Pētījuma mērķis bija novērtēt valsts atbalsta formas plašsaziņas līdzekļiem norādītajā laikposmā, bet uzdevumi bija: apkopot informāciju par plašsaziņas līdzekļiem piešķirtā valsts atbalsta formām, avotiem un līdzekļu apmēru; analizēt sniegtā atbalsta ieguldījumu mediju plurālisma un kvalitatīva satura piedāvājuma veicināšanā, kā arī Latvijas sabiedrības noturīguma stiprināšanā pret hibrīdapdraudējumiem; sniegt ieskatu valsts piešķirtā finansiālā atbalsta pilnveides iespējamos virzienos.

Lai arī plašsaziņas līdzekļu satura patēriņš kopumā pieaug, šī nozare sastopas ar daudziem izaicinājumiem. Plašsaziņas līdzekļu tirgu jau ilgstoši raksturo pārmaiņas un centieni rast ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus. Kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu vidus vērojamā plašsaziņas līdzekļu tirgus digitalizācijas tendence un jauno plašsaziņas līdzekļu tehnoloģiju rašanās ir ievērojami ietekmējusi plašsaziņas līdzekļus un to tirgu.² Starptautiskā konkurence, patērētāju paradumu maiņa un straujā tehnoloģiju attīstība ir būtiski ietekmējušas plašsaziņas līdzekļu nozari arī Latvijā. Pieaugot interneta plašsaziņas līdzekļu auditorijai, Latvijā ievērojami samazinājusies drukātās preses auditorija,³ savukārt būtiski palielinājusies tā sauktajiem lielajiem tehnoloģiskajiem ārvalstu uzņēmumiem piederošo interneta platformu lietošana.