2016. gada jūlijā Latvija kļuva par 35. OECD dalībvalsti. Latvija starp citām dalībvalstīm izceļas ar to, ka visvairāk ņēmusi vērā OECD Ziņojumā par izaugsmi (Gowing for Growth) identificētās strukturālo reformu prioritātes. Tā ir viena no visā Eiropā visstraujāk augošajām ekonomikām un piedāvā pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi. Lai gan Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar valsts pārvaldes pakalpojumiem šobrīd nesasniedz OECD vidējo rādītāju, tomēr uzticēšanās valdībai un tieslietu iestādēm ir pieaugusi ātrāk nekā caurmērā OECD dalībvalstīs. Līdz ar to var no komercdarbības skatpunkta izvērtēt un pārdomāt iespējas turpmāk stiprināt tiesiskumu, tādējādi veicinot iekļaujošu izaugsmi un nodrošinot pozitīvu komercdarbības klimatu.

Galvenie ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību veicinošie faktori ir pārdomāts juridiskais un regulējošais ietvars, kā arī labi funkcionējoša valsts pārvalde. Komerctiesības un tieslietu institūcijas ir pamats, uz kura balstās līgumi un to izpilde, samazinās transakciju izmaksas, tiek veicinātas investīcijas un tirdzniecība. Līdz ar efektīvu tiesiskuma pieejamības nodrošināšanu uzņēmējiem tiek veicināta arī laba pārvaldība, tiesiskā paļāvība un paredzamība. Savukārt visi šie faktori kopumā veicina komercdarbības attīstību, starptautiski pievilcīgas investīciju vides veidošanos un privātā sektora izaugsmi.

Šajā kontekstā OECD valstis izstrādā uz lietotāju orientētas koncepcijas juridisko un tieslietu pakalpojumu nodrošināšanai ekonomiskajiem operatoriem. Latvija pievienojas šai globālajai tendencei, apstiprinot plašāku stratēģiju tieslietu nozares un valsts pārvaldes pakalpojumu stiprināšanai, citastarp veicot pētījumus par juridiskajām vajadzībām un pieredzi. Orientēšanās uz lietotāju, it sevišķi ņemot vērā dažādu uzņēmumu intereses, ir galvenais kritērijs, pēc kura vērtē tiesisko un regulējošo ietvaru, kā arī attiecīgās procedūras. Tāpēc šajā ziņojumā situācija ir aplūkota no dažādu veidu un mērogu uzņēmumu, kā arī no personu un konkrētu personu grupu skatpunkta.

Ziņojumā izmantoti dati, kas iegūti OECD tiešsaistes aptaujā, kurā piedalījās uzņēmēji, kuri darbojas Latvijā (aptuveni 300 respondentu), kā arī konsultācijās, kurās bija iesaistīts plašāks personu (valdības un nevalstiskā sektora pārstāvju) loks.