8. Februāris 2022 /NR. 6 (1220)
Viedoklis
Elektroniskā lieta un ar to saistītie izaicinājumi administratīvajā procesā tiesā
Veronika Krūmiņa
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja 
Arlita Zariņa
Administratīvās rajona tiesas tiesnese 

Rakstā aplūkots, vai un kādi priekšnoteikumi ir radīti, lai tiesnesim objektīvi būtu pamats lietvedības kārtošanu elektroniskās lietas formā atzīt par iespējamu un lietderīgu, kā arī kādi informatīvās sistēmas funkcionalitātes uzlabojumu būtu nepieciešami, lai sasniegtu likumprojekta anotācijā definētos mērķus.

Ievads

2021. gada 1. decembrī stājās spēkā grozījumi Administratīvā procesa likumā. Ar šiem grozījumiem likumā tika iekļauts 112.2 pants, kura pirmā daļa paredz, ka administratīvajā procesā tiesā lietvedību kārto elektroniskajā lietā tiesu informatīvajā sistēmā, un tajā sagatavo, augšupielādē un glabā ar administratīvo lietu saistītos dokumentus. Vienlaikus līdz ar minētajiem grozījumiem stājās spēkā arī pārejas noteikumu 26. punkts, kas paredz, ka līdz 2023. gada 30. novembrim tiesa nepiemēro likuma 112.2 pantu, izņemot, ja lietvedības kārtošana e-lietas formā ir iespējama un lietderīga.

Tātad pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums vēl divus gadus paredz tiesai iespēju turpināt administratīvajā procesā tiesā lietvedību kārtot papīra formā, bet gadījumā, ja tas ir iespējams un lietderīgi, lietvedību kārtot elektroniskajā lietā. Šāds pārejas periods ļauj, testējot izstrādātos rīkus pilotlietās, laikus konstatēt un novērst nepilnības elektroniskajā lietā un pēc iespējas sekmīgāk sagatavoties pilnīgai procesu pāriešanai elektroniskā vidē. Lietvedības kārtošana elektroniskajā lietā un saziņas ar lietas dalībniekiem digitalizācija ir jēgpilna tikai tad, ja ir ieviesta efektīva dokumentu elektroniskā aprite un visaptverošs elektronisks tiesvedības process.

Raksta turpinājumā tiks aplūkots, vai un kādi priekšnoteikumi ir radīti, lai tiesnesim objektīvi būtu pamats lietvedības kārtošanu elektroniskās lietas formā atzīt par iespējamu un lietderīgu, kā arī kādi informatīvās sistēmas funkcionalitātes uzlabojumu būtu nepieciešami, lai sasniegtu likumprojekta anotācijā definētos mērķus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties