Tiesiskā ziņā mediju brīvība ir daļa no tiesībām uz vārda un izteiksmes brīvību. Praktiskā ziņā neatkarīgi mediji ir svarīgākais patiesas informācijas iegūšanas avots.

Preses brīvība ikvienā valstī nozīmē augstāku demokrātijas un attiecīgi zemāku korupcijas līmeni. Iespējams tāpēc, ka preses brīvība ir tik svarīga tiesiskā un praktiskā ziņā, pastāv pilnvaru iedalījums: pirmā vara – likumdevējs (legislative), otrā – izpildvara (executive), trešā – tiesas (judiciary), ceturtā vara (fourth estate) šajā iedalījumā ir mediji.

Organizācija "Reportieri bez robežām" ir publicējusi gadskārtējo ziņojumu saistībā ar pasaules preses brīvības indeksu, kurā secināts, ka koronavīrusa pandēmija apdraud preses brīvību visā pasaulē, ko izmanto autoritāri režīmi, piemēram, Ķīnā, Irānā un vairākās citās valstīs.¹

Preses brīvības indeksa pirmajā vietā ceturto gadu pēc kārtas atrodas Norvēģija, kurai seko Somija, Dānija, Zviedrija un Nīderlande. Latvija organizācijas ziņojumā starp 180 valstīm ir pakāpusies par divām vietām un atrodas 22. pozīcijā. Igaunija ir noslīdējusi par trim vietām uz 14. vietu, bet Lietuva ir pavirzījusies par divām pozīcijām uz augšu un ieņem 28. vietu. Pēdējās vietas pasaulē ieņem Vjetnama, Džibutija, Ķīna, Eritreja, Turkmenistāna un Ziemeļkoreja.

Organizācija "Reportieri bez robežām" ir izvirzījusi apsūdzības Ķīnai un Irānai, ka tās cenzējušas informāciju saistībā ar koronavīrusa uzliesmojumiem. Ziņojumā, norādot uz apsūdzībām, ka Ķīna slēpusi sākotnējā koronavīrusa patieso mērogu, teikts, ka Ķīnā joprojām ir spēkā stingra informācijas kontrole, kuras negatīvā ietekme uz visu pasauli pieredzēta koronavīrusa krīzes laikā.

Eiropā, piemēram, Francija preses brīvības indeksā noslīdējusi par divām pozīcijām uz 32. vietu. Vācija preses brīvības indeksā pakāpusies par divām pozīcijām uz 11. vietu. Ziņojumā kritiski tiek vērtēti Ungārijā pieņemtie likumi, kas var veicināt nepatiesas informācijas izplatīšanu.

Amerikas Savienotās Valstis ir uzlabojušas reitingu par trim pozīcijām un atrodas 45. vietā. Krievijā, kas saglabājusi 149. vietu, kā norādīts ziņojumā, vērojami mērķtiecīgi centieni ierobežot informācijas apmaiņu, kas pieļauj ar likumu atslēgt internetu no pārējās pasaules.

Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija "Reportieri bez robežām" publicē preses brīvības indeksu kopš 2002. gada, un tajā tiek vērtēta masu mediju neatkarība, caurspīdīgums un tiesiskais ietvars.

Kopš pastāv prese, progresīvā sabiedrība vienmēr ir nostājusies pret cenzūru. Sākumā cenzūra atradās baznīcas pārziņā. Pakāpeniski tā pārgāja laicīgās varas ziņā un tika ieviesta arī Rietumeiropā. Cenzūru iedibināja arī Krievijā, kur tā sākotnēji arī bija baznīcas uzraudzībā. Cariskās Krievijas laikā Maskavā, Pēterburgā, Rīgā un Odesā tika izveidotas cenzūras komitejas.²

Latvijas vēsturē laika posms no 1918. gada līdz 1934. gadam tiek uzskatīts par vienu no brīvākajiem mūsu valstī, tomēr arī šajā laikā Latvijā pastāvēja preses un dažādu izklaides pasākumu cenzūra, ko, protams, nevar salīdzināt ar padomju laikā ieviesto visaptverošo cenzūru absolūti visās jomās.

Tagad cenzūra mūsu valstī nepastāv un vārda un preses brīvība ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem, ko apliecina arī organizācijas "Reportieri bez robežām" gadskārtējais ziņojums saistībā ar pasaules preses brīvības indeksu, kurā Latvijā starp 180 valstīm ieņem priekšzīmīgas pozīcijas.