Zvērināti advokāti (turpmāk – advokāts) ir tiesu sistēmai piederīgas personas, un advokatūra ir tiesiskas valsts justīcijas neatņemama sastāvdaļa.¹ Advokāts aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses. Advokātam kā tiesu varai piederīgai personai ir īpašas tiesības, piemēram, advokāts darbojas neatkarīgi un ir pakļauts tikai likumam; valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē advokātu neatkarība. Tāpat advokātam kā tiesu sistēmai piederīgai personai ir arī specifiski ierobežojumi, piemēram, advokāts nedrīkst izpaust klienta noslēpumus, nedz kamēr ved klienta lietu, nedz arī pēc tās pabeigšanas. Ņemot vērā būtisko advokāta lomu tiesu sistēmā, kā arī personu tiesību aizsardzībā, ir ļoti svarīga augsta advokatūras institūta kvalitāte, kā arī tā pilnveide.

2021. gada 18. februārī Saeima 3. lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā (turpmāk – Advokatūras likums).

Darbs pie grozījumu izstrādes tika uzsākts Tieslietu ministrijas darba grupā "Advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveide" (turpmāk – Darba grupa), kurā piedalījās Latvijas Zvērinātu advokātu padome (turpmāk – Padome) kā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (turpmāk – Kolēģija) pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija, eks­perti no vairākām valsts iestādēm – Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk – VID) u.c., kā arī tiesneši un prokuratūras pārstāvji.

Grozījumi tika izstrādāti ar mērķi celt advokatūras institūta kvalitāti. Ar grozījumiem pilnveidotas advokātu kvalifikācijas celšanas prasības – advokātiem noteikts pienākums celt kvalifikāciju ne mazāk kā 16 akadēmiskās stundas gadā. Par kvalifikācijas prasību neievērošanu pret advokātu varēs ierosināt disciplinārlietu.