Latvijas Universitātes pirmsākumos bija Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte, kuru vēlāk sadalīja Ekonomikas fakultātē un Juridiskajā fakultātē, bet pēc tam tās atkal apvienoja, izveidojot Ekonomikas un juridisko fakultāti. Kādu laiku pastāvēja arī Juridiskā un filozofijas fakultāte.

Ņemot vērā šīs peripetijas, juristu izglītības vispusībai noteikti vērtīgas būtu studijas arī ekonomikā, lai topošie juristi labāk izprastu tieslietu un ekonomikas ciešo saistību. Jaunajiem juristiem būtu vēlamas arī filoloģijas studijas, pilnveidojot rakstītprasmi, jo, pabeidzot augstskolu, pastāv zināms risks palikt vidusskolas līmenī. Ņemot vērā, ka juristiem nepieciešams plašs redzesloks, noderētu arī zināšanas filozofijā.

Ikviens jurists reprezentē un ietekmē tiesību sistēmu. Juristiem nepieciešams augsts teorētisko un profesionālo zināšanu līmenis, lai analizētu un piemērotu tiesību normas. Jautājums par juridiskās izglītības kvalitāti un juristu spēju atbilstoši analizēt un piemērot tiesību normas kļuva aktuāls saistībā ar prasības nodrošinājuma tiesiskā regulējuma piemērošanu tiesās. Izrādījās, ka galvenā problēma nav likumā, bet gan normu nepareizā interpretācijā un piemērošanā. Konkrēti piemēri liecināja, ka pastāv iespēja šo regulējumu izmantot negodprātīgi, tāpēc likumdevējam bija jāieraksta likumā pašsaprotamas lietas.¹

Diskusijas, kā paaugstināt juridiskās izglītības kvalitāti, risinājušās daudzu gadu garumā dažādos semināros un zinātniskās konferencēs. Rezultātā tika secināts, ka tiesību zinātņu studiju programmu konkurence dažādās augstskolās nav veicinājusi kvalitātes paaugstināšanos, bet drīzāk otrādi. Jurista profesija nozīmē ne tikai juridiskās palīdzības sniegšanu citām personām, bet arī iespēju ieņemt valstiski nozīmīgus amatus, tāpēc nepieciešams, lai prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai būtu noteiktas pietiekami augstas.²

Šogad pirmo reizi notiks valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens. Valdībā pieņemtie noteikumi regulē eksāmena tehnisko norisi. Ir zināms, ka eksāmenu veidos teorētiskā un praktiskā daļa. Zināšanu pārbaude teorijā notiks piecās tiesību zinātnes nozarēs, savukārt praktiskajā daļā paredzēti kāzusi.

Darbu ir sākusi valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena komisija, kas noteikusi, ka pirmais eksāmens notiks jūnijā. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena pasākumu plānu. Kvalifikācijas eksāmens notiks atbilstoši augstskolu vasaras un ziemas sesijām. Lai iegūtu jurista profesionālo kvalifikāciju, eksāmens būs jākārto studentiem pēc maģistra darba aizstāvēšanas. Turpmāk tiesību zinātņu studiju programmās būs divas profesionālās kvalifikācijas – jurists un jurista palīgs.

Studenti ir dalījušies iespaidos, ka dažkārt mācībspēkiem mēdz būt arī atšķirīgi viedokļi par vienu un to pašu tiesību jautājumu. Lai izvairītos no iespējamām dažādām atbildēm, kvalifikācijas komisijai būs grūta un atbildīga izvēle, kādus teorētiskos jautājumus un praktiskos uzdevumus iekļaut eksāmenā.

Eksāmena ieviešana noteikti sekmēs topošo juristu motivāciju apgūt padziļinātas zināšanas tiesību studiju programmās, bet tas, vai kvalifikācijas eksāmens sasniegs mērķi, būs redzams pēc vairākām kārtām. Būtiski, lai eksāmens nepārvērstos par formalitāti pamatzināšanu pārbaudei. Otrs – lai eksāmens nekļūtu par biedu un nepārvaramu šķērsli lielai daļai jauno juristu, kuri, iespējams, neveiksmes gadījumā apstrīdēs eksāmena norisi un vērtēšanas metodiku.