2016. gada 18. maijā Vadims Kalašnikovs Latvijas Universitātē aizstāvēja promocijas darbu "Kriminālatbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi".

Kā autors norādījis sava darba ievadā, "darba nozīmīgums izriet no Krimināllikuma 47. un 48. panta piemērošanas teorētiskiem un praktiskiem aspektiem. Kaut gan šis juridiskais institūts nav jauninājums krimināltiesībās, tomēr vēl joprojām var saskarties ar tā neprecīzu izpratni un pielietošanas problēmām". Autors darbā secinājis, ka pēc Krimināllikuma grozījumu spēkā stāšanās, tieši sākot ar 2013. gada 1. aprīli, soda noteikšanas vispārīgie principi un to formulējums īsti vairs neatbilst Krimināllikuma strukturālajai formai, nesekmē soda individualizācijas procesu un ir pretēji iecerētajai virzībai uz soda noteikšanas elastīgumu, kas sastopams attīstītajās Eiropas valstīs. Autors norāda, ka precīzu un izsmeļošu soda noteikšanas kritēriju ieviešana galvenokārt ir raksturīga postpadomju valstu tiesību sistēmām, kas krimināltiesībās ir kavēklis veiksmīgai integrācijai Eiropā, jo Vācijā, Skandināvijas valstīs, nerunājot nemaz par angļu sistēmas īpatnībām, tiesnešiem ir daudz lielākas tiesības vērtēt mīkstinoša vai pastiprinoša apstākļa nozīmi soda noteikšanas procesā.