Iepriekšējais tiesiskais regulējums bija raisījis dažādas interpretācijas par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu un to pielīdzināšanu juridiskai personai, kas savukārt radīja domstarpības citos jautājumos, piemēram, attiecībā uz nodokļu administrēšanu. To apcerot, nevilšus prātā nāk tautā pazīstamais teiciens "kurpnieks bez kurpēm".

Taču, kā vēsta tautas sakāmvārds – nekas nav grūti, ko mēs gribam. Advokatūras vēlme risināt šo problemātiku ir sekmīgi rezultējusies ar 2021. gada 18. februārī pieņemto likumu "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā". Atbilstoši šiem grozījumiem zvērinātu advokātu biroju varēs veidot kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tādējādi sagaidāms, ka beidzot tiks ieviesta skaidrība jautājumā par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu.

Vienlaikus jāatzīst, ka jaunie likuma grozījumi nenoliedzami viesīs izmaiņas zvērinātu advokātu biroju pārvaldībā, kā arī skars atbildības jautājumus. Tādēļ raksta mērķis ir iztirzāt zvērinātu advokātu biroju pārvaldību un atbildību pēc tiesiskā statusa reformas.

1. Zvērinātu advokātu birojs kā personālsabiedrība

1.1. Personālsabiedrību tiesiskā daba un veidi

Kapitālsabiedrībām noteicošais ir kapitāla apvienošana, savukārt personālsabiedrībām – personu (biedru) apvienošanās.¹ Minētais apstāklis ir viena no būtiskākajām personālsabiedrības priekšrocībām, izvēloties zvērinātu advo­kātu biroja tiesisko formu. Proti, lai gan personālsabiedrības biedriem ir pienākums veikt ieguldījumu, likumā nav noteikts minimālais ieguldījuma apmērs. Tas nozīmē, ka ieguldījuma apmērs un veids ir nosakāms sabiedrības līgumā, turklāt ieguldīt var ne tikai naudu, kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, bet arī, piemēram, īpašas zināšanas vai prasmes, labo reputāciju vai biznesa kontaktus, kā arī citus ieguldījumus. Tādējādi personālsabiedrības nodibināšana prasa salīdzinoši mazākus mantiskos resursus.

Otra būtiska personālsabiedrības kā zvērinātu advokātu biroja tiesiskās formas priekšrocība ir salīdzinoši plašā rīcības brīvība, kādu likums paredz personālsabiedrības biedriem savstarpējo tiesisko attiecību noregulēšanā. Proti, personālsabiedrības biedriem atšķirībā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir samērā plašas tiesības noteikt no likuma atšķirīgu savstarpējo tiesisko attiecību regulējumu, tajā skaitā par peļņas un zaudējumu sadali, lēmumu pieņemšanu un lietvedību. Tādējādi personālsabiedrības biedriem ir salīdzinoši lielākas iespējas savstarpējās tiesiskās attiecības regulēt atbilstoši savām individuālajām vajadzībām.

Vienlaikus būtiski ņemt vērā, ka personālsabiedrība nav uzskatāma par juridisku personu. Proti, no vienas puses, personālsabiedrībai ir raksturīga zināma tiesiska patstāvība. Piemēram, personālsabiedrība, izmantojot savu firmu, var iegūt tiesības un uzņemties pienākumus: slēgt līgumus, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības (tajā skaitā iegūt īpašumā nekustamos īpašumus), kā arī būt prasītāja vai atbildētāja tiesā. Tomēr, no otras puses, personālsabiedrībai nepiemīt juridiskajām personām raksturīgā organizatoriskā struktūra (nav valdes un padomes). Turklāt atšķirībā no juridiskām personām personālsabiedrībai ir raksturīga biedru neierobežota (personīga) atbildība par sabiedrības saistībām (izņēmums ir tikai komandīts, kura atbildība ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru).