Vispārīgi par galveno

Interešu pārstāvība ir ikviena saziņa ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publisku lēmumu (politikas dokumentu, normatīvo aktu, administratīvo aktu, ko pieņem politiskas amatpersonas). Likums attiecas ne tikai uz kādu normatīvo aktu izstrādi, bet arī piemērošanu (piemēram, mēģinot panākt kādu skaidrojumu vai vadlīniju izdošanu).

Publiskas varas pārstāvis ir ikviens valsts vai pašvaldībā strādājošais (arī politiskas amatpersonas ārštata padomnieks), ar ko sazinās, lai ietekmētu lēmumu, ko pieņem politiskas amatpersonas. Tas nozīmē: ja gala lēmumu pieņem augsta ranga administratīvas amatpersonas (ierēdņi), šis jautājums nav Likuma tvērumā, tomēr neliedz amatpersonām piemērot atklātības pasākumus pašām, ievērojot vispārīgās fizisko personas datu apstrādes prasības

Interešu pārstāvības likums formalizē interešu pārstāvības darbības, kas ir vajadzīgas (nekas nevar būt sliktāks par ierēdņiem un politiķiem, kas pieņem lēmumus tikai sarunās ar sevi), bet tas noteikti uzreiz nerisinās "lietu kārtotāju" problēmu. Šis rūpals, visticamāk, iet roku rokā ar nelikumīgu partiju finansēšanu, tirgošanos ar ietekmi utt., kas jau ir jārisina kriminālprocesuālā kārtībā.

Publiskās varas pārstāvim Likumā ir atstāta novērtējuma brīvība, lai katru rokas spiedienu nefiksētu; noteikti šeit pastāvēs gadījumi, kuros kāds nepamatoti "nesajutīsies lobēts".