Iepriekšējās valdības labo darbu sarakstā noteikti ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana. Tomēr paveiktais nebūt nav čempionu sniegums. Desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju izveidojies nodokļu parāds, tāpat – nodokļu pārmaksa, kas abos gadījumos sniedzas miljonos eiro. Nodokļu iekasēšanai un administrēšanai tagad tiks veltīti lielāki resursi nekā iepriekš.

Saskaņā ar nodokļu tiesību principiem godīgam nodokļu maksātājam nav jācieš no sistēmas nepilnībām. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes uzdevums ir izveidot sistēmu, kas ir skaidra un saprotama, lai nebūtu pārpratumu un lieku sarežģījumu. Pieejama daudzu citu valstu pieredze progresīvā ienākumu nodokļa aprēķināšanā, ko pārņemt, lai ieviestu labāko modeli.

Plānojot nodokļu reformu, tika izvirzīts sauklis par progresivitāti un nevienlīdzības mazināšanu. Tomēr tiem, kas saņem lielu atalgojumu, šogad ir pat paaugstināts ienākumu līmenis, virs kura jāsāk maksāt solidaritātes nodoklis, – pagājušogad tie bija 55 tūkstoši, tagad – 62 tūkstoši gadā. Savukārt nelielo algu saņēmējiem pēc nodokļu reformas ienākumos reāli nekas nav mainījies, pat ņemot vērā to, ka viņiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir samazināts no 23 % uz 20 %, jo pēc sociālās apdrošināšanas iemaksas, neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādājamo, summa, no kuras būtu jāaprēķina ienākuma nodoklis, ir ar mīnusa zīmi.

Sarežģījumi galvenokārt rodas tāpēc, ka reformas tiek ieviestas sasteigti. Finanšu ministrijas mājaslapā nav iespējams iepazīties ar koncepciju, saskaņā ar kuru tika veikta nodokļu reforma. Reformas pamatā nav dokumenta, kurā būtu analizēta iepriekšējā situācija un vērtētas prognozes. Iespējams, reforma tapusi sasteigti, populisma gaisotnē un nepietiekami uzklausot kompetentus ekspertus.

Acīmredzot pārslodzes dēļ tagad parādās paziņojumi par dažādām kļūdām datu apstrādē. Piemērām, martā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nosūtīja Valsts ieņēmumu dienestam neprecīzus datus par pensiju saņēmējiem ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Rezultātā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vairāk nekā sešiem tūkstošiem pensionāru tika nepamatoti aprēķināta nodokļu piemaksa.

Neraugoties uz to, ka lielās noslodzes dēļ gada ienākumu deklarāciju iesniegšana elektroniskās deklarēšanas sistēmā dažkārt ir apgrūtināta, Valsts ieņēmumu dienests ir paziņojis, ka pagājušā gadā gūtos ienākumus vajadzētu deklarēt visiem strādājošajiem, lai neviļus neiekristu nodokļa parādos. Pēc datiem, kas bija pieejami marta beigās, nodokļu pārmaksa un nodokļu parāda summa kopā sasniedza turpat 100 miljonus eiro.

Ko darīt ar Latvijas simtgadei veltīto dāvanu? Radusies pamatīga jezga, kas skar ļoti daudzus un kas turpināsies vēl ilgi. Dāvanas atpakaļ nedod. Noteikti nav jāatsakās no progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Acīmredzot turpmāk iedzīvotāju ienākumi un iekasējamie nodokļi jādiferencē vēl vairāk, lai gada beigās nodokļu parāds vai pārmaksa neveidotos tik lielam iedzīvotāju skaitam.

Varbūt iespējams sīkāk diferencēt nodokļu likmi dažādām ienākumu grupām. Piemēram, ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā piemērot nodokļu likmi 20 % apmērā, ienākumiem no 20 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem eiro gadā piemērot nodokli 21 % apmērā, ienākumiem starp 30–40 tūkstošiem eiro – 23 %, 40–50 tūkstošiem eiro – 25 %, savukārt vislielākajiem ienākumiem piemērot 35 %.

Sadalījums noteikti var būt arī cits. Valsts ieņēmumu dienestam ir pieejama informācija par iedzīvotāju ienākumiem un labāk redzams, kādu risinājumu izvēlēties. Galvenais, lai nesamazinātos kopīgais iekasējamo nodokļu apjoms un lai nodokļu parāds vai pārmaksa neveidotos desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju simt miljonos eiro, kā tas ir pašlaik.