveni 2-5% no globālā IKP jeb 800 miljardus līdz divus triljonus ASV dolāru.⁴ Savukārt teroristu organizācija "Islāma valsts" caur dažādām nereģistrētām "labdarības organizācijām" saņem aptuveni trīs miljonus ASV dolāru dienā – skaidrs, ka ne ar pasta baložu starpniecību.⁵ Valsts institūcijas vien nevar šīs problēmas novērst, tādēļ likumsakarīgi, ka sagaida no bankām atbalstu. Rakstā apskatītas jaunākās un būtiskākās pārmaiņas NILLTF novēršanas jomā Latvijā, sākot ar banku pienākumiem NILLTF novēršanā un turpinot ar atbildības jautājumiem par šo pienākumu neizpildi, noslēgumā ieskicējot vēl gaidāmās izmaiņas nozarē. Raksta fokusā ir NILLTF novēršanas regulējums attiecībā uz bankām, nepievēršoties citu finanšu iestāžu pienākumiem. Tomēr informācija var būt interesanta ikvienam, kas savus līdzekļus ir uzticējis vai plāno uzticēt bankām.

1. Banku pienākumi NILLTF novēršanā

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir nelikumīgā ceļā iegūtu materiālu vērtību pārvēršana citās, lai slēptu to nelegālo izcelsmi.⁶ Savukārt terorisma finansēšana ir apzināta līdzekļu novirzīšana terorismam.⁷ Bankām ir pienākums iespēju robežās novērst situācijas, kurās to klienti ar bankas starpniecību veiktu NILLTF. Konkrēti bankai ir: (a) jāveic klienta identifikācija un izpēte, (b) jāizveido iekšējās kontroles sistēma, (c) jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par klienta aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, (d) jāatturas no aizdomīgu un neparastu darījumu izpildes, (e) nepieciešamības gadījumā jāiesaldē klienta līdzekļi, kā arī jāpilda citi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTFN likums) noteiktie pienākumi.⁸

Piemēram, pienākums identificēt un izpētīt klientu saistās ar t.s. prasību "pazīt savu klientu".⁹ Bankai vēl pirms konta atvēršanas jānoskaidro klienta personība, ģeogrāfiskā darbības vieta, līdzekļu izcelsme un citi aspekti.¹⁰ Ļoti būtiski ir noskaidrot klienta patieso labuma guvēju – fizisko personu, kuras interesēs klients atver kontu. Tātad, ja klients ir juridiskā persona, bankai vienmēr ir jānoskaidro, kura fiziskā persona gūst labumu no šīs juridiskās personas darbības, kas var būt visai sarežģīti, jo starp klientu un šo fizisko personu var pastāvēt komplicēta uzņēmumu shēma. Pēc konta atvēršanas bankai ir jāuzrauga klienta darījumi tādā regularitātē un apjomā, kā to prasa normatīvi.¹¹ Turklāt, ja nav iespējams pienācīgā apjomā izpētīt klientu, bankai darījuma attiecības ir jāizbeidz.¹²

Savukārt iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, ar kuru banka pēc iespējas novērš NILLTF gadījumu iespējamību bankā. Iekšējā kontroles sistēma ietver gan bankas iekšējos aktus – politikas un procedūras, gan, piemēram, darbinieku apmācību.¹³

2015. gada vidū tika pieņemta jauna NILLTF novēršanas direktīvaNr. 2015/849 (turpmāk – IV NILLTFN direktīva), kurā paredzētās prasības Latvijai jāievieš līdz 2017. gadam.¹⁴ Daļa nepieciešamo izmaiņu jau ieviestas ar pēdējiem grozījumiem NILLTFN likumā un citos likumos, kā arī ar jauniem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK) noteikumiem.¹⁵ Būtiskākās izmaiņas turpmāk tiks aplūkotas tuvāk.

1.1. Paplašināts politiski nozīmīgas personas jēdziens

Politiski nozīmīgas personas (turpmāk – PNP) jēdziens banku darbībā ir nozīmīgs tādēļ, ka PNP ir personas, kuras ieņem nozīmīgu publisku amatu – to ietekmes dēļ saistītas ar paaugstinātu NILLTF risku.