Preču zīmju aizsardzības jēga ir ļaut atšķirt vienas personas piedāvātas preces un pakalpojumus no citu personu piedāvātajām precēm un pakalpojumiem. Pretējā gadījumā, kā lai patērētāji uzzina, vai konkrētie apavi, kas apzīmēti, piemēram, ar "Adidas" preču zīmi, ir tiešām "Adidas" ražotāja radītie apavi, kas atbilst (vai varbūt, mūsuprāt, neatbilst) konkrētiem kvalitātes standartiem?

Preču zīmju aizsardzība nav absolūta, un tā nepiešķir preču zīmes īpašniekam neierobežotas tiesības kontrolēt ar preču zīmi apzīmēto preču apriti. Viens veids, kā tiek meklēts līdzsvars starp preču zīmes īpašnieka tiesībām un citu personu saimnieciskās darbības veicēju interesēm brīvi rīkoties ar iegādātajām precēm, ir tiesību izsmelšanas princips. Tajā pašā laikā šo principu citas personas var izmantot ļaunprātīgi, tāpēc pastāv šī principa izņēmumi.

Šajā rakstā aplūkots tiesību izsmelšanas principa preču zīmju tiesībās saturs un izņēmumi. Tostarp raksts ieskicē vērtējumu, vai arī negodīgas komercprakses aizliegums un negodīgas konkurences aizliegums ir papildu rīki, ar ko preču zīmju īpašnieki var novērst tiesību izsmelšanas principa ļaunprātīgu izmantošanu.

1. Tiesību izsmelšanas princips preču zīmju tiesībās

1.1. Tiesību izsmelšanas principa saturs un priekšnoteikumi

Normatīvais regulējums¹ piešķir preču zīmju īpašniekiem izņēmuma (ekskluzīvās) tiesības, kas ļauj aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē izmantot apzīmējumus, kas ir identiski vai sajaucami līdzīgi ar īpašnieka preču zīmi.² Taču preču zīmes īpašnieks šīs tiesības var "izsmelt". Proti, Preču zīmju likuma 25. panta pirmā daļa un Regulas par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) preču zīmi 15. panta pirmā daļa nosaka, ka preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt lietot savu preču zīmi saistībā ar precēm, kuras tirgū Eiropas Ekonomikas zonā (turpmāk – EEZ) ar šo preču zīmi laidis viņš pats vai cita persona ar viņa piekrišanu.

(a) Preču zīme tiek lietota "saistībā ar precēm"

Preču zīmju izsmelšanas princips būtībā nozīmē, ka nacionālās vai ES preču zīmes īpašnieks nevar aizliegt citai personai pārdot, dāvināt, aizdot, nomāt vai citādi atsavināt preci, kura ir apzīmēta ar preču zīmi un kuru preču zīmes īpašnieks pats tieši vai netieši ir laidis EEZ tirgū. Citiem vārdiem, izlietu ūdeni vairs nevar sasmelt jeb, kuras preces vienreiz likumīgi ekonomiskajā apritē ielaistas, to apriti vairs nevar aizkavēt.

Atļauto darbību uzskaitījums nav izsmeļošs, jo normatīvajā regulējumā ietvertais formulējums "lietot zīmi saistībā ar precēm" ir pietiekami plašs, lai pieļautu arī citus veidus, kā personas var rīkoties ar preču zīmi. Piemēram, noteiktos gadījumos preču zīmi var izmantot arī reklāmā (skat. 1.2. nodaļas (a) punktu) vai lai informētu par apkopes pakalpojumu sniegšanu EEZ tirgū laistām precēm.³

(b) Preces ir "laistas tirgū" EEZ

Lai persona varētu atsaukties uz tiesību izsmelšanas principu kā pamatojumu preču zīmes izmantošanai saistībā ar konkrēto preci, vispirms ir jākonstatē, ka prece ir "laista tirgū" EEZ. Saskaņā ar EST praksi prece tiek uzskatīta par "laistu tirgū" brīdī, kad notiek preces pārdošana.⁴ Taču, ja īpašnieks tikai importē savas preces ar nolūku tās pārdot EEZ vai piedāvā tās pārdošanā EEZ, vai tikai piedāvā preces pārdot EEZ, taču īstenībā īpašnieks šīs preces vēl nav pārdevis, tiek uzskatīts, ka preces nav "laistas tirgū", jo "šāda rīcība neļauj īpašniekam realizēt preču zīmes ekonomisko vērtību".