Padomes uzdevumi un nozīme uzņēmuma pārvaldībā

Uzņēmumu padomei, tās sastāvam un dažādībai ir būtiska ietekme uzņēmumu stratēģiskajā pārvaldībā. Latvijā uzņēmumu padomes uzdevumus galvenokārt nosaka Komerclikums,¹ bet attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām – arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums² (turpmāk – Kapitālsabiedrību likums). Padomes loma, funkcijas un uzdevumi ir definēti arī Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā³ (turpmāk – Kodekss), kurā ietvertie principi apkopo labāko starptautisko praksi uzņēmumu pārvaldībā un var tikt piemēroti jebkuram uzņēmumam Latvijā.

Saskaņā ar Komerclikuma 291. pantu padome ir kapitālsabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv uzņēmuma intereses un Komerclikumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību un sabiedrības attīstību. Kapitālsabiedrību likuma 2. pantā noteiktais likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošo kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldīšanu, racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, nodrošinot labas korporatīvās pārvaldības principu un publiskas personas līdzdalības kapitālā nosacījumu ievērošanu. Saskaņā ar Kapitālsabiedrības likuma 107. panta pirmo daļu padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību.

Atbilstoši starptautiskajai praksei padomes kompetencē ir apstiprināt uzņēmuma stratēģiju un budžetu, kā arī uzraudzīt valdes darbu izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanā. Padome pieņem lēmumu par valdes locekļu atlasi un ievēlēšanu, kā arī atsaukšanu. Tā veic finanšu uzraudzību, novērtē sasniegtos darbības rezultātus un informē akcionārus par sabiedrības darbību. Padome uzrauga risku pārvaldības un interešu konfliktu novēršanas pasākumu īstenošanu. Vienlaikus statūtos noteiktajos gadījumos valdei pirms lēmuma pieņemšanas (piemēram, attiecībā uz investīciju projektu īstenošanu) ir nepieciešams saņemt padomes piekrišanu. Ilgtspējas regulējuma attīstība Eiropas Savienības mērogā nozīmē, ka uzņēmuma padomei pieaugs atbildība, kas saistīta ar vides, sociālo un pārvaldības aspektu iekļaušanu uzņēmumu stratēģijā, biznesa modelī, tajā skaitā arī ilgtspējas principu ievērošanu piegādes ķēdēs.

Svarīga padomes darba komponente, kas uzsvērta Kodeksā, ir padomes pašnovērtējuma veikšana reizi gadā un tā rezultātu izskatīšana padomes sēdē. Padomes pašnovērtējumā parasti iekļauj tādus aspektus kā padomes darba organizēšana (padomes kā komandas darbs, padomes priekšsēdētāja darbs, sadarbība ar valdi, padomes locekļu dalība sēdēs, komiteju darbības efektivitāte), pašvērtējums par padomes locekļu skaitu, padomes locekļu prasmēm un kompetencēm, informācijas aprites kvalitāti, padomes darbu uzdevumu īstenošanā (padomes iesaiste stratēģijas, budžeta jautājumos, risku pārvaldībā u.c.) un lēmumu pieņemšanā. Padomes priekšsēdētājs izmanto pašnovērtējuma rezultātus, lai identificētu padomes stiprās un vājās puses, kā arī noteiktu pasākumus padomes locekļu kompetenču attīstībai ar mērķi pilnveidot padomes darbu (skat. 1. tabulu).

1. tabula. Padomes būtiskākie uzdevumi (piemēri)

Padomes sastāvs, optimālais lielums un dažādība

Efektīvai korporatīvajai pārvaldībai nepieciešama ne tikai padomes locekļu kompetence, bet arī dažādība, neatkarība un optimāls locekļu skaits. Padomes dažādība, ieskaitot dzimumu, vecumu, profesionālo un starptautisko pieredzi, ir būtiska plašāku perspektīvu apvienošanai, radošu un produktīvu diskusiju veicināšanai, lēmumu pieņemšanas procesa uzlabošanai un inovāciju sekmēšanai.⁴

