16. Marts 2021 /NR. 11 (1173)
Atskatā un darbībā
Administratīvai justīcijai – 100
Veronika Krūmiņa
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja 

2001. gada 25. oktobrī tika pieņemts Administratīvā procesa likums,1 kas bija pamats modernas administratīvās tiesas izveidošanai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Izstrādājot Administratīvā procesa likumu, tika ieguldīts liels darbs, lai radītu mehānismu demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtību aizsardzībai. Taču Latvijas administratīvā procesa laika līnija nesākās 2001. gadā. Par tās sākumu var uzskatīt 1921. gadu, kad Satversmes sapulce pieņēma Likumu par administratīvajam tiesām. Var apgalvot, ka modernas un tiesiskas valsts tradīcija, kas aizsākās ar Likuma par administratīvajām tiesām pieņemšanu,2 tika atjaunota un turpinājās 2001. gadā, Saeimai pieņemot Administratīvā procesa likumu.

Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīna ļauj mums raudzīties uz administratīvā procesa attīstību kā vienotu, savstarpēji saistītu un secīgu kopumu. Administratīvās tiesas toreiz3 un tagad ir instruments, kas nodrošina neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontroli pār izpildvaras darbībām, lai sekmētu demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipu ievērošanu attiecībās starp valsti un privātpersonu. Tādējādi 2021. gads savieno mūs ar laiku pirms 100 gadiem.

Sagaidot administratīvās justīcijas simtgadi, ir vērts izcelt tās vērtības, kuras caurstrāvo šo tiesību nozari. Šajos grūtajos epidemioloģiskajos apstākļos pārlaicīgais un nezūdošais rada patiesa prieka un svētku sajūtu.

 

Administratīvās tiesas cauri laikam

Eiropā 20. gs. sākumā par modernu tika atzīta ideja ieviest administratīvo procesu un veidot administratīvās tiesas.4 Arī Latvijā 1921. gada 4. martā tika pieņemts Likums par administratīvajām tiesām. Taču likuma nosaukums bija maldinošs, jo minētais likums regulēja administratīvo procesu tiesā un paredzēja, ka administratīvo tiesvedību veic nevis speciālas administratīvās tiesas, bet gan vispārējās kompetences tiesas.5

Būtiska nozīme ir apstāklim, ka šo likumu pieņēma Satversmes sapulce, kurai bija unikāla kompetence – izveidot Latvijas tiesību sistēmu, izstrādājot konstitucionālo un citu regulējumu, kas nepieciešams Latvijas valsts funkcionēšanai.6 Līdz ar to administratīvā justīcija savu mandātu – aizstāvēt demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtības – ir saņēmusi no institūcijas, kurai bija uzticēta Satversmes varas konstituējošās funkcijas īstenošana un kurai bija īpaša atbildība suverēna – Latvijas tau­tas – priekšā.

Nav šaubu, ka 1921. gada 4.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties