"Jurista Vārda" aptaujāto juristu vidū bija zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, asoc. prof. Dr. iur. Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes lektors Dr. iur. Lauris Rasnačs, LU Juridiskās fakultātes docente Dr. iur. Daina Ose, kā arī LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs Aldis Laviņš.

Visiem iepriekš minētajiem speciālistiem aptaujā tika lūgts atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Kāds ir tiesiskais statuss uzņēmuma līguma uzteikumam no pasūtītāja puses (vienpusēja atkāpšanās no līguma)?

2) Kādas tiesiskas sekas attiecībā uz turpmākajām līgumiskajām attiecībām rada pasūtītāja vienpusēja atkāpšanās no uzņēmuma līguma, ja tā ir (a) tiesiska vai (b) prettiesiska?

3) Vai civilprasības nodrošināšanai, kura pamatota ar uzņēmēja prasījumiem no uzņēmuma līguma pret pasūtītāju, uzņēmējam ir tiesības prasīt piemērot Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 5. punktā noteikto prasības nodrošinājuma līdzekli – aizliegumu pasūtītājam veikt jebkādas darbības, lai apstrādājamā lieta tiktu nodota apstrādei cita uzņēmuma līguma ietvaros citai personai?

Autora ieskatā, speciālistu atbildes attiecībā uz šiem jautājumiem ar atsevišķiem izņēmumiem ir iespējams apkopot šādi:

– vienpusēja atkāpšanās no līguma ir vienpusējs gribas izteikums, kas atbilstoši Civillikuma 1403. pantam uzskatāms par vienpusēju tiesisku darījumu;

– ja pasūtītāja vienpusējs uzteikums ir pamatots (tiesisks), ar to tiek izbeigtas starp pasūtītāju un uzņēmēju ar uzņēmuma līgumu nodibinātās līgumiskās attiecības;

– ja pasūtītāja vienpusējs uzteikums ir nepamatots (prettiesisks), uzņēmējam atliek tikai tiesības izmantot Civillikumā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, prasīt zaudējumu atlīdzināšanu vai līgumsoda piedziņu (ja tāds bija pielīgts), bet uzņēmējam nav tiesību prasīt pasūtītājam izpildīt līgumu piespiedu kārtā, nododot vai atstājot lietu apstrādei;

– ja pasūtītājs ar vienpusēju gribas izteikumu ir atkāpies no uzņēmuma līguma, uzņēmējam, ceļot prasību tiesā, nav tiesību lūgt piemērot prasības nodrošinājumu, ar kuru pasūtītājam tiktu liegts nodot lietu apstrādei citam uzņēmumam, jo uzņēmējam, pirmkārt, nav tiesību prasīt pasūtītājam izpildīt līgumu piespiedu kārtā un, otrkārt, prasījums izpildīt līgumu esot nemantisks prasījums, kurš nav saistāms ar procesuālo aizsardzības līdzekli – prasības nodrošināšanu.

Šā raksta autors uzskata, ka vairāku speciālistu izteiktais viedoklis saistībā ar pasūtītāja vienpusēja uzteikuma tiesiskajām sekām un uzņēmējam pieejamajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem ir pretrunā ar šobrīd spēkā esošajiem tiesību aktiem, Civillikumā nostiprinātajiem tiesību principiem un arī Latvijas tiesu praksi.