16. Jūnijs 2020 /NR. 24/25 (1134/1135)
Skaidrojumi. Viedokļi
Centrālo iestāžu loma vecāku atbildības risināšanā starptautiskās sadarbības ietvaros
Baiba Jugane-Lintere
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore 
Līva Upena
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta juriste 

Pēdējos gadu desmitos daudzi Latvijas valstspiederīgie ir ieguvuši pastāvīgu dzīvesvietu citās valstīs, visbiežāk Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk – EEZ) valstīs, jau sākotnēji pārceļoties ar ģimeni un bērniem vai izveidojot ģimeni jaunās dzīvesvietas valstī. Diemžēl vietējo likumu nezināšana, kulturālās atšķirības, atbalsta personu trūkums, intensīvi darba apstākļi vai visi faktori kopā var izraisīt krīzes situācijas ģimenē, kuru risināšanā iesaistās vietējās pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības iestādes, kas pārsvarā ir sociālie dienesti.

Bērnu tiesību aizsardzības likumi un arī sabiedrībā iesakņojušās paražas un tradīcijas bērnu aprūpē var krasi atšķirties pat dažādu ES dalībvalstu starpā.

Ir dažādi iemesli, kādēļ Latvijas valstspiederīgie nonāk ārvalstu sociālo dienestu redzeslokā – kā, piemēram, bērnu pamešana novārtā, vardarbība ģimenē, vecāku alkohola vai narkotisko vielu atkarības problēmas, taču ir arī gadījumi, kad iemesls var būt viens zilums uz bērna ķermeņa, kuru pamanījusi bērnudārza audzinātāja, un tas, ka bērns teicis, ka viens no vecākiem esot iesitis.

Tieslietu ministrijā (turpmāk – ministrija) katru gadu tiek ierosinātas ap 60–70 jaunas lietas, kur Latvijas valsts­piederīgie ir nonākuši ārvalstu sociālo dienestu redzeslokā. Statistika diemžēl ir nemainīga (ar atsevišķiem izņēmumiem), un šāda rakstura lietās izmaiņas ir vērojamas tikai pie sadarbības valstīm, kur, piemēram, laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam papildus biežākai sadarbībai ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Īrijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku un Norvēģijas Karalisti, pievienojās arī tādas valstis kā Somijas un Lietuvas Republikas, arī Nīderlandes Karaliste.

Neskatoties uz lietu skaita nemainīgumu, ministrija ir veikusi vairākus pasākumus ar mērķi veicināt ģimeņu izpratni par bērnu tiesību ievērošanu, jo īpaši pārceļoties uz dzīvi citā valstī. Tā, piemēram, no 2015. līdz 2019. gadam ministrija izstrādāja vadlīnijas par bērnu tiesību aizsardzību Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā, Īrijā un Vācijā (auditorija – ģimenes, kuras rezidē minētajās valstīs); nos

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties