19. Novembris 2019 /NR. 46 (1104)
Skaidrojumi. Viedokļi
Apdraudētu migrējošu sugu ekspluatācijas pieļaujamības kritēriji starptautiskajās vides tiesībās
Gabriela Šantare
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrante, ZAB "Cobalt" jurista palīdze 

Apdraudētu sugu aizsardzība mūsdienās ir pašsaprotama, ņemot vērā straujo sugu skaitu samazināšanos pasaulē. Skaidrs, ka šīs sugas ir jāaizsargā, lai nodrošinātu bioloģisko daudzveidību un pasargātu tās no izmiršanas, kā arī arī tādēļ, ka tas nodrošina Zemes kopējās ekosistēmas balansu. Līdz ar to piesardzīgi jāraugās uz gadījumiem, kad tiek iegūtas sugas, kuru īpatņi vairs nav sastopami lielā skaitā, jo dažkārt šāda ieguve nav atļauta nekādos apstākļos. Tādēļ šajā rakstā aplūkots strīdīgais jautājums par to, kādos gadījumos apdraudētu migrējošu sugu ieguve tomēr ir pieļaujama.

Tiesības izmantot dabas resursus

Valstu tiesības lietot un izmantot resursus, kas atrodas to jurisdikcijā, ir viens no starptautisko publisko tiesību pamatprincipiem,1 ko ANO Starptautiskā tiesa ir atzinusi par paražu tiesībām.2 Šīs tiesības izriet no valsts kā suverēna tiesībām un varu pār tās rīcībā esošajiem resursiem, tai skaitā dabas resursiem. Tādējādi arī vienas no vadošajām ir suverēna tiesības iegūt īpašumā, lietot, izmantot, regulēt un nacionalizēt dabas resursus.

Valstij ir teju absolūtas tiesības attiecībā uz tās rīcībā esošiem dabas resursiem, taču situācija atšķiras attiecībā uz dabas resursiem, kas vairākām valstīm ir kopīgi.3 Lai gan pieeja dabas resursiem un to izmantošana ir teritoriālās suverenitātes būtiska sastāvdaļa, valstu darbības ar šiem dabas resursiem nevar radīt kaitējumu citas valsts interesēm vai teritorijai, kas ir ārpus pirmās valsts jurisdikcijas.4

Līdz ar to ir svarīgi, lai jebkuru kopīgu resursu izmantošana pušu starpā notiktu taisnīgi (fair and equitable).5 ANO Starptautiskā tiesa ir norādījusi, ka taisnīgums kā juridisks koncepts tieši izriet no idejas par tiesiskumu.6 Tādējādi īpaši svarīgs jautājumos, kas skar vairāku valstu kopīgos dabas resursus, ir apstāklis, ka valstīm ir jāievēro visi starptautiskajās vides tiesībās nostiprinātie principi, proti, proporcionalitātes princips,7 pienākums konsultēties ar skarto pusi,8 vest pārrunas, priekšlaicīgi informēt par notiekošo,9 nepārtraukti uzraudzīt situāciju, kā arī veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.10 Šo darbību izpilde veicina valstu kopīgo resursu taisnīgu un godīgu izmantošanu.11

Ievērojot minēto, var secināt, ka valstīm nenoliedzami ir tiesības izmantot tās rīcībā esošos dabas resursus, pat ja tie ir dalīti ar citām valstīm, tomēr vienlaikus valstij ir jāievēro īpaša piesardzība. Attiecīgajai valstij ne tikai jānodrošina tāda kopīgo dabas resursu izmantošana, kas pārmērīgi neierobežotu to valstu tiesības, ar kurām resurss tiek dalīts, bet arī jāizmanto tai pieejamie līdzekļi, lai noskaidrotu, vai šādas darbības nenodarīs pārrobežu vides kaitējumu šīm valstīm.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties