Viens no valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas mērķiem bija uzlabot Latvijas valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības praksi un normatīvos aktus atbilstoši starptautiski atzītiem labas korporatīvās pārvaldības standartiem,1 tāpēc arī šā raksta autoriem, kas ir bijuši iesaistīti valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas izstrādes un ieviešanas procesā, tajā skaitā gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izstrādē, gan sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, turpmāk – OECD) valsts kapitāla daļu pārvaldības un privatizācijas prakses darba grupu, kas veica Latvijas valsts kapitāla daļu pārvaldības atbilstības OECD vadlīnijām izvērtējumu, ir svarīgi paust savu viedokli jautājumā, kas tieši skar valsts lielākās un vērtīgākās kapitālsabiedrības – akciju sabiedrības "Latvenergo" (turpmāk – Latvenergo) – pārvaldību.
Latvija 2016. gada 1. jūlijā kļuva par pilntiesīgu OECD dalībvalsti, un šā raksta autori vēlas vērst uzmanību uz faktu, ka viens no Latvijas uzņemšanas nosacījumiem OECD bija, ka Latvijai valsts kapitālsabiedrību pārvaldība ir jāpilnveido atbilstoši OECD labas korporatīvās pārvaldības principiem, tajā skaitā jāizveido profesionālas padomes visās komerciālajās valsts kapitālsabiedrībās, padomes locekļu kandidāti ir jāizvirza caurskatāmā nominācijas procedūrā, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Latvijai šī OECD rekomendācija bija jāievieš līdz 2016. gada beigām.2 Jānorāda, ka Latvija šo OECD rekomendāciju arī izpildīja,3 tajā skaitā 2016. gada 16. decembrī tika ievēlēta Latvenergo padome piecu locekļu sastāvā.
2016. gadā Latvenergo padomes locekļu kandidātu atlase notika caurskatāmā nominācijas procedūrā, atklātā starptautiskā konkursā, šim procesam tika piesaistīta arī personāla atlases kompānija, un visi ievēlētie padomes locekļi bija neatkarīgi, proti, katrs no viņiem atbilda noteiktajām padomes locekļa neatkarības prasībām, kas ir definētas Ministru kabineta 2015.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