Padomes locekļiem jābūt atbilstošām zināšanām, pieredzei un prasmēm, lai efektīvi pildītu savus uzdevumus. Laba starptautiskā prakse izmanto dažādus padomes locekļu izvērtēšanas instrumentus, kas uzņēmuma īpašniekiem palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus par padomes locekļu izvēli, izsverot viņu kompetenču līmeni un spēju pildīt noteiktos uzdevumus. Šāda pieeja ietver padomes locekļu kompetenču un pieredzes kartēšanu (mapping), lai nodrošinātu, ka padomes sastāvs ir līdzsvarots gan kompetenču, gan dažādības ziņā un satur pietiekamu neatkarīgo padomes locekļu skaitu, kas ir būtiski efektīvai lēmumu pieņemšanai.⁵ Lai padome spētu efektīvi pildīt tās uzdevumus un stratēģisko pārraudzības lomu, Kodekss pamatoti paredz, ka optimālais padomes locekļu skaits ir 5–7 cilvēki. Šāds padomes lielums nodrošina pietiekamu dažādību un kompetenču klāstu, vienlaikus saglabājot efektīvu komunikāciju un lēmumu pieņemšanu.⁶

Baltijas valstu 30 lielāko valsts un pašvaldību uzņēmumu prakse

Lai salīdzinātu valsts un pašvaldību kā akcionāru pieeju padomes sastāva veidošanā Baltijas valstīs, tika izvēlēti pieci lielākie valsts uzņēmumi un pieci lielākie pašvaldību uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kopā 30 uzņēmumi pēc 2022. gada neto apgrozījuma datiem. Visa informācija, kurā minēta statistika Baltijā un kur nav atsauce uz citu datu avotu, ir veidota, balstoties uz minēto uzņēmumu praksi. Izlasē iekļautos uzņēmumus skat. 2. tabulā.

2. tabula. Baltijas valstu lielākie valsts un pašvaldības uzņēmumi pēc 2022. gada neto apgrozījuma datiem

Latvija

Lietuva

Igaunija

Kopumā Baltijas valstu praksē valsts un kapitālsabiedrību padomes sastāva veidošanā ir vērojamas atšķirības. Apskatīto uzņēmumu izlase rāda, ka Lietuvā un Latvijā vidējais padomes lielums attiecīgi 4,6 un 4,1, ir mazāks nekā Igaunijā, kur tas ir 6 padomes locekļi.

Neatkarīgo padomes locekļu īpatsvars visaugstākais ir Latvijā – 77 % no kopējā padomes locekļu skaita, Lietuvā šis rādītājs ir 58 %, kamēr Igaunijā no tiem uzņēmumiem, kuri šādu informāciju bija norādījuši, neatkarīgo padomes locekļu nav. Kapitālsabiedrību likuma 37. pantā ir noteikts, ka, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības padomes darba profesionalitāti un objektivitāti, kas veicina kapitālsabiedrības vērtības ilgtermiņa pieaugumu un darbības efektivitāti, kapitāla daļu turētājam ir jānodrošina, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi. Tāpat ir noteikts, ka informācija par neatkarīgajiem padomes locekļiem saskaņā ar Kodeksu un Kapitālsabiedrību likuma 58. pantu ir jāatspoguļo uzņēmuma mājaslapā internetā.⁷ Gadījumos, kad šī informācija nav norādīta, mūsu apskatītajā uzņēmumu izlasē šāda situācija ir atzīmēta kā "Nav norādīts".

Zemākā sieviešu pārstāvība padomē ir Latvijā, kur vidēji padomē ir 0,6 sievietes, kas veido 15 % no kopējā padomes locekļu skaita. Lietuvā un Igaunijā sieviešu pārstāvība ir līdzīga – vidēji 1,4 sievietes, kas veido 30 % no kopējā padomes sastāva Lietuvā un 23 % Igaunijā.

Ārzemju pilsoņu pārstāvība padomēs ir zema visās trīs valstīs, Latvijā un Lietuvā ir līdzīgi rādītāji – 0,5 (11 %) un 0,4 (10 %), kamēr Igaunijā ārzemju pilsoņi valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs nav pārstāvēti.

Turpmāk sīkāks apskatīto uzņēmumu izlases atspoguļojums pa pozīcijām – padomes lielums, neatkarīgo padomes locekļu īpatsvars, dzimumu līdzsvars un ārzemju pilsoņu pārstāvība.

