ASV prezidents Džo Baidens uzrunā inaugurācijas ceremonijā aicināja būt vienotiem, jo vienotība ir ceļš uz priekšu. Viņš teica, ka ASV būs spēcīgs un uzticams partneris progresam un drošībai.

ASV 46. prezidentam Dž. Baidenam ir politiskā darba pieredze piecdesmit gadu garumā. Viņš ir jurists, strādājis par advokātu, ieguvis doktora grādu tiesību zinātnē. Viņš bija prezidenta Baraka Obamas administrācijas pārstāvis Baltijas valstu drošības jautājumos.

2016. gada 23. augustā Dž. Baidens kā ASV viceprezidents ieradās Rīgā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tikās ar Baltijas valstu prezidentiem. Viņš uzrunā teica, ka ASV pildīs NATO līguma 5. pantu, jo tas ir svēts pienākums. Dž. Baidens uzsvēra, ka līgums ir rakstveida vienošanās, kurā viena no līguma pusēm ir ASV, un viņš apstiprināja, ka ASV pilnībā uzņemsies šīs saistības un pienākumus, kas paredzēti līgumā.

Uzrunā Baltijas valstu iedzīvotājiem Dž. Baidens uzsvēra, ka ASV vienmēr aizstāvēs savus sabiedrotos un nepieciešamības gadījumā atbildēs uz iespējamiem draudiem. Toreizējais ASV viceprezidents uzslavēja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tautu spēju atjaunot savu neatkarību un atgūt brīvību: "1989. gada 23. augustā, izveidojot Baltijas ceļu, jūs parādījāt pasaulei vīziju par brīvību un savu brīvības garu. Baltijas valstis cieta no okupācijas, tomēr turpināja ticēt brīvībai." Dž. Baidens savā uzrunā uzsvēra, ka ASV apņemas rūpēties par Baltijas valstu drošību. Viņš komentēja arī sadarbības nozīmīgumu Eiropā.

Pašreizējais ASV prezidents Dž. Baidens 1965. gadā pabeidza Delavēras Universitāti, iegūstot bakalaura grādu vēsturē un politikā. Pēc tam viņš turpināja studijas Sirakūzas Universitātes Juridiskajā fakultātē un 1968. gadā ieguva doktora grādu tiesību zinātnē.¹

1969. gadā Dž. Baidens tika uzņemts Delavēras advokatūrā, taču kā advokāts viņš strādāja neilgu laiku, jo jau studiju laikā viņa mērķis bija veidot karjeru politikā un trīsdesmit gadu vecumā kļūt par senatoru, kas ir minimālais vecuma slieksnis, lai varētu ieņemt šo amatu. 1972. gada vēlēšanās Dž. Baidenam tas arī izdevās. Senatora amatā viņš stājās 1973. gada 5. janvārī trīsdesmit gadu vecumā, kļūstot par sesto jaunāko senatoru ASV vēsturē. Senatora amatā viņš tika pārvēlēts sešas reizes.

Dž. Baidens ilgus gadus strādāja ASV Senāta Tieslietu komitejā. Laikā posmā no 1987. gada līdz 1995. gadam viņš bija šīs komitejas priekšsēdētājs. Darbojoties šajā komitejā, Dž. Baidens piedalījās vairāku federālo likumu pieņemšanā. Viņš bija iniciators 1994. gada "Vardarbīgo noziegumu kontroles un likuma piemērošanas aktam" (Violent Crime Control and Law Enforcement Act), ko mēdz dēvēt arī par Baidena likumu. Dž. Baidens ir teicis, ka to uzskata par vissvarīgāko likumdošanas aktu, ko viņš ir izstrādājis, būdams senatora amatā. Viņš vairākus gadus strādājis arī ASV Senāta Ārlietu komitejā.

2008. gadā ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja B. Obama un Dž. Baidens kļuva par viceprezidentu. 2012. gada vēlēšanās viņi tika pārvēlēti uz otru termiņu.

Dž. Baidens ir kļuvis par ASV 46. prezidentu, nomainot iepriekšējo prezidentu Donaldu Trampu, kurš ir pirmais ASV prezidents pēdējo 150 gadu laikā, kas, atstājot amatu, nepiedalījās jaunievēlētā prezidenta inaugurācijas ceremonijā.

Dž. Baidenam uzvarot vēlēšanās un kļūstot par ASV prezidentu, Kamala Harisa, iepriekš Kalifornijas štata ģenerālprokurore un senatore no šīs pavalsts,² ir pirmā sieviete, kas ieņēmusi viceprezidenta amatu. Tiek pieļauts, ka viņa nākotnē varētu būt Dž. Baidena iespējamā pēctece Baltajā namā.