16. Jūnijs 2020 /NR. 24/25 (1134/1135)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesvedību mijiedarbība bērnu tiesību aizsardzības strīdos
Veronika Krūmiņa
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja 
Kristīne Zemīte
Senāta Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece 

Vecāku savstarpējie no ģimenes tiesībām izrietošie strīdi pamatā tiek risināti civiltiesiskā kārtībā. Taču ir atsevišķi ģimenes tiesību aspekti, kas tiek risināti arī administratīvajā procesā. Visbiežāk tie ir strīdi saistībā ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem. Tas šos jau tāpat jutīgos strīdus padara arī komplicētus. Šā raksta mērķis ir ieskicēt atsevišķus problēmjautājumus administratīvo lietu izskatīšanā šo kategoriju lietās gadījumos, kad vecāki vienlaikus ir iesaistīti arī civiltiesiskā tiesvedībā.

1. Aizgādības tiesību pārtraukšana

Vecāki paralēli tiesvedībai par laulības šķiršanu, bērna dzīvesvietas noteikšanu, saskarsmes izmantošanas kārtību, atsevišķas aizgādības noteikšanu vai citiem no ģimenes tiesībām izrietošiem strīdiem nereti vēršas bāriņtiesā, lūdzot pieņemt lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu otram vecākam atbilstoši Civillikuma 203. pantam un Bāriņtiesu likuma 22. pantam.

Paralēli notiekoša tiesvedība civillietā, tostarp šīs tiesvedības ietvaros pieņemti tiesas nolēmumi, nav tiesisks šķērslis bāriņtiesai lemt par aizgādības tiesību pārtraukšanu.1 Secīgi bāriņtiesas negatīva lēmuma, ar kuru atsaka aizgādības tiesību pārtraukšanu, gadījumā vecāks var iesniegt administratīvajā tiesā pieteikumu par administratīvā akta izdošanu par aizgādības tiesību pārtraukšanu otram vecākam.2 Šo piekritību neietekmē tas, ka ģimenes konflikta faktiskie apstākļi un tiesību jautājumi, piemēram, no Civillikuma 177.–189. panta izrietošie vecāku aprūpes un uzraudzības pienākumi, saskarsmes tiesības, var tikt vērtēti abās tiesvedībās.3 Otrs vecāks, kā arī bērns administratīvajā lietā ir pieaicināms trešās personas statusā, jo spriedums var ietekmēt viņu tiesību apjomu.

Tiesības vērsties tiesā par aizgādības tiesību pārtraukšanu otram vecākam ir izmantojamas labticīgi un saprātīgi, tas ir, vecāka vēršanās tiesā mērķis nevar būt apgrūtinājumu radīšana otram vecākam vai pozīcijas stiprināšana civiltiesiskajā strīdā, bet tikai un vienīgi bērna tiesību un interešu labticīga aizsardzība. Vienmēr jāpatur prātā, ka aizgādības tiesību pārtraukšana vecākam ir galējs līdzeklis, ja nav iespējams novērst bērna vislabākajām interesēm nelabvēlīgos apstākļus, viņam paliekot vecāka aizgādībā. Tādā veidā tiek ievērots samērīguma princips.

Tomēr nav reti tādi gadījumi, kad vecāki vēršas bāriņtiesā ar prasību pārtraukt otram vecākam aizgādības tiesības, lai iegūtu papildu argumentus savai pozīcijai civiltiesiskā strīdā vai arī lai ietekmētu otru vecāku. Konfliktu eskalācija mēdz pieaugt līdz pat kriminālprocesu uzsākšanai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties