Ievads

21. gadsimts ir atnesis sapratni, ka tehnoloģijas, īpaši digitālās tehnoloģijas, ne tikai paver jaunas iespējas indivīdiem un sabiedrībai, bet arī padara neskaidrus un zināmā mērā izaicina tos uzvedības priekšrakstus un konceptus, kas attīstījušies demokrātiskajās sabiedrībās 20. gadsimtā.

Citiem vārdiem – liberālisms, kas 20. gadsimtā nostiprinājās kā viena no vadošajām ideoloģijām, vairs nesaņem tik viennozīmīgu atbalstu. Jaunās tehnoloģijas, jo īpaši internets, lai gan varbūt pašas tehnoloģijas nav šo pārmaiņu cēlonis, veicinājušas kritisku pieeju pagājušajā gadsimtā nostiprinātajiem konceptiem. Ja, no vienas puses, uz internetu tika liktas lielas cerības, ka tas būs jauna veida laukums jeb agora, kurā varētu satikties visi uzskati un viedokļi, tad pašlaik, no otras puses, sociālie tīkli, kas darbojas uz algoritmu pamata, drīzāk šķeļ sabiedrību, ievilinot indivīdus virtuālos burbuļos un galu galā traucējot caurskatāmai un iekļaujošai diskusijai.

Tomēr ir jāatceras, ka vēsturiski demokrātijai nekad nav ticis ļauts atpūsties ērtā mierā. Tehnoloģiju laikmetā tās pārākums atkal tiek apšaubīts gan no iekšpuses, gan ārpuses. Tas liek atcerēties Habermasa reiz uzdoto jautājumu: kā apslāpēt modernajiem laikiem piemītošo tieksmi pašiznīcināties?¹

Tādēļ es mēģināšu identificēt veidus, kā internets ietekmē liberālās demokrātijas pamata konceptus, kas nostiprinājās 20. gadsimtā. Es aplūkošu tādus pamata jēdzienus kā tiesiskums, cilvēktiesības un demokrātija, kas atrodas ne tikai liberālā pasaules uzskata centrā, bet arī visas Eiropas publisko tiesību pamatā, ņemot vērā to, kā digitālās tehnoloģijas ir izmainījušas cilvēku uzvedību.

Demokrātijas kritika

Uzreiz ir jāuzsver, ka demokrātija atšķirībā no tirānijas ir atvērta gan iekšējai, gan ārējai kritikai pavisam vienkārša iemesla dēļ, proti, demokrātijas būtība ir viedokļu daudzveidība un atklātas debates. Turklāt atšķirībā no tirānijas demokrātija nevar kļūt "demokrātiskāka", tās iekšienē vienmēr pastāv vairākas izvēles (tieša vai pārstāvnieciska, konservatīva vai progresīva ir tikai dažas no šīm izvēlēm), ko vairākums apstiprina un ievieš vai arī noraida un dodas citā virzienā. Jebkurā gadījumā trīs pamatvērtības, kas ir cilvēktiesības, tiesiskums un viedokļu daudzveidība, ir pamats, lai novērtētu, vai politiskā iekārta ir demokrātiska.

Starp demokrātijas kritiķiem pastāv viedoklis, kam vairākums gan nepiekrīt, ka mūsdienu demokrātijas, piešķirot arvien lielāku nozīmi individuālajām tiesībām, ir novājinājušas pašu demokrātisko sabiedrību kā vienotu veselumu.