Apritējuši trīsdesmit gadi, kopš Latvija kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsti. ANO bija pirmā globālā organizācija, kurā Latvija iestājās uzreiz pēc neatkarības atgūšanas. Ko Latvijai ir devusi dalība ANO, un kāda ir mūsu valsts vieta un loma pašlaik šajā organizācijā?

Pirmkārt, ar iestāšanos ANO mūsu valsts tika atzīta starptautiskā līmenī. Dalība ANO ir bijis viens no Latvijas ārpolitikas instrumentiem valstiskuma neatgriezeniskuma nostiprināšanai, nacionālo interešu aizstāvībai un iesaistei globālajos procesos.¹ Bez līdzdalības ANO Latvijai būtu problēmas ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Pasaulē ir vairāki valstiski veidojumi, kuri cenšas panākt starptautisku atzīšanu, bet bez dalības ANO tas nav iespējams. Vienbalsīgs Drošības padomes lēmums par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu, kā arī toreiz Krievijas lēmums atzīt Baltijas valstu neatkarību un suverenitāti bija tiešām nozīmīgs. Kļūstot par ANO dalībvalsti, Latvija faktiski atjaunoja valsts statusu un iespēju darboties starptautiski.

Sākumā ANO sniedza Latvijai būtisku palīdzību. Pirmkārt, lai panāktu ārvalsts karaspēka izvešanu – vairāku gadu garumā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūcijas, lai veicinātu Krievijas karaspēka izvešanu, un šis starptautiskais atbalsts toreiz bija ārkārtīgi svarīgs. ANO palīdzēja Latvijai arī sakārtot likumdošanu, kas pirmajos neatkarības atgūšanas gados radīja pamatu, lai Latvija varētu pretendēt uz iestāšanos Eiropas Savienībā.²

Apvienoto Nāciju Organizācijai ir bijuši sasniegumi, nostiprinot starptautisko tiesību normas un pieņemot daudzus nozīmīgus daudzpusējos līgumus. Daudzi standarti un principi, pēc kuriem pašlaik vadās un kurus ievēro demokrātiskās valstis pasaulē, savulaik izstrādāti tieši ANO līmenī.

ANO var uzskatīt par pasaules parlamentu, kurā, kā jau visos parlamentos, pastāv viedokļu atšķirības. Vai Latvija kā neliela valsts spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu šajā pasaules organizācijā? Vairums no ANO dalībvalstīm ir nelielas valstis. ANO pastāv mazo valstu forums, kas regulāri apspriež tēmas, kas ir svarīgas un būtiskas tieši no nelielo valstu viedokļa. Mazās valstis var veidot koalīciju. Daudzos jautājumos lēmumus ANO var pieņemt tikai tad, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas dalībvalstu.³

Pēdējā laikā viens no jautājumiem, kurā Latvija iesaistījusies visaktīvāk, ir dezinformācijas apkarošana. ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja Latvijas rosinātu rezolūciju cīņai pret dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatību. Tā bija pirmā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija, kas aicina risināt problēmas informācijas vidē, lai vērstos pret dezinformāciju.⁴

Latvija ir izvirzījusi mērķi kļūt par ANO Drošības padomes dalībvalsti 2026. un 2027. gadā. ANO Drošības padome pieņem juridiski saistošus lēmumus. Tās rezolūcijām ir likuma svars, ja kāda ANO locekle tās nepilda, šai valstij var tikt piemērotas sankcijas.

ANO Drošības padomē ir pārstāvētas 15 valstis: piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām un desmit nepastāvīgās. ANO statūti nosaka, ka dalībvalstis uzliek Drošības padomei galveno atbildību par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu. ANO Drošības padomes lēmumi procedūras jautājumos tiek pieņemti ar vismaz deviņām no 15 balsīm.

Kļūstot par Drošības padomes dalībvalsti, Latvija piedalītos ANO darba kārtības apstiprināšanā. Dalība ANO Drošības padomē ir būtiska Latvijas drošībai. Tā ir iespēja iepazīstināt ar sevi citas valstis, attīstīt saikni ar pasaules reģioniem, kuros Latvija ir mazāk zināma, un veidot pozitīvu valsts tēlu.