Padomes lielums un neatkarīgo locekļu skaits apskatīto uzņēmumu izlases padomēs

1. grafiks. Vidējais padomes locekļu skaits 30 lielāko valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Latvija (LV): Vidējais padomes locekļu skaits ir 4,1 (lielākais – 7, mazākais – 3). No tiem vidēji 3,4 ir neatkarīgi padomes locekļi. 40 % izlasē iekļauto uzņēmumu mājaslapās nav informācijas par neatkarīgo padomes locekļu skaitu. No tiem uzņēmumiem, kuri norāda šādu informāciju, 77 % no kopējā padomes locekļu skaita ir neatkarīgie padomes locekļi.

Lietuva (LT): Vidējais padomes locekļu skaits ir 4,6 (lielākais – 7, mazākais – 3). Vidēji 3 no padomes locekļiem ir neatkarīgie padomes locekļi. Tikai 10 % uzņēmumu mājaslapās nav informācijas par neatkarīgo padomes locekļu skaitu. No tiem uzņēmumiem, kuri norāda šādu informāciju, 58 % no kopējā padomes locekļu skaita ir neatkarīgie padomes locekļi.

Igaunija (EE): Vidējais padomes lielums ir 6 (lielākais – 9, mazākais – 3), taču neatkarīgo padomes locekļu skaits ir 0. 60 % uzņēmumu mājaslapās nav norādīta informācija par to, vai padomes loceklis ir neatkarīgs, un tajos uzņēmumos, kuru mājaslapās šī informācija bija norādīta, neatkarīgo padomes locekļu nav (0 %).

Dzimumu dažādība apskatīto uzņēmumu izlases padomēs

2. grafiks. Vidējais sieviešu skaits 30 lielāko valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Latvija (LV): Vidējais sieviešu skaits padomē ir 0,6. Sievietes veido 15 % no kopējā padomes locekļu skaita uzņēmumos. 50 % uzņēmumos sievietes vispār nav pārstāvētas padomē. Sievietes ir padomes priekšsēdētājas 30 % no apskatītajiem uzņēmumiem.

Lietuva (LT): Vidējais sieviešu skaits padomē ir 1,4. Sievietes veido 30 % no kopējā padomes locekļu skaita apskatītajā uzņēmumu izlasē. 20 % uzņēmumos sievietes padomē nav pārstāvētas. Sievietes ir padomes priekšsēdētājas 10 % no apskatītajiem uzņēmumiem.

Igaunija (EE): Vidējais sieviešu skaits padomē ir 1,4, kas ir līdzīgi kā Lietuvā. Sievietes veido 23 % no kopējā padomes locekļu skaita uzņēmumos. 10 % uzņēmumos sievietes padomē nav pārstāvētas. Sievietes ir padomes priekšsēdētājas 10 % no apskatītajiem uzņēmumiem.

3. grafiks. Dzimumu dažādība 30 lielāko valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Alpinox Baltijas uzņēmumu Korporatīvās pārvaldības pārskata datos par 30 uzņēmumiem, kas iekļauti biržas Nasdaq Baltijas regulētajā tirgū redzams, ka vidēji Baltijas uzņēmumu padomē 2016. gadā bija 90 % vīrieši un 10 % sievietes, 2020. gadā attiecība bija 87 % vīrieši un 13 % sievietes.⁸

Izlasē iekļauto Baltijas valstu valsts un pašvaldību lielāko uzņēmumu padomēs ir vidēji 77 % vīrieši un 23 % sievietes. Kas, salīdzinot ar Alpinox pārskata datiem, ļauj secināt, ka valsts un pašvaldību uzņēmumos Baltijā ir vērojama pozitīva tendence – sieviešu īpatsvars uzņēmumu padomēs palielinās. Vienlaikus jānorāda, ka Eiropas vidējais rādītājs sieviešu pārstāvniecībai padomēs ir 32 % (datu avota informācija uz 2022. gada oktobri).⁹ Pilnīgu līdzsvaru ir sasniegusi Zviedrija, kuras valsts uzņēmumu 2022. gada pārskatā minēts, ka padomēs ir 50 procentu vīriešu un sieviešu attiecība.¹⁰

Attiecībā uz padomes priekšsēdētāja pozīciju – pēc Eiropadomes datiem Eiropā vidēji 8 % no biržā kotētajiem uzņēmumiem padomes priekšsēdētājas ir sievietes,¹¹ Zviedrijā valsts uzņēmumos šī attiecība ir 45 %,¹² mūsu apskatītajā uzņēmumu izlasē – Latvijā sievietes ir padomes priekšsēdētājas 30 %, Lietuvā un Igaunijā 10 % uzņēmumu.

Ārvalstu pilsoņu pārstāvība apskatīto uzņēmumu izlases padomēs

4. grafiks. Vidējais padomes locekļu skaits no ārvalstīm 30 lielāko valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Latvija (LV): Vidējais padomes locekļu no ārvalstīm skaits padomēs ir 0,4. Padomes locekļi no ārvalstīm veido 10 % no kopējā padomes locekļu skaita uzņēmumos. 20 % no apskatīto uzņēmumu izlases kāds padomes loceklis ir no ārvalstīm, un vienmēr tie ir uzņēmumi, kur daļa uzņēmuma pieder citiem akcionāriem (TET, AirBaltic Corporation).

Lietuva (LT): Vidējais padomes locekļu no ārvalstīm skaits padomēs ir 0,5. Ārzemju pilsoņi veido 11 % no kopējā padomes locekļu skaita uzņēmumos. 20 % uzņēmumu padomē ir kāds ārvalstu pilsonis, kur saskatāma tāda pati tendence kā Latvijā – ārvalstu pilsoņu pārstāvība sastopama uzeņēmumos, kuros uzņēmuma vai koncerna ietvaros ir ārvalstu kapitāls (Ignitis Group, Lietuvos gelezinkeliai/Lietuvas dzelzceļš).

Igaunija (EE): Vidējais ārzemju pilsoņu skaits padomēs ir 0. Padomes locekļi no ārvalstīm veido 0 % no kopējā padomes locekļu skaita uzņēmumos, un nevienā no izlasē apskatītajiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem padomēs nav ārvalstu pilsoņu.

Secinājumi par valsts un pašvaldību kā akcionāru pieeju padomes sastāva veidošanā

Neatkarīgo padomes locekļu nozīme – Latvijā ir salīdzinoši augsts neatkarīgo padomes locekļu īpatsvars (vidēji 3,4 padomes locekļi), kas veicina objektīvāku uzņēmuma darbības un vadības uzraudzību. Lietuvā šis rādītājs ir zemāks (3), bet joprojām ievērojams, savukārt Igaunijā neatkarīgo padomes locekļu trūkums (0) ļauj secināt par potenciālu uzlabojumu nepieciešamību korporatīvās pārvaldības praksē. Latvijā un īpaši Igaunijā būtu jāuzlabo informācijas atspoguļošana uzņēmuma mājaslapā internetā par neatkarīgajiem padomes locekļiem – Igaunijā 60 % un Latvijā 40 % no apskatīto uzņēmumu mājaslapām šāda informācija nebija norādīta, lai gan pēc būtības padomes locekļi varētu tikt uzskatīti par neatkarīgajiem padomes locekļiem. Lietuvā šī situācija ir labāka – tikai 10 % no apskatītajiem uzņēmumiem nav norādījuši šo informāciju.

Latvijā Kapitālsabiedrību likuma 58. pants nosaka publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātai kapitālsabiedrībai savā mājaslapā internetā, bet, ja tai tādas nav, – kapitāla daļu turētāja mājaslapā norādāmo informāciju.¹³ Tai skaitā – informāciju par padomes locekļa atbilstību Kapitālsabiedrību likumā noteiktajiem neatkarīga padomes locekļa kritērijiem (31. pants).

Sieviešu pārstāvība – sieviešu zemā pārstāvība padomēs mūsu apskatītajos uzņēmumos, īpaši Latvijā (tikai 15 % no kopējā padomes locekļu skaita), norāda uz nepieciešamību veicināt dzimumu līdztiesību korporatīvās pārvaldības struktūrās.

Padomes locekļu no ārzemēm pārstāvība ir zema visās Baltijas valstīs – Latvijā 0,5 (11 %), Lietuvā 0,4 (10 %), bet Igaunijā ārvalstu pilsoņi mūsu apskatīto uzņēmumu izlases padomēs norādītajā laika periodā nav pārstāvēti vispār. Kopumā zemais ārvalstu padomes locekļu īpatsvars visās trīs valstīs varētu liecināt par nepieciešamību pēc plašākas starptautiskās pieredzes un perspektīvas iekļaušanas, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju globālajā tirgū. Latvijā un Lietuvā tajos uzņēmumos, kuru padomēs ir ārvalstu dalībnieki, iemesls parasti ir fakts, ka uzņēmuma akcionāru sastāvā bez valsts vai pašvaldības ir arī citi mazākuma akcionāri no ārvalstīm.

Ieteikumi valsts un pašvaldību uzņēmumu padomes locekļiem un akcionāriem

• Palielināt padomes sastāvu, nodrošinot, ka padomes locekļu skaits ir pietiekams saskaņā ar kodeksa un labas starptautiskās prakses ietvaru,¹⁴ lai padome spētu efektīvi pildīt savus uzdevumus, bet ne pārāk liels, lai izvairītos no neefektīvas komunikācijas.
• Noteikt nepieciešamās padomes kompetences, akcionāriem izvērtējot potenciālos padomes locekļus ar kartēšanas pieeju (mapping). Laba starptautiskā prakse līdzsvarotas padomes sastāva un struktūras ziņā kā raksturlielumus apskata kandidātu profesionālo zināšanu un pieredzes apvienojumu, prasmju kombināciju efektīvai lēmumu pieņemšanai, neatkarīgu padomes locekļu piesaisti, situācijai atbilstošu padomes lielumu un dinamiku, kā arī daudzveidību/dažādību. Tas ietver vispārējas prasmes finanšu pārvaldībā, stratēģijas izstrādē, korporatīvajā pārvaldībā, risku vadībā, kā arī ilgtspējas jautājumos.
• Dažādība padomē, ieskaitot dzimumu, vecumu un starptautisko pieredzi, ir svarīga, lai veicinātu atbilstošu risku un iespēju pārvaldību un uzlabotu uzņēmuma vērtības pieaugumu ilgtermiņā. Valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumiem, kā arī privātā sektora uzņēmumiem ir jāpievērš uzmanība šiem aspektiem, lai nodrošinātu pārvaldību saskaņā ar Kodeksā noteiktajiem principiem. Akcionāriem un uzņēmuma vadībai ir jāpievērš uzmanība padomes sastāva plānošanai un dažādības veicināšanai.
• Neatkarības nodrošināšana, veicinot neatkarīgo padomes locekļu piesaisti. Igaunijai būtu jāapsver iespējas palielināt neatkarīgo padomes locekļu skaitu, savukārt Latvijai un Lietuvai – turpināt uzturēt augstu, Kodeksam un labai starptautiskajai praksei atbilstošu neatkarīgo locekļu īpatsvaru.
• Abu dzimumu pārstāvības iespēju veicināšana. Visām trīs valstīm būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu sieviešu pārstāvību padomēs, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību un dažādību.
• Starptautiskās pieredzes integrācija padomēs. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būtu jāmeklē iespējas piesaistīt ārzemju pilsoņus padomes locekļu amatiem, lai nodrošinātu dažādu perspektīvu, starptautisko pieredzi un zināšanu pārnesi, kas varētu veicināt uzņēmumu attīstību un inovācijas.
• Atklātība un pārredzamība. Jāuzlabo informācijas pieejamība par padomes sastāvu un locekļu neatkarību, lai veicinātu akcionāru un sabiedrības uzticēšanos uzņēmumam un tā korporatīvajai pārvaldībai. Uzņēmumiem ieteicams pilnveidot mājaslapās norādīto informāciju par neatkarīgajiem padomes locekļiem, lai nodrošinātu pārredzamību un atbilstību normatīvajiem aktiem. Latvijas situācijā arī Valsts kancelejas "Publiskajā pārskatā par valsts kapitālsabiedrībām, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām 2022. gadā"¹⁵ ir norādīts uz to, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem joprojām šajā jomā ir jāveic uzlabojumi.
• Uzlabot padomes darbību un efektivitāti, regulāri veikt padomes darbības novērtējumu un analizēt padomes pašnovērtējuma rezultātus, lai identificētu un novērstu jebkādas darbības nepilnības. Nodrošināt padomes locekļu nepārtrauktu izglītību un apmācību, lai tie būtu informēti par jaunākajām tendencēm un labākajām praksēm korporatīvajā pārvaldībā.

Šie ieteikumi varētu palīdzēt Baltijas valstu valsts un pašvaldību uzņēmumiem uzlabot korporatīvo pārvaldību, veicināt ilgtspējīgu attīstību, konkurētspēju un vērtības pieaugumu, kā arī nodrošināt uzņēmumu pārvaldību saskaņā ar Korporatīvās pārvaldības kodeksā noteiktajiem principiem.