28. Maijs 2019 /NR. 21 (1079)
Skaidrojumi. Viedokļi
Biometriskie dati: jēdziens, būtība un apstrādes nosacījumi
1
LL.M
Anna Vladimirova-Krjukova
Zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" juriste, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste 

Vispārīgā datu aizsardzības regula ieviesusi jaunus ierobežojumus biometrisko personas datu apstrādei. Tomēr vairākus jautājumus izraisa biometrisko datu definīcija. Proti, ne visos gadījumos ir skaidrs, vai konkrētā informācija ir biometriskie vai "parastie" personas dati, uz kuriem neattiecas jaunie stingrākie noteikumi.

Atšķirībā no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (ES) 2016/6791 (turpmāk – Regula), spēku zaudējusī Direktīva 95/46/EK2 neparedzēja speciālas prasības biometriskajiem (angļu valodā – biometric) datiem, lai gan atsevišķās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs attiecībā uz tiem tika ieviests savs regulējums. Latvija nebija izņēmums. Tomēr nepieciešamība unificēt arī biometrisko personas datu izmantošanu vismaz ES dalībvalstīs ir kļuvusi acīmredzama straujas tehnoloģiju attīstības kontekstā.

Vienlaikus jaunu risinājumu daudzveidības dēļ Regula nesniedz izsmeļošu biometrisko datu definīciju. No vienas puses, tas ļauj pielāgot Regulu dažādiem plaša loka apstrādes veidiem, bet, no otras puses, raisa vairākus jautājumus attiecībā uz personas datu veidiem. It īpaši šis jautājums ir aktuāls uzņēmumiem, kuri izmanto biometriskos (vai tiem līdzīgos) personas datus fizisko personu identifikācijai, piemēram, pirkstu nospiedumus. Neapšaubāmi, jautājums par datu veidu ir būtisks: no tā ir atkarīgs datu apstrādes pamats, glabāšanas termiņi, drošības risinājumi un, protams, sodi par pārkāpumiem.

 

Kas ir biometriskie dati?

Parasti par biometriskajiem datiem uzskata informāciju, kas ļauj atšķirt vienu personu no pārējām, izmantojot kādu unikālu fizisku identifikatoru. Visbiežāk minētie piemēri ir pirkstu nospiedumi, sejas (vaibstu) attēls, balss vai acs varavīksne. Tos dažreiz izmanto piekļuvei telpām vai iekārtām (tostarp mobilajiem telefoniem). Turklāt šī informācija arvien biežāk tiek apstrādāta, attīstot un izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus.3

Tomēr Regulas teksts ļauj plašāk interpretēt šo datu ietvaru un neierobežoties tikai ar fiziskām pazīmēm.

Proti, Regulas 4. panta 14. punkts nosaka, ka biometriskie dati ir "personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati". Papildus Regulas 51. apsvērums sniedz nelielu skaidrojumu attiecībā uz fotogrāfijām, norādot, ka fotogrāfijas var uzskatīt par biometriskajiem datiem tikai tad, ja "tās apstrādās ar konkrētiem tehniskiem līdzekļiem, kas ļauj veikt fiziskas personas unikālu identifikāciju vai autentifikāciju".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
28. Maijs 2019 / 12:40
2
ATBILDĒT
Kā sacīt jāsaka, raksts zelta vērtē! Biometrisko datu apstrāde ir milzu problēma, no kuras cieš milzumdaudz godīgu un likumpaklausīgu pilsoņu, nepilsoņu, ārvalstnieku, dubultpilsoņu u.c. tiesiskās pakļautības attiecībās esošie datu subjekti. Piemēram, Seskis ir pakļauts pagalam negantai biometrisko datu apstrādei no darba devēja puses, sevišķi pirmdienu rītos. Ikreiz priekšniece kritiski vēro Seski, ar vizuālās skanēšanas un aromātu izšķiršanas metodi meklējot tādas pazīmes kā ļodzīga gaita, nāvējoša izelpa, klejojošs skatiens, ataudzēti bārdas rugāji, piesarkušas acis u.t.t. Savukārt Seskis ir spiests aizsargāt savus patiesos biometriskos datus ar dažādām pagrīdes metodēm - košļene, stipra kafija, sālīts gurķītis, skābu kāpostu sula, un tā tālāk un tā joprojām. Minētie pasākumi gan netraucē priekšniecei veikt subjektīvu Seska biometrisko datu analīzi, un iegūtos secinājumus izplatīt darba kolektīvā bez Seska kā datu subjekta piekrišanas. Vienreiz ir jāsaņemās un strikti jānoteic, ka vidē ar paaugstinātiem riskiem, piemēram, darba vietā ir aizliegta darbinieka vai citas īpaši pakļautas personas biometrisko un arī biolitrisko (ziņas par datu subjekta patērēto šķidruma apmēru) datu apstrāde bez datu subjekta piekrišanas. Savukārt saņemot datu subjekta piekrišanu, papildus jāvērtē, vai datu subjekta stāvoklis ļauj apzināties un adekvāti uztvert darbības, kuru veikšanai piekrišana tiek dota.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties